Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (ZSU) ir Ukrainas valsts militārie spēki, kuru sastāvā ietilpst Sauszemes spēki, Gaisa spēki, Jūras spēki un Speciālo operāciju spēki. Augstākā vadības institūcija ir Ģenerālštābs, un pašreizējais augstākais virspavēlnieks ir Oleksandrs Sirskis. Kopš 2022. gada 24. februāra ZSU piedalās pilna mēroga kaujas operācijās pret Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem Krievijas sāktā kara ietvaros. Spēki tika izveidoti uz padomju laika Ukrainas PSR armijas mantojuma pamatiem un kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir ievērojami paplašinājušies.
-
Krievijas raķešu un dronu uzbrukums naktī uz 22. septembri skāris trīs Dņipropetrovskas apgabala pilsētas
Naktī uz 22. septembri Krievijas karaspēks veica kombinētu raķešu un dronu triecienu Dņipropetrovskas apgabalam, vienlaikus uzbrūkot rūpniecības uzņēmumiem Dņipro, Krivijrihas un Pavlohradas pilsētās. Dņipro uzbrukumā gāja bojā divi cilvēki un seši tika ievainoti, bet triecienu vietās izcēlās ugunsgrēki. Plašāks nakts uzbrukums skāra arī Kijivu, Černihivas apgabalu un Kremenčuku.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: diennaktī frontē 238 kaujas sadursmes, karstākās – Kostjantiņivkas un Pokrovskas virzienos
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pirmdien, 21. septembrī, ziņoja par 238 kaujas sadursmēm frontē diennakts laikā. Vissmagākās cīņas notika Kostjantiņivkas (24 uzbrukumi) un Pokrovskas (19 uzbrukumu) virzienos. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī līdz 2026. gada 21. septembrim Krievijas personālsastāva zaudējumi tiek lēsti aptuveni 1 519 650 cilvēku.
-
Ukrainā noslēdzās vienkāršotā atgriešanās programma patvaļīgi atstājušajiem karavīriem
Ukrainas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka 20. septembrī beigusies vienkāršotā brīvprātīgās atgriešanās programma karavīriem, kuri bija patvaļīgi atstājuši dienesta vietu (СЗЧ) pirms 2026. gada 12. jūnija. Pēc šī datuma atgriešanās notiek pēc vispārējās kārtības — caur Militāro tiesībsargājošo dienestu (ВСП) un rezerves bataljoniem. Jaunā kārtība paredz ilgāku atgriešanās procesu, ilgāku gaidīšanu līdz atjaunotai izdienas atalgojuma izmaksai un iespēju pašam izvēlēties daļu turpmākajam dienestam.
-
Krievija naktī uz 21. septembri ar 172 droniem veica masveida uzbrukumu Ukrainai
Naktī uz 21. septembri Krievijas spēki ar 172 dažādu tipu trieciendroniem un raķešu droniem veica vienu no lielākajiem nakts uzbrukumiem karā, skarot 10 Ukrainas apgabalus. Pretgaisa aizsardzība līdz plkst. 08:00 neitralizēja 148 gaisa mērķus. Prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja uzbrukumu kā daļu no Krievijas signāliem par gatavību paplašināt karu, tuvojoties ANO Ģenerālās asamblejas darba kārtībai.
-
Ukrainas dronu trieciens apturējis Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcu; Krievijā izslēgti vairāk nekā 45% rafinēšanas jaudu
Naktī uz 20. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki ar liela mēroga dronu un raķešu uzbrukumu skāra Gazpromneft-Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcu Kapotnjas rajonā. Triecienos tika bojātas abas primārās destilācijas iekārtas – AVT-6 un kombinētā «Euro+» iekārta – kā arī izomerizācijas iekārta, un rūpnīca pilnībā apturēja naftas pārstrādi. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka kopš 21. septembra ukraiņu triecieni Krievijas NPK ir izslēguši vairāk nekā 45% Krievijas projektēto naftas pārstrādes jaudu. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins raksturoja uzbrukumu kā «lielāko» dronu triecienu Krievijas galvaspilsētai un apgalvoja, ka vairāk nekā 1600 droni esot notriekti.
-
Olešku humānā katastrofa: reliģiskās organizācijas vēršas pie pāvesta, Ukraina – ANO
Visukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padome (VRCIRO) vērsās pie pāvesta Leona XIV, Pasaules Baznīcu padomes, Pasaules Evaņģēliskās alianses, ANO dalībvalstīm un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas ar aicinājumu rīkoties saistībā ar kritisko humāno situāciju Krievijas okupētajās Oleškās Hersonas apgabalā, kur iedzīvotājiem nav pieejams pietiekams daudzums pārtikas, dzeramā ūdens un medikamentu un kur Krievijas karaspēks liedz cilvēkiem pamest pilsētaji. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Ukraina pacels šo jautājumu ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļā Ņujorkā, tostarp sarunās ar ICRC prezidenti Mirjanu Spoljariču Eggeru.
-
Masveidīgs Ukraiņas dronu trieciens Maskavai un Maskavas apgabalam; uzbruktas naftas rūpnīca un noliktavu komplekss
Naktī uz 20. septembri Ukrainas bruņotie spēki ar droniem un raķetēm veica masveidīgu uzbrukumu Maskavai un Maskavas apgabalam. Kapotnjas rajonā ticis trāpīts Gazpromņeftģ-Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai (МНПЗ), bet Sofjinas ciematā Ramenskas rajonā nodegusi kompānijas "Sovremennye Skladskie Tekhnologii" noliktavu kompleksa ēka. Maskavas mērs Sobjaņins to nodēvēja par lielāko dronu uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai, bet gubernators Voroņobovs ziņoja par vismaz diviem bojāgājušajiem un sešiem ievainotajiem apgabalā. Uzbrukums notika pēdējā Krievijas Valsts domes vēlēšanu dienā.
-
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki 2026. gadā iznīcinājuši 300 Krievijas gaisa aizsardzības vienību
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts "Madjar" Brovdi 19. septembrī paziņoja, ka 261 dienu laikā 2026. gadā iznīcināti vai bojāti 300 Krievijas gaisa aizsardzības vienību un sistēmu. 300. mērķis bija Buk-M3E sistēma pie Ukrainkas ciema Zaporižjas apgabalā.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 18. un 19. septembrī naktī trāpīja Krievijas dronu vadības punktiem, poligonam un munīcijas noliktavām okupētajās apgabalos
Ukrainas Aizsardzības spēku vienības 18. septembrī un 19. septembra naktī trāpīja virknei svarīgu Krievijas militāro objektu, tostarp dronu vadības punktiem Doneckas un Zaporižjas apgabalos, kā arī poligonam un munīcijas noliktavai. Ģenerālštābs arī apstiprināja, ka triecienā 17. septembrī tika bojāts Krievijas 80P6 radars Smolenskas apgabalā. Krievijas puse ziņojumu publicēšanas brīdī nekomentēja.
-
Krievija naktī uz 19. septembri uzbruka Ukrainai ar divām «Cirkon» raķetēm un 174 droniem
Krievija naktī no 18. uz 19. septembri uzbruka Ukrainai ar divām «Cirkon» pretkuģu raķetēm un 174 dažāda tipa trieciendroniem. Ukrainas gaisa spēki ziņoja, ka līdz plkst. 8.00 tika notriekti vai nomākti 141 no 176 gaisa mērķiem. Galvenie triecienu virzieni bija Odesas un Kijivas apgabals. Uzbrukums notika vienlaikus ar vakara triecieniem 18. septembrī Sumos un Balaklijā, kur gāja bojā civiliedzīvotāji.
-
Zelenskis: SBU militārā kontrizlūkošana izstrādājusi un izmantojusi jaunu dronu pārtvērēju pret Krievijas reaktīvajiem «Šahediem»
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Drošības dienesta (SBU) militārā kontrizlūkošana izstrādājusi jaunu dronu pārtvērēju un to jau izmantojusi pret Krievijas reaktīvajiem «Šahed» tipa droniem, tostarp 19. septembrī divas reizes vienā dienā notriekusi «Geran-5» tipa mērķi. Par rezultātiem Zelenskim ziņoja SBU pagaidu vadītājs ģenerālis Oleksandrs Poklads. Tika publicēti video pierādījumi pārtveršanai.
-
Zelenskis paziņo par divu Ukrainas uzņēmumu izstrādāto reaktīvo «Šahed» dronu pārtvērēju veiksmīgiem izmēģinājumiem
Prezidents Volodymo Zelenskis samitā «Karpatu astoņnieks» (C8) pavēstīja, ka divi Ukrainas uzņēmumi ir izturējuši kaujas izmēģinājumus ar jauniem pārtvērējiem, kas spēj notriekt Krievijas reaktīvos «Šahed» dronus. Ukraina plāno ātri uzsākt masveida ražošanu, līgumi ar uzņēmumiem jau tiek parakstīti, un finansējuma jautājumi tiek apspriesti ar Eiropas Komisiju.
-
Ternopiļas apriņķa slimnīcas LKK vadītājs apsūdzēts fiktīvu veselības atzinumu izsniegšanā par 6 000–12 000 dolāru
Ternopiļas apriņķa tiesībsargājošās iestādes atklāja medicīniskās konsultatīvās komisijas (LKK) shēmu, kas laikā no 2024. līdz 2026. gadam masveidā izsniegusi aptuveni 1000 fiktīvu veselības atzinumu. Tie tika izmantoti, lai vīrieši iegūtu atbrīvojumu no mobilizācijas, balstoties uz nepatiesām ziņām par viņu radinieku veselības stāvokli un vajadzību pēc pastāvīgas aprūpes. Četriem ārstiem un diviem starpniekiem izsniegtas aizdomas par nozieguma izdarīšanu; LKK vadītājam papildus inkriminēta nelikumīga mobilosaistīto personu pārvietošana pāri valsts robežai.
-
Zelenskis 17. septembrī paziņo par vēl vienu veiksmīgu ukraiņu pārtvērēju izmēģinājumu pret reaktīvajiem «Shaheed» tipa droniem
Ukrainas prezidents Volodymirs Zelenskis 17. septembrī pēc ziņojuma saņemšanas no bruņoto spēku virspavēlnieka Mihailo Drapataja pavēstīja par jaunu veiksmīgu ukraiņu izstrādātu pārtvērēju izmēģinājumu pret Krievijas reaktīvajiem «Shaheed» tipa droniem, kura laikā tika notriekts vismaz viens ienaidnieka drons. Zelenskis paziņoja, ka pārtvērēju ražošana tiks paplašināta, pieminēja 67 uzņēmumus, kas strādā pie šādiem risinājumiem, kā arī sacīja, ka Ukraina gatavo jaunas aktīvas un tālieroču darbības pret Krieviju.
-
ES piešķir Ukrainai vēl 3,3 miljardus eiro raķešu un dronu iegādei
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pēc telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka ES piešķirs Ukrainai vēl 3,3 miljardus eiro raķešu un dronu iegādei. Līdzekļi tiks pārskaitīti piektdien, 18. septembrī, un tie ir ceturtais maksājums Ukrainas atbalsta aizdevuma programmas aizsardzības virzienā. Fon der Leiena arī paziņoja par gatavību izmantot atlikušos SAFE programmas līdzekļus jaunai kopīgai ES–Ukrainas aizsardzības projektu programmai, tostarp Eiropas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas izstrādei.
-
Krievija naktī uz 16. septembri uz Ukrainu raidīja 80 dronus; notriekti vai nomākti 63
Krievijas spēki naktī uz 16. septembri uz Ukrainu palaida 80 trieciendronus, tostarp Shahed tipa (arī reaktīvos), Gerbera un Parodia tipa māneklus. Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība ziņoja, ka plkst. 8.00 bija notriekti vai nomākti 63 droni; trāpījumi fiksēti 7 vietās, nokritušu atlūzu kritieni — 2 vietās. Uzbrukuma sekas skāra vairākus apvidus, tostarp Kijivu, Kijivas, Dnipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas, Hersonas, Sumu un Kropivnicki.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: 16. septembrī frontē 208 sadursmes, lielākā intensitāte Pokrovskas un Kostjantiņivkas virzienos
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 16. septembrī, plkst. 22:00, ziņoja par 208 sadursmēm frontē kopš dienas sākuma. Visvairāk uzbrukumu fiksēts Pokrovskas un Kostjantiņivkas virzienos. Krievijas spēki veica 71 aviācijas triecienu, nometa 233 vadāmās aviācijas bumbas, izmantoja 4704 kamikadzes dronus un veica 1250 apšaudes.
-
Ukrainas bruņotie spēki trāpīja Krimā Krievijas Su-24 bumbvedēju un citas militārās bāzes
Ukrainas Aizsardzības spēki 16. septembra naktī trāpīja Krievijas Su-24 bumbvedēju Sakas lidlaukā okupētajā Krimā. Vienlaikus tika izdarīti triecieni Krievijas armijas mērķiem okupētajās Doņeckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu teritorijās, tostarp trieciendronu glabātavām un palaišanas vietām, dronu vadības punktiem, munīcijas un degvielas noliktavām, kā arī izlūkošanas posteņiem. Informācija nāca no Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba.
-
ASV apsūdz piecus cilvēkus, kas saistīti ar Krievijas specdienestiem, sazvērestībā nogalināt Krievijas disidentus un sabotēt ES valstīs
ASV Tieslietu departaments 16. septembrī izvirzīja apsūdzības piecām personām, kas saistītas ar Krievijas izlūkdienestiem. Tiesas dokumenti liecina, ka tīkls kopš 2024. gada vervēja cilvēkus ASV un Eiropā, lai uzraudzītu un nogalinātu Krievijas opozīcijas pārstāvjus, kā arī lai īstenotu sabotāžas aktus pret civilo un militāro infrastruktūru ES valstīs, kas atbalsta Ukrainu. Visi apsūdzētie joprojām atrodas brīvībā, un Kremlis noraidījis apsūdzības.
-
Krievijas ģenerālmajoru Antonu Grunisi nogalinājis Ukrainas bezpilota sistēmu spēku trieciens Doneckas apgabalā
Krievijas 4. atsevišķās motorizētās strēlnieku brigādes komandieris ģenerālmajors Antonu Grunisi nogalināts karā pret Ukrainu. Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku pavēlnieks Roberts Brovdi ("Madjars") 16. septembrī publiski apstiprināja, ka triecienu 12. septembrī pagaidu okupētajā Doneckas apgabalā veica 427. atsevišķā bezpilota sistēmu brigāde "Rarog". Grunisa bojāeja nāk neilgi pēc viņa ziņojuma Vladimiram Putinam par it kā pilnīgu Kostjantiņivkas ieņemšanu — apgalvojumu, ko Ukraina noraidījusi.