Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (ZSU) ir Ukrainas valsts militārie spēki, kuru sastāvā ietilpst Sauszemes spēki, Gaisa spēki, Jūras spēki un Speciālo operāciju spēki. Augstākā vadības institūcija ir Ģenerālštābs, un pašreizējais augstākais virspavēlnieks ir Oleksandrs Sirskis. Kopš 2022. gada 24. februāra ZSU piedalās pilna mēroga kaujas operācijās pret Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem Krievijas sāktā kara ietvaros. Spēki tika izveidoti uz padomju laika Ukrainas PSR armijas mantojuma pamatiem un kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir ievērojami paplašinājušies.
-
Putins pārceļ Valdai klubu no Sočiem uz Maskavas apgabalu bažās par ukraiņu droniem
Kremļa organizētā Valdai diskusiju kluba ikgadējā tikšanās, kas tradicionāli notiek Sočos, pārcelta uz Maskavas apgabalu. Laikraksts Financial Times, atsaucoties uz četriem avotiem, vēsta, ka vietas maiņa pieprasīta Putina drošības dienesta dēļ saistībā ar pastiprinātiem ukraiņu dronu uzbrukumiem.
-
Zelenskis parakstījis dekrētu par Kovalenko iecelšanu Sakaru un kiberdrošības spēku komandiera amatā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 15. septembrī parakstīja dekrētu Nr. 931/2026, ar kuru brigādes ģenerālis Oleksijs Kovalenko iecelts par Ukrainas Bruņoto spēku Sakaru un kiberdrošības spēku komandieri. Kovalenko šo amatu kā pagaidu izpildītājs bija ieņēmis kopš 2023. gada.
-
Ukrainas bruņotie spēki 14.–15. septembrī trāpījuši vairākiem Krievijas militārajiem objektiem
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka 14. septembrī un naktī uz 15. septembri Ukrainas spēki trāpījuši virknei Krievijas militāru objektu, tostarp trieciendronu bāzei Doneckas apgabalā, trim elektroniskās karadarbības stacijām Brjanskas apgabalā, divām radaru stacijām, sakaru retranslatoram un degvielas noliktavai Luhanskas apgabalā. Postījumu apmērs ziņošanas brīdī vēl tiek precizēts.
-
Ukrainas Augstākā pretkorupcijas tiesa pagarina procesuālos pienākumus bijušajam prezidenta administrācijas vadītājam Jermakam, bet atceļ elektroniskās aproces pienākumu
Ukrainas Augstākā pretkorupcijas tiesa (ВАКС) 15. septembrī uz 60 dienām pagarināja procesuālos pienākumus, kas uzlikti bijušajam prezidenta administrācijas vadītājam Andrijam Jermakam, kurš ir aizdomās turētais 460 miljonu grivnu legalizēšanas lietā. Vienlaikus tiesa atteicās pagarināt pienākumu nēsāt elektronisko uzraudzības aproci, pamatojoties uz neatkarīga medicīnas speciālista slēdzienu, ka tās turpmāka nēsāšana var apdraudēt Jermaka dzīvību un veselību.
-
Ukrainas aizsardzības spēki veikuši plašu triecienu virkni Krievijas militāro mērķu – no Doneckas līdz Sočiem
Ukrainas aizsardzības spēki 14. septembrī un 15. septembra naktī veica virkni triecienu Krievijas militārajiem mērķiem Doneckas un Luhanskas apgabalos, kā arī Krievijas Brjanskas, Orlas, Samaras (Sizraņa), Krasnodaras (Soči) un Rostovas (Taganrogas) apgabalos, kā arī mērķus Melnajā jūrā. Starp sasniegtajiem mērķiem bija degvielas noliktavas, dronu ražošanas un palaišanas objekti, elektroniskās kara sistēmas, radari un S-400 gaisa aizsardzības sistēmas elements. Postījumu apmērs tiek precizēts.
-
Zelenskis: Ukraina veiksmīgi izmēģinājusi jaunu reaktīvo dronu pārtvērēju pret Krievijas «Šahed» tipa droniem
15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir veiksmīgi testējusi jaunu pārtvērēju, kas paredzēts Krievijas reaktīvo dronu, tostarp «Šahed», notriekšanai. Pēc tikšanās ar bruņoto spēku virspavēlnieku Mihailu Drapatiju un aizsardzības ministru Jevgeniju Hmaru prezidents norādīja, ka daļa pārtvērēja vadības aspektu vēl jāpilnveido un darbs pie sistēmas turpinās.
-
Ukrainas 3. armijas korpuss publiski apstiprinājis uzbrukuma operāciju «Vivaldi» Doneckas apgabala ziemeļos
Ukrainas Trešā armijas korpusa komandieris Andrijs Bileckis 15. septembrī pirmo reizi oficiāli apstiprināja uzbrukuma operāciju «Vivaldi», kas noritējusi Doneckas apgabala ziemeļos, uz austrumiem un ziemeļaustrumiem no Lyman pilsētas. Operācija līdz šim tika turēta pilnīgā informatīvā klusumā. Pirmais posms bija vērsts uz Krievijas spēku infiltrācijas likvidēšanu un to loģistikkas traucēšanu.
-
Ukrainas valdība iesniegusi 2027. gada valsts budžeta projektu ar 4,885 triljoniem grivnu aizsardzībai
Ukrainas Ministru kabinets 15. septembrī apstiprināja un nodeza Verhovnajai Radai 2027. gada valsts budžeta projektu (reģistrēts kā likumprojekts Nr. 16000), kas aizsardzībai un drošībai paredz 4 triljonus 885 miljardus grivnu (aptuveni 43,8–44% no IKP). Kopējie izdevumi plānoti 7 triljonu 272 miljardu grivnu apmērā, bet ienākumi – 5 triljonu 648 miljardu grivnu apmērā. Ārējā finansējuma vajadzība 2027. gadam tiek lēsta 52,6 miljardu ASV dolāru apmērā, no kuriem līdz šim partneri apstiprinājuši tikai 20 miljardus.
-
Ukrainas spēki Sočos trāpījuši Krievijas S-400 radars 92N6, kā arī virkni citu militāru mērķu
Ukrainas Aizsardzības spēku vienības 13. septembrī un 14. septembra naktī trāpījušas vairākus svarīgus Krievijas militāros objektus, tostarp Sočos esošu S-400 "Triumf" zenītraķešu sistēmas daudzfunkcionālo radaru 92N6, kā arī triecienbezpilota lidaparātu noliktavas, palaišanas un vadības vietas, radarus, retranslētājus un radionavigācijas sistēmu vairākos Krievijas un okupētajos apgabalos. Informāciju par uzlidojumiem publicēja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
-
Pidlasa: viena kara diena Ukrainai 2026. gadā izmaksā 190 miljonus dolāru
Roksolana Pidlasa, Augstākās Radas budžeta komitejas vadītāja, Jaunās Eiropas stratēģijas konferencē Kijivā paziņoja, ka viena kara diena Ukrainai 2026. gadā izmaksā aptuveni 190 miljonus dolāru — par 50 miljoniem vairāk nekā 2024. gadā. Viņa uzsvēra, ka šī summa neietver partneru piegādāto ieroču vērtību, un izklāstīja Ukrainas aizsardzības finansējuma stāvokli: astoņos mēnešos uz drošību un aizsardzību iztērēti gandrīz 42 miljardi dolāru, bet pašu resursi — tikai aptuveni 39 miljardi.
-
Koreckis brīdina: Ukraina var zaudēt daļu no 29,5 miljardu dolāru starptautiskās finansējuma pakas
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka valsts finanšu situācija ir tuvu kritiskai, un aicināja parlamentu nekavējoties pieņemt nepieciešamos likumprojektus. Ja balsojumi tiks aizkavēti, Ukraina var zaudēt ievērojamu daļu no plānotā 29,5 miljardu dolāru starptautiskā finansējuma. Valdība nosūtīs visiem deputātiem un komisijām grafiku ar skaidriem termiņiem katram balsojumam.
-
Krievija naktī uz 14. septembri uz Ukrainu raidīja 108 dronus; notriekti vai apspiesti 85
Krievijas bruņotie spēki naktī uz 2026. gada 14. septembri (no 13. septembra vakara) raidīja uz Ukrainu 108 trieciena un mānekļa bezpilota lidaparātus — Shahed tipa (tostarp reaktīvos), Gerbera un Parodia tipa mānekļdronus. Ukraina ziņo, ka plkst. 8.00 rītā pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai apspiedusi 85 no tiem, bet trāpījumi fiksēti septiņās vietās. Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats brīdināja, ka uzbrukums var turpināties dienas gaitā no ziemeļu un austrumu virzieniem.
-
Krievija naktī uz 13. septembri uzbruka Ukrainai ar 453 trieciendroniem
Krievijas spēki naktī uz 2025. gada 13. septembri (sākot no 12. septembra plkst. 18:00) veica masveidīgu triecienu Ukrainai, izmantojot 453 dažādu tipu trieciendronus — tostarp Shahed (arī reaktīvos), Gerbera, imitācijas dronus «Parodia» un S8000 «Banderol». Ukrainas gaisa aizsardzības spēki līdz plkst. 8:00 bija neitralizējuši aptuveni 405 līdz 409 mērķu. Trāpījumi fiksēti 13 vietās, nokritušo atlūzu kritieni — vēl 7 vietās. Uzbrukums turpinājās arī rīta stundās, skarot rietumu apgurus un Odesu.
-
Krievijas dronu uzbrukums trāpījis daudzstāvu dzīvojamajai mājai Ivano-Frankivskā
13. septembra rītā Krievijas spēki ar droniem uzbruka Ivano-Frankivskai Ivano-Frankivskas apgabalā Ukrainas rietumos. Uzbrukumā tika bojāta daudzstāvu dzīvojamā māja Depovska ielā 81 – izsisti vismaz 15 logi un bojāts fasāde. Vismaz viena persona guva ievainojumus un tika hospitalizēta. Dronu uzbrukums skāra arī citas Ukrainas rietumu apgabalu vietas.
-
Ukrainas Ģenerālštābs ziņo par aptuveni 1 500 Krievijas karavīru zaudējumiem diennakts laikā
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 2026. gada 12. septembra rītā publicēja kumulatīvos un diennakts zaudējumu datus par Krievijas bruņotajiem spēkiem. Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas personālsastāva zaudējumi sasniedz aptuveni 1 505 380 cilvēku, no kuriem aptuveni 1 500 — aizvadītajā diennaktī. Publicēti arī atjauninātie tehnikas zaudējumu rādītāji.
-
Krievija naktī uz 11. septembri uzbruka Ukrainai ar 161 dronu un raķeti S8000 "Banderol"
Naktī uz 11. septembri (no 10. septembra plkst. 18:00) Krievijas spēki uzbrukuši Ukrainai ar S8000 "Banderol" kruīza raķeti un 161 trieciendronu — Shahed (tostarp reaktīvajām), Gerbera un Parodia mērķu mānekļiem. Līdz plkst. 8:00 ukraiņu Gaisa spēki bija notriekuši vai nomākuši 138 no droniem, bet trāpījumi fiksēti 19 vietās, kritušo atlūzu kritieni — vēl 3 vietās. Uzbrukums joprojām turpinājās rīta stundās.
-
Zelenskis: ja Krievija izraisīs elektrības atslēgumus Ukrainā, Ukraina atbildēs „ar cieņu"
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 11. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir iemācījusies „ar cieņu" atbildēt uz Krievijas triecieniem un ir gatava atbildēt uz jebkuru Krievijas operāciju, tostarp potenciāliem triecieniem Ukrainas enerģētikas sistēmai nākamajā ziemā. Paziņojumi tika izteikti Jaltas Eiropas stratēģijas (YES) 2026 sanāksmē sarunā ar žurnālistu Farīdu Zakariju un publicēti arī Zelenska Telegram kanālā. Zelenskis vienlaikus piedāvāja alternatīvu – enerģētisko pamieru un Melnās jūras atbloķēšanu, kā arī uzsvēra, ka līdz septembra beigām var parādīties pirmie rezultāti sarunās par kara izbeigšanu.
-
Ģenerālštābs: diennaktī frontē 277 kaujas sadursmes, karstākais virziens – Pokrovska
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka aizvadītajā diennaktī (dati uz 10. septembra rītu) frontē reģistrētas 277 kaujas sadursmes. Pokrovska virzienā atvairītas 44 krievu uzbrukumi – tas joprojām ir galvenais uzbrukuma punkts. Krievijas armija izmantojusi 10 913 kamikadzes dronus, veikusi 2117 apšaudes un izpildīta — 91 aviācijas trieciens, nogāžot 331 vadāmo aviācijas bumbu.
-
Ukrainas triecieni Makhachkalas ostā Dagestānā un trīs Krievijas kuģiem Novorosiijskā
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 10. septembrī apstiprināja triecienu Makhachkalas jūras ostai Krievijas Dagestānas Republikā. Naktī ostas teritorijā tika reģistrēts ugunsgrēks, bojājumu apmērs tiek precizēts. Iepriekš, 9. septembrī, trāpīts arī Novorosiijskas degvielas noliktavām un vismaz trim Krievijas kara kuģiem.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 8.–9. septembrī trāpa vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp Novorisaļskas kara bāzei
2026. gada 8. septembrī un 2026. gada 9. septembra naktī Ukrainas Aizsardzības spēki veica virkni triecienu pa Krievijas militārajiem mērķiem okupētajā Krimā, Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kā arī pa Krievijas jūras kara bāzi Novorisaļskā Krasnodaras novadā. Triecienu gaitā tika ildāta Krievijas Baltijas jūras kara flotes fregate „Admiral Essen” (Projekts 11356) – Kalibr spārnoto raķešu nesēja –, kā arī ātrgaitas patruļas kuģis „Mangust” (Projekts 12150) okupētajā Sevastopolē, dronu noliktavas un munīcijas noliktavas Donbasā. Radio Brīvība norādīja, ka publicēšanas brīdī nevarēja neatkarīgi pārbaudīt minētos datus.