Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (ZSU) ir Ukrainas valsts militārie spēki, kuru sastāvā ietilpst Sauszemes spēki, Gaisa spēki, Jūras spēki un Speciālo operāciju spēki. Augstākā vadības institūcija ir Ģenerālštābs, un pašreizējais augstākais virspavēlnieks ir Oleksandrs Sirskis. Kopš 2022. gada 24. februāra ZSU piedalās pilna mēroga kaujas operācijās pret Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem Krievijas sāktā kara ietvaros. Spēki tika izveidoti uz padomju laika Ukrainas PSR armijas mantojuma pamatiem un kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir ievērojami paplašinājušies.
-
Ukrainas dronu trieciens Novorosijskas jūras spēku bāzei un mazuta terminālim
Naktī no 8. uz 9. septembri 2026. gadā Ukrainas aizsardzības spēki ar dronu palīdzību veica uzbrukumu Krievijas jūras spēku bāzei un degvielas terminālim Novorosijskā, Krasnodaras novadā. Prezidents Volodimirs Zelenskis un Aizsardzības spēku ģenerālštābs apstiprināja triecienu; pēc Ukrainas izlūkdienesta GUR ziņām, tika bojāts Kalibr raķešu nesējsfrīgāts Admiralessen. Novorosijskas mērs sākotnēji ziņoja, ka nav cietušo, bet Krasnodaras novada gubernators vēlāk paziņoja par 4 bojāgājušajiem un 29 ievainotajiem.
-
Ramšteinas formāta sanāksmē Vācija paziņo par PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm Ukrainai; Lielbritānija novirza 100 miljonus sterliņu mārciņu
8. septembrī notika 36. Ramšteinas formāta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kas norisinājās attālināti. Vācija paziņoja par steidzamām PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm no Bundeswehr krājumiem, kā arī par projekta «City Dome» («Vairogs pār pilsētu») startēšanu Ukrainas pilsētu aizsardzībai. Lielbritānija PURL mehānisma ietvaros piešķir 100 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 135 miljonus dolāru) ziemā nepieciešamā pretgaisa aizsardzības paketei, kurā ietilpst Patriot raķetes. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā pašlaik ir augstākais kopš 2022. gada maija.
-
Krievija naktī uz 8. septembri apšaudīja Kijivu ar raķetēm un droniem; nogalināti vismaz divi cilvēki
Krievijas spēki naktī uz 8. septembri veica masveidīgu kombinētu raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai, izmantojot ballistiskās un spārnotās raķetes un 166 trieciendronus. Uzbrukums notika neilgi pēc ASV prezidenta speciālo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera aizbraukšanas no Kijivas, pārtraucot iepriekš izsludināto trīs dienu pauzi galvaspilsētu apšaudēs. Nogalināti vismaz divi cilvēki (abi Solomjanskas rajonā), ievainoti vismaz desmit. Postījumi un ugunsgrēki reģistrēti vismaz piecos Kijivas rajonos.
-
SBU aizturējusi Krievijas FSB aģentu Mikolajivas apgabalā
Ukrainas Drošības dienests (SBU) aizturējis virsnieku vienā no Ukrainas artilērijas brigādēm Mikolajivas apgabalā, kurš pēc patvaļīgas prombūtnes no dienesta tika savervēts Krievijas FSB un atgriezies dienestā, lai vāktu izlūkošanas datus un nodotu koordinātas Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu triecieniem pret Ukrainas Aizsardzības spēku vienībām Mikolajivas un Odesas apgabalos. Aizturēšana tika paziņota pirmdien, 7. septembrī.
-
Ukrainas specdienesti likvidēja 2017. gada slepkavību izpildītāju okupētajā Doņeckā
Ukrainas speciālie dienesti 27. jūlijā okupētajā Doņeckā nogalināja Oļegu Šutovu — tā sauktā «DTR MDB» specoperāciju centra darbinieku, kuru Ukrainas Drošības dienests (SBU) publiski saistījis ar 2017. gada divu Ukrainas virsnieku slepkavībām. Operācija tika veikta, detonējot paštaisītu spridzekli viņa Subaru automašīnā pie sporta kompleksa «Dinamo» Doņeckas Ļeņinskas rajonā.
-
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs: Krievijai var pietikt resursu karam līdz 2028. gadam
Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Oļegs Ivaščenko intervijā aģentūrai Ukrinform paziņojis, ka Krievija karā pret Ukrainu izmanto algotņus no vairāk nekā 40 valstīm un, neskatoties uz ekonomiskām grūtībām, izsīkušu kontraktvēršanas modeli un vairāk nekā 60% iedzīvotāju noskaņojumu pret karu, joprojām varētu spēt turpināt karadarbību arī 2027. un 2028. gadā.
-
Ukrainas ģenerālštābs ziņo par 245 sadursmēm frontē; Pokrovska un Kostjantiņivkas virzienos — 60 uzbrukumi
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba 6. septembra rīta ziņojumā par iepriekšējo dienu (5. septembri) ziņots, ka frontē fiksētas 245 kaujas sadursmes — 1656. dienā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Smagākās cīņas notikušas Pokrovska un Kostjantiņivkas virzienos, kur kopā veikti 60 uzbrukumi. Krievijas personālsastāva zaudējumi diennaktī — 1 390 cilvēku.
-
ATESH: partizāni pirms Ukrainas uzlidojuma Permas NAF naftas rūpnīcai sagrauž sakaru torni
Kustība ATESH paziņoja, ka tās aģenti sagrauza sakaru torni Permas rajonā Permas novadā, Krievijā, neilgi pirms Ukrainas aizsardzības spēku lidrobešu trieciena «LUKOIL-Permnefteorgsintez» naftas rūpnīcai 21. augustā. Pēc ATESH ziņotā, tornis bija rezerves kanāls operatīvās informācijas apmaiņai starp uzņēmuma apsardzi un militārajiem vienībām, kas atbilda par objekta segšanu, un tā iznīcināšana traucēja sakaru koordināciju.
-
Ukrainas droni naktī uz 6. septembri trāpījuši Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai un Rostovas apgabala mērķiem
Naktī uz 2026. gada 6. septembri Ukrainas bruņoto spēku vienības ar droniem veica uzbrukumu Krievijas Rjazaņas un Rostovas apgabalos. Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks, kā arī trāpīts Rostovas-pie-Donas lidlaukam, radara stacijai "Podljot" un divām zenītraķešu iekārtām "Pantsir-S1". Krievijas varas iestādes oficiāli nav apstiprinājuši rūpnīcas bojājumus.
-
Ukrainas bruņotie spēki 4. septembrī trāpīja vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem
2026. gada 4. septembrī Ukrainas aizsardzības spēki trāpīja vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem Brjanskas un Luhanskas apgabalos, tostarp radarstacijai, elektroniskās karadarbības (EW) kompleksam un bezvadu tīkla (mesh-network) retranslatoram, ko Krievijas okupanti izmanto Shahed tipa dronu uzbrukumu koordinēšanai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 5. septembrī apstiprināja sitienus un norādīja, ka postījumu apmērs tiek precizēts.
-
Krievija naktī uz 5. septembri uzbruka Ukrainai ar ballistiskajām raķetēm un 167 droniem
Krievija naktī no 4. uz 5. septembri uzbruka Ukrainai ar Iskander-M/KN-23 ballistiskajām raķetēm un 167 trieciendroniem – Shahed, Gerbera un Parodijas tipa mānekļiem. Līdz plkst. 8:30 Ukrainas gaisa spēki bija notriekuši vai nomākuši 128 dronus. Trāpījumi fiksēti 23 vietās; upuri ziņoti Dņepropetrovskas, Kijivas un Mikolajivas apgabalos.
-
Krievija 5. septembrī trāpīja pasažieru vilcienam, kas devās uz Hersonu; naktī izmantoja 167 dronus un ballistiskās raķetes
Naktī uz 5. septembri Krievija trācija Ukrainu ar ballistiskajām raķetēm un 167 dažādu tipu droniem. Aptuveni pusdienlaikā Krievijas spēki ar vairākiem Shahed tipa droniem uzbruka pasažieru vilcienam, kas virzījās uz Hersonu. Uzbrukumā Čornobajivkā tika bojāti divi dīzeļlokomotīves, ievainoti divi cilvēki – 55 gadus veca dzelzceļa darbiniece un 18 gadus veca jauniete – un evakuēti 21 pasažieris un vilciena apkalpe.
-
Krievija naktī uz 5. septembri apzināti triecienos Kijivas un Borispolas lidostām; Zelenskis to saista ar ASV delegācijas vizīti
Krievijas spēki naktī uz 5. septembri ar dronu uzbrukumu viļņiem skāra vairākus Ukrainas reģionus, tostarp Kijivu un Kijivas apgabalu. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija pirmo reizi ilgā laikā apzināti trāpījusi Kijivas (Žuljani) un Borispolas lidostām, un saistīja šos triecienus ar gaidāmo ASV specpārstāvju Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizīti. Borispolā trācis dzīvojamai deviņstāvu mājai; divas sievietes guvušas traumas, 15 cilvēki evakuēti. Uzbrukumi skāruši arī Dņepropetrovskas, Odesas, Hersonas, Harkivas, Sumu un Mikolajivas apgabalus.
-
SBU aizturējusi Harkivas pāri par aizdomām par valsts nodevību Krievijas labā
Ukrainas Drošības dienests (SBU) Harkivā aizturējis mobilizētu teritoriālās aizsardzības karavīru un viņa civilo sievu. Pēc SBU sniegtās informācijas, abi nodoti Krievijas militārajai izlūkdienestam (GRU) datus par Ukrainas spēku vienību izvietojumu, fortifikācijām, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras objektiem. Abiem ir paziņots par aizdomām saistībā ar valsts nodevību kara stāvokļa apstākļos, un viņi atrodas apcietinājumā bez tiesībām samaksāt drošības naudu.
-
Krievijas drona uzbrukums maršrutas taksometram Hersonā; viens bojāgājušais, desmitiem ievainoto
4. septembrī Krievijas drons uzbruka maršrutas taksometram un sabiedriskā transporta pieturai Hersonas Centra rajonā, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot desmitiem cilvēku. Uzbrukums bija daļa no plašākas Krievijas dronu triecienu sērijas Hersonas apgabalā, kur dienas laikā tika ziņots par vairākiem citiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.
-
Ukrainas parlamentā reģistrēts likumprojekts par valsts aizsardzību Augstākā virspavēlnieka štāba un RNBO locekļiem
Ukrainas Verkhovna Rada ir reģistrēts likumprojekts, kas paredz valsts aizsardzību Augstākā virspavēlnieka štāba (Stavka) un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (RNBO) locekļiem, kuri pildīja savus pienākumus kara stāvokļa laikā. Dokumenta iniciators ir parlamenta deputāts Romans Kostenko, un to plānots izskatīt tuvākajā laikā.
-
Krievija naktī uz 4. septembri ar raķeti un 121 dronu uzbruka vairākiem Ukrainas reģioniem; nogalināti vismaz četri cilvēki
Krievija naktī no 3. uz 4. septembri ar vienu vadāmo Х-31 raķeti un 121 dronu, aptuveni puse no kuriem bija reaktīvie, veica plašu gaisa uzbrukumu Ukrainai. Trāpījumi un kritušas atlūzas reģistrētas 21 vietā; postījumi un cietušie fiksēti Odesā, Kijevā un Kijivas apgabalā, Dņepropetrovskas, Čerkasu, Harkovas un Zaporižjas apgabalos. Dņepropetrovskas apgabalā gāja bojā divi policisti, kuri dokumentēja uzbrukuma sekas, bet Sočos, Krievijā, aizdegās Rosneft naftas bāze.
-
Ukrainas dronu trieciens Sočos: aizdegusies naftas bāze un gaisa aizsardzības divizions
Naktī uz 4. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki ar droniem uzbruka Sočiem un tās tuvumā esošajai Sīriusa federālajai teritorijai Krasnodaras novadā Krievijā. OSINT analīze liecina, ka trāpīts Krievijas S-300/S-400 gaisa aizsardzības divizionam, kā arī aizdegusies naftas bāze Adlera rajonā; vietējās iestādes ziņo par degvielas trūkumu un ievieš ierobežojumus Soču lidostā.
-
Ukrainas Aizsardzības spēki 3. un 4. septembrī trāpījuši vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka 3. septembrī un 4. septembra naktī Ukrainas Aizsardzības spēki veica uzlidojumus vairākiem Krievijas militārajiem objektiem okupētajās Ukrainas teritorijās un Krievijā. Starp trāpītajiem mērķiem bija trieciendronu glabāšanas un palaišanas vieta Doneckas apgabalā, komandpunkti, izlūkošanas līdzekļi, radarstacija, MESH tīkla retranslators un degvielas noliktava. Tiešie postījumu apmēri tiek precizēti.
-
Krievijas drons trāpa Ukrainas Drošības dienesta ēkai Kijivas centrā
4. septembrī Krievijas drons trāpa Ukrainas Drošības dienesta (SBU) galvenajai ēkai Volodimiras ielā Kijivas centrā, tieši pretī Sofijas katedrālei. Sprādziens izraisīja ugunsgrēku, nopostīja ēkas pārsegumu un ārējo sienu, kā arī bojāja tuvumā esošo nacionālā rezervāta «Kijivas Sofija» Konšistorijas namu. SBU vadītājs Oļesandrs Poklads trieciena brīdī nebija savā kabinetā un netika ievainots. Pēc Kijivas mēra Vitalija Kļičko datiem, deviņi cilvēki guva ievainojumus, septiņi no tiem tika hospitalizēti.