Ukrainas izlūkdienesta vadītājs: Krievijai var pietikt resursu karam līdz 2028. gadam

Kāpēc tas ir svarīgi

Tā ir tieša Ukrainas militārās izlūkošanas (HUR) vadītāja Oļega Ivaščenko sniegtā novērtējums par Krievijas kara resursiem tuvākajiem diviem gadiem. Tas fiksē gan Krievijas ekonomiskās un personāla vājās vietas, gan brīdina, ka tā, iespējams, spēs turpināt karu līdz 2027.–2028. gadam. Vienlaikus tas dokumentē Krievijas praksi vervēt algotņus no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp ar maldināšanu, kas rada atbildības un politikas jautājumus šo cilvēku izcelsmes valstīm. Novērtējums kalibrē gaidas par kara ilgumu un izemīmē sankciju un starptautiskās sadarbības kā galvenos sviras punktus Krievijas resursu samazināšanā.

Kas notika

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Oļegs Ivaščenko intervijā aģentūrai Ukrinform sniedza vairākus novērtējumus par Krievijas kara resursiem. Pēc viņa teiktā, Krievija karā pret Ukrainu izmanto algotņus no vairāk nekā 40 valstīm — Centrālāzijas, Āfrikas un Latīņamerikas — un šos cilvēkus galvenokārt izmanto trieciennodaļās, bieži sūtot tos pa priekšu Krievijas karaspēkam. Daļa algotņu tiek vervēti caur maldināšanu: viņi ierodas Krievijā darba meklējumos un paraksta līgumus, dažkārt nesaprotot, ko paraksta. Ivaščenko uzsvēra, ka algotņi neatrisina Krievijas cilvēkresursu problēmu un var tikai daļēji kompensēt zaudējumus.

Runājot par Krievijas ekonomiku, Ivaščenko to raksturoja kā ievērojami vājāku nekā pilna mēroga iebrukuma sākumā, galvenajām problēmām esot darbaspēka trūkumam, augošam federālā budžeta deficītam un banku sektora pasliktināšanās. Vienlaikus viņš brīdināja, ka Ukrainas izlūkdienests neizslēdz iespēju, ka Krievijai pietiks resursu karam 2027. un 2028. gadā. Pēc HUR vērtējuma, vairāk nekā 60% Krievijas iedzīvotāju ir pret karu, taču pagaidām ir grūti spriest, vai izveidosies pietiekami spēcīgs protesta potenciāls. Krievijas kontraktvēršanas modelis, pēc Ivaščenko teiktā, ir lielā mērā izsmelts, un reģionālie budžeti nespēj uzturēt tālāku izmaksu pieaugumu. HUR novērtē Krievijas vidējos dienas zaudējumus (nogalinātie un smagi ievainotie) 1200–1400 cilvēku robežās, reizēm līdz 1500. Ivaščenko arī uzsvēra, ka Ukrainas izlūkdienests ir identificējis valstis, no kurām caur starpniekuzņēmumiem uz Krieviju nonāk elektroniskās komponentes, darbgaldi un speciālās ķimikālijas, kas baro tās kara mašīnu, un ka šo plūsmu apturēšanai ir vajadzīga efektīva sankciju politika.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visi publicētie raksti ir ukraiņu valodā un stāstu atspoguļo caur oficiālo Ukrainas izlūkošanas avotu — HUR vadītāja Oļega Ivaščenko un Ukrainas Ārlietu ministrijas — teikto. Ukrainas mediji konsekventi uzsver Krievijas ekonomisko spriedzi, izsīkušo kontraktvēršanas modeli, sabiedrības noskaņojumu pret karu, kā arī algotņu vervēšanu caur maldināšanu, vienlaikus uzstājot, ka sankcijām ir patiešām jādarbojas, lai samazinātu Krievijas resursus. Krievijas zaudējumu un algotņu skaita novērtējumi tiek pasniegti kā Ukrainas izlūkdienesta aplēses bez ārējas pārbaudes.

Konteksts

Ivaščenko intervijas saturs nāk no vienas pirmavotas — aģentūras Ukrinform. Plašākā kontekstā iepriekšējā Ukrainas prezidenta uzrunā bija ietverta saistīta frāze par to, ka Krievijai būtu jāpārtrauc karš, pirms tas turpinās 2027.–2028. gadā — pret šo fonu jaunais izlūkdienesta novērtējums tiek netieši pozicionēts. 16. augustā Ukrainas Ārlietu ministrija bija publiskojusi konkrētus skaitļus par Krievijas vervētajiem Āfrikas valstu pilsoņiem, kas papildina kopējo izlūkošanas ainu.