Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (ZSU) ir Ukrainas valsts militārie spēki, kuru sastāvā ietilpst Sauszemes spēki, Gaisa spēki, Jūras spēki un Speciālo operāciju spēki. Augstākā vadības institūcija ir Ģenerālštābs, un pašreizējais augstākais virspavēlnieks ir Oleksandrs Sirskis. Kopš 2022. gada 24. februāra ZSU piedalās pilna mēroga kaujas operācijās pret Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem Krievijas sāktā kara ietvaros. Spēki tika izveidoti uz padomju laika Ukrainas PSR armijas mantojuma pamatiem un kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir ievērojami paplašinājušies.
-
Ukrainas virspavēlnieks Drapats sāk ģenerālštāba virsnieku kadru pārskatīšanu
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Mihailo Drapats ir sācis personāla pārskatīšanu Ģenerālštābā, ar mērķi saglabāt amatā galvenokārt virsniekus, kuriem kopš 2022. gada ir praktiska kaujas pieredze. 28. septembrī Drapats tikās ar visu struktūrvienību vadītājiem un izklāstīja savas prasības, tostarp termiņu – līdz 2. oktobrim iesniegt datus par virsniekiem bez kaujas pieredzes.
-
Ukrainas aizsardzības ministrs ES lūdz Patriot raķetes un finansējumu dronu pārtvērējiem
Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhenijs Hmara 28. septembrī ES Ārlietu padomes sanāksmē aicināja dalībvalstis nodot daļu savu Patriot raķešu krājumu un palīdzēt finansēt Ukrainas ražoto pārtvērēju ražošanu Krievijas reaktīvo Shahed tipa dronu apkarošanai. Ministrs arī uzsvēra nepieciešamību nodot Ukrainai gaisa-gaisa raķetes, pārnēsājamos zenītartilērijas kompleksus un F-16 munīciju.
-
Zelenskis paziņo par vienošanos ar Beļģiju par trīs F-16 iznīcinātāju nodošanu Ukrainai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 29. septembrī paziņoja, ka panākta vienošanās ar Beļģiju par trīs F-16 iznīcinātāju nodošanu Ukrainai līdz gada beigām paātrinātas procedūras ietvaros. Zelenskis pateicās Beļģijai un premjerministram Bartam De Weveram par atbalstu, kā arī uzsvēra, ka papildu iespējas vajadzīgas, lai atvairītu Krievijas ikdienas uzlidojumus.
-
Krievija naktī uz 29. septembri apšaudīja desmit Ukrainas apgabalus, tostarp Kijevu
Krievijas spēki naktī uz 29. septembri ar raķešu un liela apjoma dronu uzbrukumu skāra Kijevu un vismaz desmit Ukrainas apgabalus. Galvaspilsētā tika bojāts «Kijev-Pasažirskij» dzelzceļa stacijas depo, datu un biznesa centri, dzīvojamās ēkas un energoinfrastruktūra; Odesas apgabalā trāpīts izglītības iestādei, kopmītnei un diviem ārvalstu kuģiem. Ukrainas gaisa aizsardzība ziņoja par visu raķežu un 106 trieciendronu notriekšanu, un prezidents Zelenskis pateicās ASV, Norvēģijai, Francijai un Vācijai par pretgaisa aizsardzības atbalstu.
-
Droni uzbruka naftas bāzei «Edelweiss-95» Krasnodaras novadā
Ukrainas drošības dienests (SBU) paziņoja, ka naktī uz 28. septembri ar droniem veicis uzbrukumus četrām naftas bāzēm Krasnodaras novadā Krievijā, tostarp «Edelweiss-95» un «Din-Jug-Oil» Novotitarovskasas ciematā. Triecienu rezultātā izcēlušies ugunsgrēki, par ko ziņoja vietējie iedzīvotāji un Krievijas OSINT kanāls Astra. Krievijas novada iestādes sākotnēji uzbrukumu oficiāli neapstiprināja.
-
Zelenskis: Ukrainas spēki naktī trāpījuši Krievijas aizsardzības rūpnīcām Tulā un Voronežā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ziņoja, ka naktī uz 28. septembri Ukrainas bruņotie spēki trāpījuši divām Krievijas aizsardzības rūpnīcām Tulas un Voronežas apgabalos, kā arī naftas objektiem Krasnodaras novadā, dronu palaišanas vietām Kalugas un Orelas apgabalos, mērķiem Brjanskā un vienam mērķim Melnajā jūrā. Operācijā piedalījās gan SBU, gan Aizsardzības spēki.
-
Ukrainas Ministru kabinets ievieš taupības režīmu: atliek nebūtiskos tēriņus līdz kara beigām
Ukrainas Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja lēmumu par valsts izdevumu prioritāti, finansējumu pirmkārt novirzot aizsardzībai, pensijām, sociālajiem maksājumiem un budžeta sektora darbinieku algām. Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka daļa plānotā starptautiskā finansējuma vēl nav saņemta, tostarp tāpēc, ka Ukraina nav izpildījusi daļu no savām saistībām pret starptautiskajiem partneriem. Līdz kara beigām tiek atlikti jaunbūvju, rekonstrukciju, kapitālo remontu un labiekārtošanas projektu (parki, skvēri, strūklakas, bruģa pārlikšana) finansējumi.
-
Krievija piedāvā 20 miljonu dolāru atlīdzību par Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandiera atrašanās vietu
Krievija caur postpadomju kriminālajiem tīkliem piedāvājusi 20 miljonu dolāru atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu atrast Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieri Robertu 'Madjaru' Brovdi, ziņo The Wall Street Journal. Krievijas tiesas Brovdi jau notiesājušas aizmuguriski par safabricētiem terorisma apsūdzībamiem, piespriežot viņam gan 18 gadus, gan mūža ieslodzījumu. Brovdi vadībā nelielā vienība, kas veido 2,5% no Ukrainas bruņoto spēku sastāva, nodrošina aptuveni trešdaļu Krievijas zaudējumu pēdējā gada laikā.
-
Krievijas triecieni Harkivai un apgabalam: bojāgājušie, ievainotie un Metalist stadiona bojājumi
Pēdējās diennakts laikā Krievijas spēki veica uzbrukumus Harkivas pilsētai un 21 apdzīvotai vietai Harkivas apgabalā, nogalinot divus cilvēkus un ievainojot vairākus citus, tostarp četrus bērnus. 26. septembrī Krievijas FPV drona trieciens sabojāja OSK Metalist stadionu Harkivas Slobidskijas rajonā; cilvēku upuru stadionā nebija. Datus publiskoja Harkivas apgabala Militārās administrācijas vadītājs Oļehs Sinjehubovs.
-
Krievija naktī uz 27. septembri uz Ukrainu raidīja 170 trieciendronu; nogalināti vismaz trīs cilvēki
Krievijas spēki naktī uz 27. septembri (no 26. septembra plkst. 18:00) uz Ukrainu izšāva 170 trieciendronu, no kuriem 76 bija reaktīvie. Uzbrukumā tika izmantoti Shahed, Gerbera un «Parodia» tipa mānīšanas bezpilota lidaparāti. Līdz plkst. 7:30 Ukrainas gaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 147 dronus; trāpījumi fiksēti 18 vietās, dronu atlūzas – vēl 8 vietās. Bojājumi un upuri reģistrēti Kijivā, Zaporižjas, Odesas un Dņepropetrovskas apgabalos.
-
Zelenskis: Krievija nedēļā pret Ukrainu raidījusi vairāk nekā 2200 trieciendronu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 27. septembra rīta uzrunā paziņoja, ka aizritējušajā nedēļā Krievija pret Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 2200 trieciendronu, aptuveni 1650 aviācijas bumbas un 38 dažādu tipu raķešu, no kurām ievērojama daļa bija ballistiskās. Tikai aizvakardienas uzbrukumos izmantoti 277 trieciendroni, tostarp 155 reaktīvie. Naktī trīs cilvēki gāja bojā Zaporižjas apgabalā, Kijevā – vīrietis, bet datu centrs Kijevā tika trāpīts divreiz no rīta. Zelenskis aicināja piemērot ASVLindsija Greima sankciju likumu un informēja par jauniem sankciju pakotnēm, kas stāsies spēkā oktobrī.
-
Ukrainas karaspēks ar droniem nogādājis aptuveni 4 tonnas pārtikas okupētajās Oļešķās
Ukrainas bruņotie spēki 27. septembrī ar dronu palīdzību pāri Dņeprai nogādāja aptuveni 4 000 kg pārtikas produktu uz 100 noteiktiem punktiem Krievijas okupētajās Oļešķās Hersonas apgabalā. Pēdējo reizi pārtika okupētajā teritorijā bija piegādāta sauszemes ceļā maija beigās. Krievijas spēki, pēc Hersonas OMA datiem, nomāca dronus ar proviantu, konfiscēja vai pārdeva pārtiku, kā arī aizturēja un spīdzināja iedzīvotājus, kuri saņēma humānās palīdzības sūtījumus.
-
Ukrainas spēki naktī uz 26. septembri trāpīja KTRV rūpnīcai Azovā un vairākiem Krievijas militārajiem objektiem
Naktī uz 2026. gada 26. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki kopā ar SBU Alpha specvienību un Ukrainas Jūras spēkiem trāpīja Azovas optikas-mehānikas rūpnīcai Rostovākas apgabalā, kas ietilpst Krievijas Taktisko raķešu korporācijā (KTRV). Vienlaikus tika trāpīts Iljas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, Pantsir-S2 zenītraķešu artilērijas kompleksam Rostovākas apgabalā, kā arī munīcijas noliktavai Sjeverodoneckā un P-18 Terek radarstacijai pie Semenivkas Doneckas apgabalā. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja triecienus.
-
Krievija naktī uz 25. septembri uzbruka Ukrainai ar 295 droniem; 267 notriekti vai nomākti
Krievijas karaspēks naktī no 24. uz 25. septembri 2026. gada palaida 295 dažādu tipu trieciendronu – tostarp 52 reaktīvos Shahed tipa, kā arī Gerbera, Banderole/Dan-T munīciju un Parodia mērķu imitatorus. Pretgaisa aizsardzība līdz plkst. 7:30 bija notriekusi vai nomākusi 267 no tiem. Trāpījumi reģistrēti 16 vietās, nokritušo atlūzu radīti postījumi – vēl četrās vietās. Kijivā un Kijivas apgabalā izcēlušies ugunsgrēki, cietusi vismaz viena persona; Zaporižjā bojāts slimnīcas komplekss.
-
Krievijas naftas rūpnīcas un aizsardzības uzņēmumi naktī uz 25. septembri tika pakļauti Ukraiņas dronu triecieniem
Naktī uz 2026. gada 25. septembri Ukrainas droni veica plašu uzbrukumu vairākiem Krievijas reģioniem, trāpot divām lielām naftas pārstrādes rūpnīcām Permā un Novoshakhtinskā, kā arī Almaz-Antej koncernam piederošajai elektronikas rūpnīcai Uļjanovskā un uzņēmumam Voronežsintezkaučuk. Krievijas gubernatori apstiprināja bojājumus un darba apturēšanu, bet Ukrainas Ģenerālštābs un prezidents Volodimirs Zelenskis uzbrukumus atzina oficiāli. Permas un Novoshakhtinskas rūpnīcas iepriekš jau bija pakļautas dronu triecieniem augustā.
-
Krievija naktī uz 24. septembri veikusi masveida kombinēto gaisa triecienu Ukrainai
Naktī uz 24. septembri Krievija ar pretkuģu raķetēm «Cirkon», ballistiskajām raķetēm «Iskander-M» un 282 dažādu tipu droniem veica masveida uzbrukumu Ukrainai. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Kijivas apgabals un Odesas apgabals. Ukrainas pretgaisa aizsardzība neitralizēja 227 mērķus. Kijevā gāja bojā divi cilvēki un astoņi tika ievainoti.
-
Zelenskis un Tramps tikās Ņujorkā: Ukraina gatava ierobežotiem pamieriem, Krievija noraida
22. septembrī Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijas laikā, prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējamos deeskalācijas ceļus Krievijas–Ukrainas karā. Ukraina paziņoja, ka ir gatava jebkuram ierobežota pamiera formātam enerģētikas, graudu un jūras jomā, ar nosacījumu, ka Krievija rīkojas reciproci. Tomēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidīja enerģētikas pamiera priekšlikumu, un ISW analīze secināja, ka Maskava turpinas pie maksimālistiskām prasībām. Trīspusējā tikšanās tika atlikta uz G20 samitu Maiami 14.–15. decembrī, uz kuru oficiāli uzaicināts arī Vladimirs Putins.
-
Krievija naktī uz 23. septembri raidīja 161 dronu; Ukrainas GKS neitralizēja 122 mērķus
Krievija naktī uz 23. septembri (no plkst. 18:00 22. septembrī) uzbruka Ukrainai ar 161 dažāda tipa droniem, tostarp 82 reaktīvajiem (strūklas) trieciendroniem «Shahed», kā arī «Gerbera» droniem, «Parodia» mānekļiem un mazajām spārnotajām raķetēm «Banderol»/«Dan-T». Līdz plkst. 08:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 119 ienaidnieka dronus un 3 «Banderol»/«Dan-T» raķetes — kopā 122 mērķus. Trālesumi. triecieni reģistrēti 18 vietās, nokritušas atlūzas — 8 vietās. Brīdī, kad tika sagatavota atskaite, uzbrukums vēl turpinājās un ienaidnieka droni atradās Ukrainas gaisa telpā.
-
Zelenskis: Krievija 2026. gadā ieņēmusi aptuveni 890 km², Ukraina atbrīvojusi 800 km²
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Wall Street Journal paziņoja, ka kopš gada sākuma Krievijas spēki ieņēmuši aptuveni 890 km² Ukrainas teritoriju, bet Ukrainas Aizsardzības spēki atbrīvojuši aptuveni 800 km². Zelenska teiktais nozīmē, ka Krievijas neto teritoriālais ieguvums 2026. gadā ir aptuveni 90–100 km² — ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, kad Krievija gadā okupēja aptuveni 3000–4000 km². Zelenskis norādīja, ka par šiem 90–100 kilometriem Krievija zaudējusi aptuveni 260 000–270 000 karavīru.
-
Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā nodēvē Putinu par "nullto pacientu" un sola sāpīgu ziemu Krievijai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī uzstājās ar runu 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā, kurā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nosauca par "nullto pacientu", kas izplata kara ideju pasaulē. Viņš paziņoja, ka Ukraina nesen nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus, un atklāja, ka Krievija savā karā pret Ukrainu izmanto 47 valstu pilsoņus. Zelenskis arī brīdināja, ka Ukraina padarīs gaidāmo ziemu sāpīgu arī Krievijai, ja Maskava turpinās uzbrukt enerģētikas infrastruktūrai, un nāca klajā ar jaunu pretraķešu aizsardzības programmu FREYJA.