Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (ZSU) ir Ukrainas valsts militārie spēki, kuru sastāvā ietilpst Sauszemes spēki, Gaisa spēki, Jūras spēki un Speciālo operāciju spēki. Augstākā vadības institūcija ir Ģenerālštābs, un pašreizējais augstākais virspavēlnieks ir Oleksandrs Sirskis. Kopš 2022. gada 24. februāra ZSU piedalās pilna mēroga kaujas operācijās pret Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem Krievijas sāktā kara ietvaros. Spēki tika izveidoti uz padomju laika Ukrainas PSR armijas mantojuma pamatiem un kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir ievērojami paplašinājušies.
-
Krievija naktī uz 7. oktobri veica masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai ar ballistiskajām, spārnotajām raķetēm un droniem
Naktī no 6. uz 7. oktobri Krievija pret Ukrainu izmantoja ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400/KN-23, spārnotās raķetes (48, tostarp Х-101, «Iskander-K», «Kalibr»), pretkuģu raķetes «Cirkon»/«Oniks» un 130 trieciendronus. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Harkiva, Poltava un Dņepropetrovskas apgabals. Līdz plkst. 9:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 161 gaisa mērķi – 5 ballistiskās raķetes, 39 spārnotās raķetes un 117 dronus; informācija par vēl 6 spārnotajām raķetēm tika precizēta. Uzbrukumā dzīvību zaudēja cilvēki Kijevā, Prilukos, Kremenčukā, Dņipro un Oleksandrijā; Prilukos tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka.
-
Krievija naktī uz 6. oktobri uz Ukrainu izšāva 137 trieciendronus; nogāzti vai nomākti 114
Krievija naktī uz 6. oktobri un turpmākajās rīta stundā veica masveida dronu uzbrukumu Ukrainai, kopumā izmantojot 137 trieciendronus, tostarp 49 reaktīvos Shahed tipa, kā arī Gerbera, «Banderole»/«Dan-T» un «Parodija» tipa imitatorus. Pretgaisa aizsardzība līdz plkst. 8:00 bija nogāzusi vai nomākusi 114 bezpilota lidaparātu. Triecienu un nokritušo atlūzu sekas skāra vairākas pilsētas: Zaporižjā tika trāpīts vienam no Dņepras tiltiem, Kijevā no atlūzām aizdegās izglītības iestādes jumts, Odesā tika bojāts privāts uzņēmums, bet Harkivā Slobidskijā rajonā KAB triecienos gāja bojā 6 cilvēki un 59 tika ievainoti.
-
ATESH: Krievija steidzami nostiprina tiltus un loģistikas mezglus, gaidot Ukraina raķešu triecienus
Partizānu kustība ATESH ziņo, ka Krievijas Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala štābs izdevis rīkojumu steidzami sagatavot loģistikas mezglus iespējamiem Ukrainas Aizsardzības spēku triecieniem. Darbi notiek Rostovas apgabalā, Taganrogas virzienā, Krimā un Belgorodas apgabalā. Ziņojums nāk saistībā ar ziņām par Ukrainas ballistisko raķešu FP-7 un FP-9 izmantošanu un gatavošanu.
-
Bulgārijas Melnās jūras zonā droni nogremdē vienu un aizdedzina otru kravas kuģi
6. oktobrī Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem — nogremdēja Togo karoga ALFA WATAN un aizdedzināja Palau karoga ABLE, kura 18 apkalpes locekānus evakuēja Bolgārijas prāmis DIOSCURIA. Bulgārijas premjerministrs Radevzi to nodēvēja par "neiedomājami nepieņemamu" starptautisko tiesību pārkāpumu, bet Ukrainas prezidents Zelenskis apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija.
-
Drapats sagatavojis Ukrainas pirmo „kara plānu" un veic kadru maiņu bruņotajos spēkos
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Mihails Drapats ir sagatavojis tā saukto „kara plānu" un nodevis to izskatīšanai Nacionālās drošības un aizsardzības padomē (RNBO). Vienlaikus viņš uz rezerves bataljonu pārcēlis vairākus desmitus pulkvežu un brigādes ģenerāļu, kas liecina par plašu kadru maiņu Ģenerālštābā.
-
Krievija naktī uz 5. oktobri palaida 205 trieciendronus; pirmo reizi ar AI vadāmām robotizētām tornēm notriekti reaktīvie droni
Krievija naktī uz 5. oktobri (no 4. oktobra plkst. 18:00) uzbruka Ukrainai ar 205 trieciendroniem, tostarp 49 reaktīvajiem Shahed tipa droniem. Līdz plkst. 8:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 172 bezpilota lidaparātus. Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats paziņoja, ka AI un mašīnredzes vadīgas robotizētas torņa iekārtas pirmo reizi notriekušas Krievijas reaktīvos dronus, tostarp Geran-5. Uzbrukumā tika bojāti dzīvojamie un infrastruktūras objekti Harkovā, Odesas apgabalā un Zaporizžjā, kā arī enerģētikas objekts Poltavas apgabalā.
-
Krievija otra dienu pēc kārtas ar dronu trāpa Ziemeļu tiltam Kijivā; uzbrukums noticis Merca vizītes laikā
4. oktobra rītā Krievijas spēki ar dronu trāpa Kijivas Ziemeļu tiltam (Pivničnij) — jau otro dienu pēc kārtas. Tajā pašā naktī Krievija uz Ukrainu izšāva 135 trieciendronus, tostarp 52 reaktīvos Shahed tipa. Tilta segums tika bojāts, tika ievainoti divi cilvēki, bet Desnianskas rajonā tika bojāta siltumtrase un uz laiku pārtraukta karstā ūdens padeve. Uzbrukums notika vienlaikus ar Vācijas kanclera Frīdriha Merca negaidītu vizīti Kijivā, kuras laikā tika paziņots par jaunu Vācijas palīdzības paketi.
-
Mērs ierodas Kijivā neizziņotā vizītē un paziņo par 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs 4. oktobrī, svētdien, ar īpašo vilcienu ieradās Kijivā neizziņotā solidaritātes vizītē kopā ar ekonomikas ministri Katerīnu Raihi un aptuveni desmit uzņēmējdarbības delegācijas locekļiem. Tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski tika paziņots par jaunu Vācijas atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, parakstīti 15 dokumenti par drošības, aizsardzības un enerģētikas sadarbību kopā vairāk nekā 8,5 miljardu eiro vērtībā, kā arī parakstīts atsevišķs nolīgums par dronu pretcīņas sadarbības paplašināšanu. Vizītes laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un no rīta Krievijas drons trāpīja Ziemeļu tiltam pār Dņepru. Mērcs aicināja Vladimiru Putinu pārtraukt uzbrukumus Ukrainai un izteica gatavību sarunām, kad beigsies apšaudes.
-
Krievija naktī uz 3. oktobri izšāva uz Ukrainu 157 trieciendronus; pretgaisa aizsardzība notrieca 131
No 2. oktobra plkst. 18.00 Krievija sāka plašu trieciendronu uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 157 Shahed tipa bezpilota lidaparātus (45 no tiem reaktīvie), kā arī Gerbera dronus un Parodia mānīšanas dronus. Sestdienas rītā plkst. 09.00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 131 no tiem; trāpījumi fiksēti 12 vietās, krituši dronu atlūzas – vēl 5 vietās. Uzbrukums turpinājās arī pēc ziņojuma publicēšanas.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 2. un 3. oktobrī trāpījuši vairākiem Krievijas militārajiem objektiem
2026. gada 2. oktobrī un 3. oktobra naktī Ukrainas Aizsardzības spēku vienības trāpījušas vairākiem svarīgiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp triecien-BKA glabāšanas, sagatavošanas un palaišanas vietai Doņeckas apriņķī, pretinieka komandas punktam pie Nova Tavolžankas Belgorodas apgabalā, upes Mokri Jali šķērsojumam pie Novoočeretuvates, remontbāzei pie Hromivkas Hersonas apriņķī un materiāli tehnisko līdzekļu noliktavai pie Voznesenivkas Belgorodas apgabalā. Informāciju par triecieniem sniedza Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
-
Ukrainas Ģenerālštābs ziņo par 194 sadursmēm frontē diennakts laikā; smagākās cīņas – Kostjantiņivkas un Pokrovska virzienos
3. oktobrī, 1683. dienā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma, Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja par 194 kaujas sadursmēm aizvadītajā diennaktī. Visintensīvākās cīņas notika Kostjantiņivkas un Pokrovska virzienos. Ukrainas aizsardzības spēki likvidēja vēl 1 560 Krievijas karavīrus; kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas personālsastāva zaudējumi sasniedz aptuveni 1 538 950 cilvēku.
-
Zelenskis: Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; FP-9 būs gatavs šoruden
Intervijā aģentūrai Reuters Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, reaģējot uz jaunu Krievijas gaisa uzbrukumu kampaņu, kuras mērķis, pēc viņa teiktā, ir piespiest cilvēkus pamest Kijevu un citas pilsētas. Zelenskis atsaucās uz Ukrainas specdienestu iegūtiem dokumentiem, kas liecina par Putina apstiprinātu "jaunu doktrīnu" ar plašāku civilo mērķu sarakstu pirms ziemas. Viņš arī pavēstīja, ka šonedēļ pirmo reizi kaujas apstākļos izmantots iekšzemes ballistiskais raķete FP-7, bet garā darbības rādiusa FP-9, ko ražo Fire Point un, pēc uzņēmuma teiktā, spēj sasniegt Maskavu, būs gatavs šoruden.
-
Ukrainas triecieni Krievijas naftas objektiem Volgogradas un Samāras apgabalos
Ukrainas Aizsardzības spēki 2. oktobra naktī ar dronu triecieniem sasniedza Krievijas naftas infrastruktūru Volgogradas un Samāras apgabalos. Krievijas Ģenerālštābs apstiprināja, ka tika trāpīts «Lukoil-Volgogradneftepererabotka» naftas pārstrādes rūpnīcai Volgogradā un «Samāra» līnijas ražošanas-dispečeru stacijai (LVDS) Samāras apgabalā. Abos objektos tika reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēki. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina «taisnīgi atbild» uz Krievijas eskalāciju, un pateicās SBU, HUR, SBS, SSO un SZR karavīriem.
-
Tramps vaino Ukrainu ASV dīzeļdegvielas cenu kāpumā un apsver eksporta aizliegumu
ASV prezidents Donalds Tramps 30. septembrī Baltajā namā žurnālistiem paziprināja, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpniecībai, nevis situācija Tuvajos Austrumos, ir galvenais ASV dīzeļdegvielas cenu kāpuma iemesls. Viņš atkārtoti aicināja Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un nenoliedza iespēju aizliegt ASV dīzeļdegvielas eksportu.
-
Zelenskis paziņo par triecieniem Krievijas kuģim Melnajā jūrā un četriem mērķiem Krievijā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, 1. oktobrī, paziņoja, ka Ukrainas aizsardzības spēki trāpījuši Krievijas kuģim Melnajā jūrā, kā arī vairākiem mērķiem Krievijas teritorijā — triecienu dronu palaišanas un glabāšanas vietai Orlas apgabalā, naftas objektam Samāras apgabalā un militārajam piegādes depoņam Brjanskas apgabalā. Zelenskis operācijas nodēvēja par «sankcijām» pret Krievijas mērķiem un publicēja video, kurā redzams trieciens kuģim Melnajā jūrā.
-
Zelenskis paziņo par pirmo FP-7 ballistiskās raķetes pielietojumu kaujas apstākļos
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 1. oktobrī paziņoja par pirmo Ukrainā ražotās taktiskās ballistiskās raķetes FP-7 izmantošanu kaujā. Raķeti izstrādājis Ukrainas aizsardzības uzņēmums Fire Point. Zelenskis savos sociālo tīklu kontos publicēja videoklipu ar raķetes palaišanu, bet nenorādīja ne mērķi, ne vietu, ne laiku, ne rezultātu.
-
Krievija līdz 31. oktobrim pagarina dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu
Krievijas valdība pagarinājusi dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu ražotājiem līdz 2026. gada 31. oktobrim, atsaucoties uz iekšējo degvielas deficītu, ko saasina Ukrainas dronu triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpniecībai. Paredzams, ka vispārējais degvielas eksporta aizliegums saglabāsies spēkā līdz 2027. gada 31. janvārim.
-
Budanovs: partnervalstis ar Drone Deal vienošanos varēs piekļūt Ukrainas dronu pārtveršanas tehnoloģijām
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Euronews paziņoja, ka valstis, kuras ar Ukrainu noslēgušas Drone Deal vienošanās par sadarbību bezpilota lidaparātu jomā, varētu iegūt piekļuvi jaunākajām ukraiņu tehnoloģijām Krievijas reaktīvo dronu pārtveršanai. Pēc viņa teiktā, Ukraina šīs tehnoloģijas jau izmanto eksperimentālos kaujas apstākļos, un galvenais izaicinājums ir saražot pietiekamu daudzumu līdz grūtākajai ziemas daļai.
-
Ukrainas aizsardzības budžeta deficīts 2026. gadā – 27 miljardi dolāru, paziņo premjerministrs
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka valsts aizsardzības vajadzību deficīts 2026. gadā sasniedz 27 miljardus ASV dolāru. Apmēram 7 miljardus plānots segt ar iekšēju ekonomiju un izdevumu pārdali, bet atlikušie 20 miljardi ir starptautisko partneru sarunu jautājums. No šīs summas ir atkarīga Ukrainas spēja turpināt aktīvas kaujas operācijas, tostarp 2027. gada pirmajā ceturksnī, kā arī tālsatiksmes ieroču ražošanas apmaksa.
-
Krievija naktī uz 30. septembri veikusi masveida kombinētu triecienu Kijevai un apgabalam
Krievija naktī uz 30. septembri uz Ukrainu palaida apvienotu raķešu un dronu uzbrukumu, galvenokārt virzot to uz Kijivu un Kijivas apgabalu. Triecienā izmantotas pretkuģu raķetes «Cirkon/Oniks», ballistiskās raķetes «Iskander-M/S-400» un 188 trieciendroni, tostarp 86 reaktīvie «Shahed» tipa. Kijivā gāja bojā vismaz trīs cilvēki, ieskaitot sievieti, kas mira pēc drona trācieena privātmājā Svjatošinskas rajonā; Vyshgorodā zem drupām gāja bojā 2012. gadā dzimis bērns. Ukrainas Gaisa spēki līdz plkst. 8:00 notrieca vai nomāca 160 gaisa mērķu. President Volodimirs Zelenskis norādīja, ka galvenais mērķis bija Kijivas un apgabala energoinfrastruktūra.