Tēma: Krievija
-
Ukraiņas spēki uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcai «Gazprom neftehim Salavat» Baškortostānā
Naktī no 17. novembra Ukraiņas bruņotie spēki uzbrukuši naftas pārstrādes un petrokimijas kompleksu «Gazprom neftehim Salavat» Salavatā, Baškortostānā, Krievijā. Pēc trieciena uzņēmuma teritorijā notika sprādzieni un izcēlies ugunsgrēvs, kura liesmu bija redzams arī kaimiņu pilsētā Sterlitamakā. Krievijas glābšanas komiteja apgalvo, ka visi rūpnīni turpināju darboties normālā režīmā.
-
Tiesā konstatē DNAS uz pistoles un apakšcauruma soļa – lietā par Andrija Parubija slepkavību
Ukrainas tiesa izskatīja jaunus ekspertīzes rezultātus lietā par bijušo Augstakās Radas priekšsēdētāja un tautas deputāta Andrija Parubija slepkavību. Uz pistoles, ar ko tika nogalināts Parubijs, atrasta apsūdzētā Mihaila Sceļņikova DNS, kā arī DNS profili vismaz divu citu personu. Uz apakšcauruma soļa atrasts viens Sceļņikova DNS pēdas, kaut viņš šo secinājumu apstrīdēja.
-
Ukrainai vajag 18–24 mēnešus, lai attīstītu savas pretballistiskās spējas
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsonssacīt, ka Ukrainai vajag 18–24 mēnešus, lai attīstītu savas pretballistiskās spējas. Ukraina plāno šoziem testēt ar Eiropas partneriem izstrādāto sistēmu FREYJA un 2026.–2027. gadā sasniegt rezultātus savas ballistisko raķešu un pretballistiskās sistēmas izstrādē.
-
Putins un Tramps varētu apspriedt humānisko misiju Kostjantīnivkā
Kremlis paziņoja, ka Volodimirs Putins un Donalds Tramps varētu apspriedt Kostjantīnivkā plānoto humānisko misiju, kuras mērķis būtu civiliedzīvotāju evakuācija. Viņu tikšanās ar Sī Cinpīnu ir plānota 19. novembrī Šeņdženā. Ukraiņas Ģenerālštāba pārstāvis savukārt apgalvoja, ka pilsētā joproj norit kaujas un noliedzis Krievijas apgalvojumu par tās okupēšanu.
-
Somijas prezidents Aleksandrs Stubbs cer, ka Ukraina pievienosies NATO
Somijas prezidents Aleksandrs Stubbs izteicis optimismu par Ukrainas pievienošanos NATO, bet atzīst, ka viņš nezin, vai tas notiks. Viņš arī noraidīja komMentēt priekšlikumus par Ukrainas teritorijas atdevi pretī nolīgumam par dalību NATO, norādīdams, ka lēmumus par teritoriju pieņem Volodimirs Zeļenskis un Ukrainas tauta.
-
Estonija atbalsta Ukrainas nākotnes NATO dalībai un aizvērs robežu ar Krieviju
Estonijas aizsardzības ministrs Martīns Herems paudis, ka Ukrainai nākotnē jābūt NATO dalībniecei, un aicinājis Kijivu ne Exchange membership for territory. Estonia will continue supporting Ukraine at 0.3% of GDP and close all border crossing points with Russia to travellers on 1 December. Authorities also linked a failed arson attempt at drone manufacturer Threod Systems to Russian military intelligence.
-
Ukrainas spēkā izjaucis Krimas tiltu; satiksme un kuģošana apturēta
Naktī uz 17. novembri Ukraina otrajā diennakts laikā uzbruka Krimas jeb Kertšijas tiltam, kas savieno okupēto Krimu ar Krieviju. Viens no metāla lokiem un zem tā esošais automaķeļa laidums nogriežās ūdenī, tāpēc automaķeļu un vilcienu satiksme tika apturēta, kā arī tika traucēta kuļošana pa Kertšijas jūras šaurumu. Ukraina apgalvo, ka tā bija septīnposma operācija, kas notika vairāku nedēļu laikā.
-
Kremļa pārstāvji aicina „ Vienotās Krievijas” deputātus gatavoties uz „uzvaru” karā pret Ukrainu
Kremļa administrācijas pārstāvji 13.–14. novembrī „Vienotās Krievijas” deputātu seminārā Senežas vadības meistarskajā aicināja deputātus gatavoties uz deklarētu „uzvaru” pēc tam, kad karavīri no frontes atgriezīsies. У семінарі взяв участь Сергій Кирієнко, який також закликав депутатів бути ближчими до народу та взаємодіяти з учасниками так званої «СВО». Конкретні кроки щодо підготовки до «перемоги» не пояснили.
-
Krievija vēlas divas augstas pozīcijas Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā
Krievija vēlas iegūt divas koderīvju pozīcijas Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā, kuras tā cer izmantot, lai mazinātu starptautiskās izolācijas izraisītoEi un palielinātu savu ietekmi uz digitālajām tehnoloģijām. Vēlēšanās notika 16. novembrī Dosā, un lēmumus pieņēma 194 dalībvalstis.
-
Ukrainas drošības dienests aiztur 54 gadus veco mobilizēto karavīri, kurš, strādājot par taksistu, nodeva Krievijas specalslēdžu dienestiem militāros informāciju
Ukrainas drošības dienests (SBU) aizturis 54 gadus veco iegūto pilsoni, kurš, pēc apstāšanās dienestā savā militārajā daļā, strādājis par taksistu un, saskaņā ar apsūdzību, nodevis Krievijas specalslēdžu dienestam informāciju par Ukrainas karavīru vienību, tehniku, ieročiem, pretgaisa aizsardzību un enerģētikas infrastruktūru. Viņam paziņots par aizdomu par valsts nodevību kara stāvoklī (2. panta 111. pants). Aizturētais izmeklēšanas laikā nodots arestam bez summas samaksas tiesības, un viņam draud mūža brīvības atņemšana ar mantas konfiskāciju.
-
ES atsaka Kremļa prasībām pārveidot Eiropas drošības arhitektūru
Eiropas līderi un ārlietu ministri noraidīja Krievijas prasības atgriezt NATO izvietošanās līmenī no 1997. gada, noraidīja tās kā ārējai perturbējošu un Europas drošības jautājumam. ES rīkojās tika noteikts, ka galvenais prioritātes jautājums ir ugunsūkuma izbeigšana Ukrainā, pirms detalizētu sarunu sākuma, un izveidota kopēja Eiropas pārstāvju komanda nākotnes miera sarunām.
-
Krievijas aizsardzības ministrija paziņo par 1336 bezpilotu lidmaķu notriekšanu
Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka nakts laikā tika notriekti 1336 ukraiņu bezpilotu lidmaķi. Maskavas mērs Sergejs Sobjanins savukārt informēja, ka no 15. novembra vakara uz Maskavas reģionu lidoja aptuveni 600 bezpilotu lidmaķi, з яl 191 tika neitralizēts vēl pirms Maskavas. Ukraiņas bruņotie spēki šo uzbrukumu nekomentēja.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: Krievijas spēki pa diennakts zaudējuši 2 560 karavīrus
Ukrainas Ģenerālštābs paziņojis, ka Krievijas brukuma spēki pa diennakts zaudējuši 2 560 karavīrus, kā arī tankus, bruņa transportlīdzekļus, artilēriju, pretgaisa aizsardzības sistēmas, bezpilotu platformas un citu tehniku. Kopēj.personāla zudumi kopš pilnās mēroga karadarbības sākuma novembrī, pl. 16. pārsniedz 1,62 miljonus cilvēku. Ģenerālštābs norādīja, ka dati tiek precizēti.
-
Bidens memuāros apraksta Zelenski un Putinu un paststīj tiešām sarunām ar Kremli
Joe Bidena memuāros «Solīt man, Amerika» viņš apraksta savu pieredzi ar Volodīmiru Zelenski un Vladimiru Putinu. Īpaši viņš paststīj, kāpēc noraidīja pieprasījumu ļaut Donalda Trampa komandai sākt tiešas pārrunas ar Putinu, baidoties noienes, ka tas varētu nozīmēt Ukrainas kapitulāciju.
-
Eesti drošības dienests: Krievijas GRU koordinēja uzbrukumu Latvijas pilsoņiem pie Threod Systems
Nedēļas sestdienas naktī, plkst. 3.00, Viimsi, šītola no Tallinas, tika mēģināts sadraudīt un sprengt estonāra aizsardzības uzņēmuma Threod Systems ēku. Drošības dienests to novērsa, taču ēkā radītie bojājumi liek uzņēmuma ražošanas un piegādes spējas. Iestāde aizturēja astoņus Latvijas pilsoņus, no kuriem pieci tika arestēti.
-
Ivano-Frankivskā aizturēts 20 gadus vecs jaunietis, kurš turkāts auto ugunsgrēkumos
Ukrainas Policija kopā ar SBU Ivano-Frankivskā aizturēja 20 gadus vecu studentu, kurš tiek turkāts par četru automašīnu apdedzināšanu triju naktī pēc kārtas. Pēc izmeklēšanas datiem, viņš rīkojies pēc Krievijas kuratora norādījumiem, saņemot par to naudu, un ziņojis par trim auto sadegšanas gadījumiem.
-
Sibiga: Krievijas drošības arhitektūras plāni nenozīmē jaunu ietekmes sfēru dalīšanu Eiropā
Andrijs Sibiga noraidīja Krievijas priekšlikumus par jaunu Eiropas drošības arhitektūru un uzsvērja, ka tā jāizsaka ar Krievijas agrājas pret Ukrainu apturēšanu. Viņš novērtēja, ka šādas Krievijas vēlmes atgriežas pie 2021. gada ultimātiem un varув ledt uz jaunubruku. Eiropas un Kanādas pārstāvji norādīja, ka Eiropas drošībai jābūt Eiropas un NATO valstu, nevis Krievijas noteiktai.
-
Norvēģijas drošības dienests paaugstina novērtējumu par diversijas draudu
Norvēģijas drošības dienests PST paaugstina novērtējumu par diversijas draudu valstī un sagaida, ka Krievijas izlūkdienesti mēģinās veikt diversijas 2027. gadā. Dienests norāda uz aizsardzības uzņēmumiem, ar tiem saistītajiem pakalpojumu sniedzējiem un kritisko infrastruktūru kā uz iespējamiem mēķņiem, taču līdz šim ap NORvēģijas objektiem nav konstatēta neviena diversija.
-
Par Ukrainas piedzīvotajām sarunām plānots jauns posms
ASV īpašie pārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušnērs 12. novembrī Dublīnā tikās ar Volodimiru Zeļinsku. Nākamā sarunu posma datums un dalībnieki vēl nav precīzi norādīti, taču tas varētu notikt Apvienotajos Emirātos vai Šveicē. Sarunu gaitā tika panākta vienošanās par lielu karavīru apmaiņu ar Krieviju.
-
Putins ierosināja humānistāro misiju Kostjantīnivkas civiliedzīvotāju evakuācijai
Vladimirs Putins 12. novembrī Maskavā paaugstinašanās ar ASV speciālajiem pārstāvjiem Steve' un Džaredu Vitkofu un Kušneru piedāvājis organizēt Kosti-antīnivkas civiliedzīvotāju evakuāciju pēc Oļešku operācijas parauga. Viņš apgalvoja, ka Kosti-antīnivkā paliek 400–500 civiliedzīvotāju un ka apkārtnes atminēšanai nepieciešamas piecas dienas. Ukraiņas pārstāvji šo iniciatīvu neatbalsta un brīdina par iespēju to izmantot militāриз rotate un tehnikas ievešanai.