Tēma: Zinātne un tehnoloģijas
-
Ukrainas armija veic pirmo gaisa evakuāciju no frontes līnijas ar drona palīdzību
Ukrainas bruņotie spēki 19. oktobrī paziņoja par pasaulē pirmo gaisa evakuāciju, kurā ievainots karavīrs tika izvests no frontes pozīcijas ar smaga hexakoptera tipa dronu. Evakuāciju veica 92. atsevišķā triecienbrigāde sadarbībā ar citām vienībām un Ukrainas ražotāju Gurzuf Defence, kad sauszemes robotizētā evakuācija nebija iespējama Krievijas dronu aktivitātes un mīnēta reljefa dēļ.
-
Ukrainas droniem traucēta Starlink satelītu sakaru sistēma; Zeļenskis to sauc par «plānotu specoperāciju»
14. oktobra rītā Ukrainas Bruņotie spēki fiksēja, ka ar Starlink termināļiem aprīkoti droni sāka zaudēt savienojumu. Traucējumi notika laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudēja pārtraukt izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, ja tā turpinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. 17. oktobrī Briselē prezidents Zeļenskis paziņoja, ka savienojums joprojām nav pilnībā atjaunots, un raksturoja notikušo kā «plānotu specoperāciju». Tramps un SpaceX īpašnieks Īlons Maska noliedza iesaisti sakaru ātruma samazināšanā.
-
SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield termināļiem Ukrainā; strīds ar Trampa administrāciju par atbildību
Oktobra 14. nakts SpaceX vienpusēji ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield militārajiem satelītsakaru termināļiem Ukrainā, kas liedz izmantot dronu-pārtvērējus pret Krievijas reaktīvajiem Šahed droniem. Ukraina 17. oktobrī ziņoja par ES teritorijā veiktu testu, kas, pēc Zelenska teiktā, apliecina, ka ierobežojums ir "plānota operācija" tikai pret Ukrainu. Vašingtona un Maskava savstarpēji norāva no atbildības.
-
SpaceX vienpusēji ierobežojis Starshield termināļu ātrumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX bez iepriekšēja brīdinājuma ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield (Starlink militārā pakotne) termināļiem Ukrainas Aizsardzības spēku vajadzībām, kas pārsniedz 160 km/h. Ierobežojums traucēja vairākas militārās misijas, tostarp bezpilota lidaparātu un vidējā darbības rādiusa triecienu operācijas. To pirmais publiski paziņoja brīvprātīgais Serhijs Sternenko, vēlāk to apstiprināja prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs (Flash). Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar ASV, SpaceX un NATO partneriem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sociālajā tīklēk X vērsās pie Īlona Maska, apsūdzot viņu produktu izmantošanā politiskiem mērķiem.
-
JATEC Viļņā prezentē divus NATO un Ukrainas kopīgi izstrādātus AI modeļus
NATO un Ukrainas Apvienotais analīzes, apmācības un izglītības centrs (JATEC) trīs dienu seminārā Viļņā prezentēja divus mākslīgā intelekta rīkus, kas izstrādāti kopā ar NATO Augstāko komandvešanas pārveidošanas štābu (ACT) un Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Pirmais modelis "Modelis Nr. 13" paredzēts ienaidnieka dronu uzbrukumu prognozēšanai, bet otrais — "Modelis Nr. 32" — artilērijas operāciju plānošanas automatizēšanai.
-
Petreuss: NATO ir steidzami jāveic revolucionāras militārās pārmaiņas, Ukrainas karš ir nākotnes karadarbības laboratorija
Bijušais CIP direktors, ģenerālis Deivids Petreuss Varšavas Drošības forumā paziņoja, ka karš Ukrainā ir nākotnes karadarbības reālā laboratorija un ka NATO valstīm ir jāveic steidzamas, revolucionāras institucionālas militāras pārmaiņas. Viņš uzsvēra, ka pārmaiņām jāsākas ar jaunu kara koncepciju un jāietver visu spēku struktūras pārstrukturēšana.
-
Vācijas kosmosa spēku komandieris brīdina par Krievijas satelītu manevriem pie ICEYE — risks arī Starlink
Krievijas militārie satelīti 2026. gada maijā pietuvojušies Somijas uzņēmuma ICEYE radarzondes izplūdes satelītam, kas piegādā izlūkošanas datus Ukrainai. Vācijas kosmosa spēku komandieris ģenerālmajors Mihaels Trauts (Michael Traut) šīs darbības raksturoja kā «vajāšanu» un brīdināja, ka līdzīgas iespējas Krievija varētu izmantot pret lielām satelītu konstelācijām, tostarp Starlink. Incidents liecina par Krievijas aktivitātes pastiprināšanos orbītā saistībā ar pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
-
Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma «Lima» novirza divas Krievijas ballistiskās raķetes virs Kijivas
Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma «Lima», ko izmanto vienība «Nakts sardze» (Nіchna Varta), 2026. gadā novirzīja divas Krievijas ballistiskās raķetes, kas virzījās uz svarīgu valdības objektu Kijivā. Pēc iejaukšanās raķetes nokrita Dņeprā. Par incidentu ziņoja laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz Ukrainas militārajiem avotiem.
-
Krievija naktī uz 5. oktobri palaida 205 trieciendronus; pirmo reizi ar AI vadāmām robotizētām tornēm notriekti reaktīvie droni
Krievija naktī uz 5. oktobri (no 4. oktobra plkst. 18:00) uzbruka Ukrainai ar 205 trieciendroniem, tostarp 49 reaktīvajiem Shahed tipa droniem. Līdz plkst. 8:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 172 bezpilota lidaparātus. Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats paziņoja, ka AI un mašīnredzes vadīgas robotizētas torņa iekārtas pirmo reizi notriekušas Krievijas reaktīvos dronus, tostarp Geran-5. Uzbrukumā tika bojāti dzīvojamie un infrastruktūras objekti Harkovā, Odesas apgabalā un Zaporizžjā, kā arī enerģētikas objekts Poltavas apgabalā.
-
NATO gatavo «Uzvaras teoriju» — stratēģiju ātrai atvairīšanai pret Krievijas uzbrukumu austrumu flangam
NATO Augstākais sabiedrotais komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs izstrādā stratēģijas dokumentu ar nosaukumu «Theory of Victory», kurā aprakstīts, kā alianse ātri atvairītu iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO austrumu flangam, izmantojot dronus, mazapkalpes sistēmas un mākslīgo intelektu. Dokumentu plānots prezentēt 12. oktobrī Polijā. Pēc Grinkeviča preses sekretāra teiktā, alianses mērķis ir saglabāt NATO pārsvaru un atturēt agresiju.
-
Krievijas drona trieciens Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai Kijivā – divi bojāgājušie
Pirmdien, 28. septembrī, Krievijas reaktīvais drons ap pulksten 13:30 tieši trācis Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai Volodimiras ielā 54 Kijivas vēsturiskajā centrā. Triecienā gājuši bojā vismaz divi cilvēki, tostarp Volodimiru Horbuliņu (bijusī NSDC sekretāre, pašreiz NZA viceprezidents) palīdze Natalija Bukalo, un ievainoti vairāki citi. Ēka, kas datēta ar 1850. gadiem un NZA ietvaros darbojas kopš 1918.–1919. gada, ir daļēji iznīcināta. Notikušo nosodījuši vairāku Eiropas valstu līderi un ES institūcijas, bet Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha aicinājis UNESCO atņemt Krievijai balsstiesības.
-
Krievija plāno aprīkot triecienšāviņus ar satelītneatkarīgu navigācijas sistēmu «Ariadna», apgalvo Ukrainas prezidenta padomnieks
Ukrainas prezidenta padomnieks aizsardzības tehnoloģiju jautājumos Serhijs Beskrestnovs (pazīstams ar pseidonīmu «Flash») paziņojis, ka Krievija plāno uzstādīt jaunu navigācijas sistēmu «Ariadna» uz Shahed triecienšāviņiem un vadāmajām aviācijas bumbām (KAB). Sistēma darbojas, izmantojot trīs uz zemes izvietotus radiosignālu raidītājus, un ļautu ieročiem darboties līdz 100 km Ukrainas teritorijā bez atkarības no satelītu signāliem.
-
Musks, pēc avotu ziņām, joprojām pretoiebies, objektīvi novērtējot Starlink izmantošanu triecieniem pa Krieviju
Elon Musk esot teicis bijušajam Ukrainas aizsardzības ministram Mikolam Fedorovam, ka varētu atļaut izmantot Starlink satelītu sistēmu dronu vadībai triecieniem uz Krievijas teritoriju, taču pēc trim informētiem avotiem viņš pēc "ārkārtīgi neveiksmīgām" sarunām ar Fedorovu joprojām ir pret to. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vērsies pie ASV prezidenta Donalda Trampa, lūdzot viņu ietekmēt Muska lēmumu. Tramps esot solījis apsvērt lūgumu un parunāt ar Musku, bet neko konkrētu nav apsolījis.