Krievijas drona trieciens Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai Kijivā – divi bojāgājušie
Pirmdien, 28. septembrī, Krievijas reaktīvais drons ap pulksten 13:30 tieši trācis Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai Volodimiras ielā 54 Kijivas vēsturiskajā centrā. Triecienā gājuši bojā vismaz divi cilvēki, tostarp Volodimiru Horbuliņu (bijusī NSDC sekretāre, pašreiz NZA viceprezidents) palīdze Natalija Bukalo, un ievainoti vairāki citi. Ēka, kas datēta ar 1850. gadiem un NZA ietvaros darbojas kopš 1918.–1919. gada, ir daļēji iznīcināta. Notikušo nosodījuši vairāku Eiropas valstu līderi un ES institūcijas, bet Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha aicinājis UNESCO atņemt Krievijai balsstiesības.
Galvenais
- 28. septembrī ap 13:30 Krievijas reaktīvais drons trācis Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai Volodimiras ielā 54 Kijivas Ševčenkovas rajonā.
- Trieciena rezultātā gāja bojā vismaz divi cilvēki, tostarp NZA viceprezidenta Horbuliņa palīdze Natalija Bukalo; Horbuliņš pats guva vieglus ievainojumus no šķembām.
- Ēkas 2. un 3. stāvs daļēji iznīcināti; notika plašs ugunsgrēks, kuru vēlāk lokalizēja un dzēsa DSNS glābēji.
- Uzbrukumu nosodīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē, Vācijas Ārlietu ministrija, Moldovas prezidente Maija Sandu un Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha aicināja UNESCO atņemt Krievijai balsstiesības un tiesības tikt ievēlētām organizācijas vadības struktūrās.
- ES vēstniece Ukrainā Katerīna Materņova ziņoja, ka ēka, ko trācis drons, atrodas aptuveni 200 metru attālumā no ES delegācijas biroja; trieciens noticis arī netālu no Vācijas vēstniecības.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trieciens trāpa vienai no vecākajām un simboliski nozīmīgākajām Ukrainas zinātniskajām iestādēm – Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai – darba dienas vidū Kijivas vēsturiskajā centrā, netālu no ES delegācijas un Vācijas vēstniecības. Tas izsauca plašu starptautisku nosodījumu no ES institūcijām un vairākām Eiropas valstīm, kā arī Ukrainas lūgumu atņemt Krievijai vietu UNESCO. Uzbrukums ir daļa no 28. septembra plašā Krievijas dronu viļņa, kura laikā visā Ukrainā gāja bojā vismaz deviņi cilvēki un tika ievainoti vairāk nekā 80 cilvēku.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsvēra operatīvos sīkumus – precīzu trieciena laiku (ap 13:30), ugunsgrēka lokalizāciju, glābēju un tehnikas skaitu, kā arī trīsstāvu ēkas 2. un 3. stāva daļēju iznīcināšanu. Centrālais fokuss bija Ukrainas amatpersonu balsīm: prezidents Zelenskis, solot atbildi, ārlietu ministrs Sibiha, aicinot atņemt Krievijai balsstiesības UNESCO, izglītības ministrs Butenko un viņa vietnieks Kurbatovs, aicinot starptautisko zinātnisko sabiedrību izolēt Krievijas iestādes, kā arī Kijivas mērs Kličko un KMVA, sniedzot upuru skaita atjauninājumus. Ukrainas ziņojumi izcēla arī ēkas vēsturisko un simbolisko nozīmi – 1850. gadu izcelsmi (kā grāfienes Levašovas pansionu), tās lomu kopš 1918.–1919. gada kā Ukrainas akadēmiskās zinātnes mājokli, ko dibinājis hetmanis Skoropadskis, un vilka paralēles ar 1918. gada janvāra boļševiku apšaudēm Muravjova vadībā pret to pašu ēku. Personiskā stāstā tika atspoguļoti bijušā NSDC sekretāra un NZA viceprezidenta Horbuliņa ievainojumi un viņa palīdzes Natalijas Bukalo bojāeja, kā arī NZA prezidenta Anatolija Zagorodņija un NZA darbinieku – Olhas Atamaņenko un Leonīda Fedorenko – liecības par trieciena brīdi.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Pieejamie starptautiskie ziņojumi no Vācijas, Lielbritānijas un Azerbaidžānas medijiem galvenokārt akcentēja kaitējumu vēsturiskai akadēmiskajai iestādei un uzbrukuma tuvumu diplomātiskajām pārstāvniecībām. Vācijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka trieciens noticis tiešā Vācijas vēstniecības tuvumā; Azerbaidžānas aģentūras ziņa izcēla divu NZA akadēmiķu bojāeju. BBC stila virsraksts fokusējās uz cilvēkiem, kas izkļuva no vēsturiskās Kijivas ēkas, izceļot cilvēcisko un mantojuma aspektu, nevis militāri politiskās sekas. Eiropas līderu – Makrona, fon der Leienas, Bersē, Sandu, Cahknas – nosodījuma paziņojumi, daudzi no tiem nodoti caur Ukrainas un Vācijas medijiem, raksturoja situāciju ar frāzi "zinātne ir kļuvusi par Krievijas mērķi" un aicināja palielināt starptautisko spiedienu; pastāvīgie starptautiskā rakursa elementi bija ziņas par triecienu ES delegācijas (200 metru attālumā) un Vācijas vēstniecības tuvumā. Polijas aizsardzības ministra Kosiniaka-Kamiša apstiprinājums, ka Krievijas reaktīvais drons trācis aptuveni 2 km no Dorohuskas–Jagodinas robežpārejas ukraiņu pusē, nepārkāpjot Polijas gaisa telpu, tika izcelts kā iespējamā uzbrukuma izpletēšanās risks.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķīrās par upuru skaitu NZA ēkas triecienā: sākotnējie ziņojumi (Kličko, KMVA) minēja vienu bojāgājušo un trīs ievainotos; vēlāk skaitļi pieauga līdz 4–5 ievainotajiem, un Zelenskis paziņoja par vienu bojāgājušo un sešiem ievainotajiem (tostarp trīs bērniem), bet DSNS vēlāk ziņoja par vienu bojāgājušo un septiņiem ievainotajiem. Otrs strīds skāra bojāgājušo personu identitāti: Ukrainas Valsts valsts aizsardzības komisāre un NZA prezidents Anatolijs Zagorodņijs paziņoja, ka gājuši bojā divi NZA akadēmiķi/zinātnieki, bet NZA preses dienests to neapstiprināja un apstiprināja tikai Horbuliņa palīdzes Natalijas Bukalo nāvi. Treškārt, kopējais ievainoto skaits visos Krievijas 28. septembra uzbrukumos Kijivā dažādos ziņojumos atšķīrās – Kličko skaitļi virzījās no 14 uz 19 līdz 24 (tostarp trīs bērni), seši hospitalizēti (tostarp divi bērni). Ceturtkārt, Zelenska minētie Ukrainas mēroga upuru skaitļi atšķīrās – viņš minēja deviņus bojāgājušos un vairāk nekā 80 ievainotos visā Ukrainā 28. septembrī; arī ziņotais dronu skaits nedaudz atšķīrās (124 trieciendroni pēc Gaisa spēku datiem, bet Zelenskis minēja "aptuveni 120 dronus, no kuriem 90 reaktīvie"). Visbeidzot, ievainoto skaits atsevišķi triecienā skartajā Dobrobut klīnikas ēkā svārstījās no 7 līdz 8 (no tiem 6 – klīnikas darbinieki).
Konteksts
Nacionālā zinātņu akadēmija dibināta Kijivā 1918. gada 27. novembrī; tās pirmais prezidents bija zinātnieks Volodimirs Vernadskis. Prezidija ēka Volodimiras ielā 54 celta 1851.–1852. gadā pēc arhitekta Oļeksandra Bereti projekta kā grāfienes Levašovas pansionāts; Akadēmija to izmanto kopš 1918.–1919. gada – vairāk nekā 170 gadus veca celtne. To pašu ēku 1918. gada janvārī jau apšaudīja Krievijas boļševiku spēki Muravjova vadībā, sabojājot sienas, jumtu un logus. 28. septembrī Krievija veica plašu dronu uzbrukumu Ukrainai: Gaisa spēki ziņoja par 124 trieciendronu (86 no tiem reaktīvie) izmantošanu no plkst. 06:30 līdz 18:30, galvenokārt pret Kijivas apgabalu.