Krievijas dronu triecieni: uzbrukums Kievai un robežpārejas punktam «Starozače» uz Moldovas robežas

Kāpēc tas ir svarīgi

Uzbrukumi liecina par notiekošu krievu stratēģiju izvērst triecienus pret civiliem mērķiem: dzīvojamām mājām galvaspilsētā un starptautiskiem robežpārejas punktiem, kas apkalpo tūkstošiem cilvēku dienā. Piecu robežpārejas punktu – četru uz Moldovas un viena uz Rumānijas robežas – trāpīšana norāda uz mērķtiecīgu kampaņu pret Ukrainas robežu loģistiku. Kijevas un Novorosijskas triecieni notika ASV centienu atjaunot Krievijas–Ukrainas sarunas fonā, palielinot spriedzi attiecībā uz diplomātisko procesu.

Kas notika

Krievijas droni naktī uz 9. septembri ar trieciendroniem uzbruka Starokozache starptautiskajam automobiļu robežpārejas punktam Odesas apgabalā uz Ukrainas–Moldovas robežas. Droni trāpīja infrastruktūrai un piegulošajai teritorijai, izraisot plašu ugunsgrēku; tika iznīcināti autobusi, kravas un vieglie automobiļi, bojātas ēkas. Pēc Valsts ārkārtas dienesta datiem, gāja bojā divi cilvēki – Ukrainas pilsoņi – un trīs tika ievainoti; viena no cietušajām bija Moldovas pilsonis, kas atteicās no hospitalizācijas un turpināja ceļu uz Kišiņevu. Robežpārejas punkta darbība tika apturēta, vēlāk dienas laikā – pēc vienām ziņām – atjaunota ierastajā režīmā, pārtraukumiem turpinoties vienīgi gaisa trauksmes laikā. Rūpniecības darbinieki ar autobusiem evakuēja 16 cilvēkus uz drošu attālumu. Valsts robežsardzes dienesta preses sekretārs Andrijs Demčenca paziņoja, ka Starokozache ir jau piektais nesen ar trieciendroniem uzbruktais robežpārejas punkts – četri uz Moldovas un viens uz Rumānijas robežas – un raksturoja šādas operācijas kā terora aktu. Prezidents Zelenskis nosodīja triecienu un brīdināja, ka starptautiskās sabiedrības reakcija uz ikdienas triecieniem ir nepietiekama.

Tajā pašā dienā Kijevā krievu drons trāpīja daudzstāvu dzīvojamai mājai Dņipro rajonā kreisajā krastā; vēlāk Kijivas pilsētas militārā administrācija precizēja, ka ugunsgrēks izcēlās blakus esošā noliktavā, ne pašā mājā. No rīta krievu drons bija trāpījis arī 24 stāvu dzīvojamai mājai Darnickas rajonā, izraisot ugunsgrēku un sienu bojājumus; tur krita arī drona atlūzas, aizdedzinot zāli. Sākotnēji ziņots par četriem ievainotajiem (Zelenskis), citi avoti – seši ievainotie Darnickas rajonā (Ukrinform) un kopumā deviņi ievainotie dienas laikā (Kijivas pilsētas militārā administrācija). Likvidācijas darbi turpinājās arī Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Zaporižjas, Harkivas, Žitomiras un Kijivas apgabalos.

Tajā pašā naktī ukraiņu dronu trieciens Novorosijskas pilsētai dienvidu Krievijā nogalināja četrus cilvēkus, tostarp bērnu, un ievainoja 29; tika nodarīti postījumi dzīvojamām mājām, baznīcai un bērnudārzam. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās spēki naktī notriecuši 596 ukraiņu dronus.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukraiņu mediji uzsver civilo upuru Kijevā – dzīvojamo māju triecienus un ievainotos – un raksturo robežpārejas punktu uzbrukumus kā teroru pret cilvēkiem un loģistikas infrastruktūru. Tiek izcelti oficiālie paziņojumi – prezidenta Zelenska brīdinājums, ka Maskavai nedrījis pieņemt, ka terors paliks nesodīts, un Valsts robežsardzes dienesta preses sekretāra Demčencas vērtējums par uzbrukumiem kā terora aktu. Ukraiņu ziņu līdzekļi pievērš uzmanību arī praktiskiem starplaikiem: Starokozache darbības apturēšanai, alternatīvajam Palankas maršrutam un pirms uzbrukuma fiksētajam lielajam satiksmes apjomam – vairāk nekā 1000 cilvēku un simtiem transportlīdzekļu dienā – lai parādītu loģistikas zaudējumu mērogu.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Vienīgais starptautiskais raksts (Lielbritānijas medijs) notikumus atspoguļo kā savstarpējus krievu un ukraiņu triecienus – virsraksts akcentē «divi nogalināti uz Moldovas robežas», bet Kijevas uzbrukumus saliek blakus ukraiņu dronu triecienam Novorosijskai, kas nogalināja četrus, tostarp bērnu. Tas ievieto notikumus ASV vadītās diplomātijas kontekstā, pieminot Putina–Trampa telefonsarunu un ASV sūtņu tikšanos ar Putinu un Zelenski, kā arī iekļauj Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumu par 596 ukraiņu dronu notriekšanu. Rakstā tiek izmantoti arī Moldovas oficiālie avoti – Ārlietu ministrijas ziņojums par ievainotajiem un premjerministra Tofana apkopojums par dronu iekļūšanu Moldovas gaisa telpā augustā – paplašinot stāstu ārpus Ukrainas teritorijas.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par Kijevas rīta trieciena cietušo skaitu: Zelenskis minēja četrus ievainotos, bet Ukrinform un Kijivas pilsētas militārā administrācija ziņoja par sešiem ievainotajiem Darnickas rajona mājā un par deviņiem ievainotajiem dienas laikā kopumā. Avoti arī atšķiras par to, vai ugunsgrēks Dņipro rajonā bija pašā dzīvojamā mājā vai blakus esošā noliktavā – Kijivas pilsētas militārā administrācija vēlāk precizēja, ka tā bija noliktava.

Konteksts

Pirms trieciena Starokozache bija viens no diviem galvenajiem automobiļu robežpārejas punktiem Odesas posmā uz Ukrainas–Moldovas robežas; caur to dienā šķērsoja tūkstošiem cilvēku un simtiem transportlīdzekļu. Tuvākā alternatīvā darbojošā pāreja ir Palankas punkts. Krievija nesen ar trieciendroniem uzbrukusi vairākiem citiem Odesas apgabala robežpārejas punktiem: Orlivkai uz Rumānijas robežas (1. un 6. septembrī), kā arī Vynohradivka–Vulkenešti un Tabaki–Mine punktiem uz Moldovas robežam (augustā). 2025. gada augustā uz Moldovu nokrita 17 dronu, kas bija vairāk nekā visā iepriekšējā gadā, paziņoja premjerministrs Vasile Tofans. Triecieni notika pēc telefonsarunas starp Putinu un Trampu par centieniem izbeigt konfliktu; ASV turpina uzstāt uz tiešām Krievijas–Ukrainas sarunām. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī nokāvuši 596 ukraiņu dronus.