Krievijas drons dienas laikā trāpa Ukrainas TV kanāla «Ми — Україна» studijai Kijivā tiešraides laikā
2026. gada 8. septembrī Krievijas trieciendrons dienas laikā trāca Kijivā televīzijas kanālu «Ми — Україна» un «Ми — Україна+» ēkai, kad kanāls tiešraidē translēja nacionālo telemaratonu «Єдині новини». Galvenais trieciens kritās uz kanāla ziņu telpu un darbinieku kabinetiem, ēka tika daļēji iznīcināta un izcēlies ugunsgrēks, ko nodzēsa glābēji. Prezidents Volodimirs Zelenskis sākotnēji ziņoja par pieciem ievainotajiem, kanāla ģenerālproducents Jurijs Sugaks vēlāk minēja sešus cietušos darbiniekus; kanāla raidīšana tika apturēta, bet komanda plāno atsākt darbu vienas līdz divu dienu laikā.
Galvenais
- 8. septembrī Krievijas trieciendrons dienas laikā trāca Kijivā TV kanālu «Ми — Україна» un «Ми — Україна+» ēkai Solomjanskas rajonā tiešraides laikā
- Galvenais trieciens kritās uz kanāla ziņu telpu un darbinieku kabinetiem; ēka tika daļēji iznīcināta
- Zelenskis sākotnēji ziņoja par pieciem ievainotajiem; kanāla ģenerālproducents Jurijs Sugaks vēlāk minēja sešus ievainotus darbiniekus, no kuriem pieci tika hospitalizēti
- Tā bija otrā reize mazāk nekā trīs nedēļu laikā, kad šī paša kanāla ēka tika bojāta Krievijas uzbrukumā – pirmā reize bija nakts uzbrukumā 20. augustā
- Zelenskis raksturoja triecienu kā «jaunu lapu Krievijas degradācijā» («Шахеди проти медіа — це нова сторінка російської деградації») un aicināta Eiropu un pasauli reaģēt
- Dienas trieciens nāca pēc masveidīga nakts Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma Kijivai, kurā tika izmantoti «Онікс», «Іскандер-М», S-400, KN-23, Х-101 un 166 dažādu tipu droni
- ES vēstniece Ketrīna Maternova nosodīja triecienu kā nepieņemamu un vienlaikus atzinīgi novērtēja EK lēmumu atļaut Ukrainai iegādāties Patriot interceptorus aptuveni 3,2 miljardu eiro vērtībā
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas trieciens tieši trāca strādājošas ziņu telpas darbam nacionālā TV kanāla tiešraides laikā, licot uz iespējamu apzinātu žurnālistu apdraudēšanu. Prezidents Zelenskis publiski nodefinēja uzbrukumu kā simbolisku eskalāciju, saukdams to par «jaunu lapu Krievijas degradācijā», un aicināja Eiropu un pasauli uz reakciju. Tas bija otrais Krievijas trieciens vienai un tai pašai kanāla ēkai mazāk nekā trīs nedēļu laikā, kas liecina par modeli, kurā atkārtoti tiek bojāts šis mediju objekts. ES vēstniece Ketrīna Maternova izmantoja brīdi, lai paziņotu par ES atbalsta pasākumiem Ukrainai.
Kas notika
2026. gada 8. septembrī Krievijas trieciendrons dienas laikā trāca Kijivā televīzijas kanālu «Ми — Україна» un «Ми — Україна+» ēkai Solomjanskas rajonā brīdī, kad kanāls translēja nacionālo telemaratonu «Єдині новини». Galvenais trieciens kritās uz kanāla ziņu telpu un darbinieku kabinetiem, ēka tika daļēji iznīcināta, izcēlies ugunsgrēks, kuru nodzēsa Valsts ārkārtējo situāciju dienesta glābēji, un no augšējiem stāviem tika evakuēti divi cilvēki. Prezidents Volodimirs Zelenskis ziņoja par pieciem ievainotajiem un brīdināja, ka skaits var pieaugt; kanāla ģenerālproducents Jurijs Sugaks vēlāk sacīja, ka ievainoti seši kanālu darbinieki, no kuriem pieci tika hospitalizēti, un ka traumas ir vieglas vai vidēji smagas. Kanāla raidīšana tika apturēta, komanda pārgāja uz attālināto darba režīmu, un tā plāno atsākt darbu vienas līdz divu dienu laikā; telemaratonā tās vietu uz laiku aizpildīja kolēģi no citiem kanāliem. Dienas trieciens nāca pēc masveidīga nakts Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma Kijivai no 7. uz 8. septembri, kurā tika izmantoti «Онікс» pretkuģu raķetes, «Іскандер-М» ballistiskās raķetes, S-400, KN-23, Х-101 spārnotās raķetes un 166 dažādu tipu droni; trāpījumi reģistrēti 29 vietās, kā arī nogāzušies atlūzu gabali vēl deviņās vietās, savukārt Ukrainas gaisa aizsardzība, pēc ziņojumiem, notrieca 33 raķetes un 142 dronus.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti viennozīmīgi attēlo triecienu kā apzinātu uzbrukumu strādājošai ziņu telpai tiešraides laikā, uzsverot, ka kanāls publiskoja video, kas, pēc tā sniegtā skaidrojuma, parāda, ka trieciens bijis mērķēts uz žurnālistiem, nevis nejaušs blakus trāpījums. Zelenskis to nodēvēja par «jaunu lapu Krievijas degradācijā» («Шахеди проти медіа — це нова сторінка російської деградації»), aicinot uz reakciju no Eiropas un pasaules. Kanāla vadība, tai skaitā ģenerālproducents Jurijs Sugaks un mediju grupas vadītājs Igors Petrenko, sniedza cietušo skaitļus un informāciju par darba režīma maiņu, bet Ārlietu ministrijas runasvīrs Heorijs Tihijs pieminēja kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma aptuveni 30 gadījumus, kad redakciju telpas un žurnālistu īpašums ticis bojāts, sagrābts vai iznīcināts, un 21 žurnālista bojāeju, pildot profesionālos pienākumus. Ukrainas izdevumi arī ievieto šo notikumu kontekstā ar masveidīgo nakts kombinēto raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai, uzskaitot skartos rajonus, izmantoto ieroču veidus un PVO gaisa aizsardzības pārtveršanas rādītājus, kā arī saista trieciena laika izvēli ar ASV īpašo sūtņu Stiva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītēm un trīs dienu «pauzi» uzbrukumos pret Kijivu, ko solījis Putins.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskais skatījums pieejamajos avotos galvenokārt nāk no ES amatpersonām: vēstniece Ketrīna Maternova nosodīja triecienu kā nepieņemamu, uzsvēra, ka žurnālisti nedrīkst būt mērķis un ka redakcijas nav kaujas lauks, kā arī izmantoja brīdi, lai atzinīgi novērtētu Eiropas Komisijas lēmumu atļaut Ukrainai iegādāties Patriot interceptorus aptuveni 3,2 miljardu eiro vērtībā. ES Ārlietu dienesta runasvīrs Anuars El Anouni (avots minēts kā «Vigand») ievietoja triecienu kontekstā ar ASV sūtņu aizbraukšanu no Kijivas, paziņojot, ka ES paātrina atbalstu Ukrainai. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute tika minēti kā sveicinoši lēmumu par Patriot interceptoru iegādi, sasaistot gaisa aizsardzības atbildi ar uzbrukumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos punktos. Pēc cietušo skaita kanāla ēkā: Zelenskis sākotnēji ziņoja par pieciem ievainotajiem, bet kanāla ģenerālproducents Jurijs Sugaks vēlāk minēja sešus ievainotus darbiniekus, un kanāla preses dienests ziņoja, ka pieci no viņiem tika hospitalizēti. Kopējais Kijivas triecienu cietušo skaits 8. septembrī arī atšķiras: viens avots min 16 ievainotos un 2 bojāgājušos, cits – 10 ievainotos, bet vēlāks Kijivas pilsētas militārās administrācijas un mēra Vitalija Kļičko ziņojums norāda uz 19 ievainotajiem un 3 bojāgājušajiem. Skarto Kijivas rajonu saraksti naktī no 7. uz 8. septembri mazliet atšķiras: viens avots min Solomjanskas, Podiļskas, Dņeprovskas un Ševčenkivas, citi arī Dņipro rajonu, bet izlaiž Ševčenkivu. Visbeidzot, Valsts ārkārtējo situāciju dienests raksturo trāpīto ēku kā biznesa centru Solomjanskas rajonā, kurā izvietoti kanāli, kamēr lielākā daļa citu ziņojumu to dēvē tieši par «Ми — Україна» TV kanāla redakcijas biroju.
Konteksts
«Ми — Україна» ir viens no kanāliem, kas piedalās nacionālajā kara laika informācijas apraides maratonā «Єдині новини». Šī nav pirmā reize, kad kanāla telpas cieš Krievijas uzbrukumā: naktī uz 20. augustu masveidīgā uzbrukumā Kijivai tajā pašā birojā tika izsisti logi, ievērojami bojāta ziņu telpa un nogāzta daļa gaitēņu griestu. Plašākā 7.–8. septembra nakts uzbrukumā Kijivai Krievija izmantoja «Онікс» pretkuģu raķetes, «Іскандер-М» ballistiskās raķetes, S-400, KN-23, Х-101 spārnotās raķetes un 166 dažādu tipu dronus; trāpījumi reģistrēti 29 vietās, atlūzas vēl deviņās, savukārt Ukrainas gaisa aizsardzība, pēc ziņojumiem, notrieca 33 raķetes un 142 dronus. Ap uzbrukuma laiku ES dalībvalstis apstiprināja Patriot interceptoru iegādi Ukrainai aptuveni 3,2 miljardu eiro vērtībā 90 miljardu eiro ES kredīta ietvaros, ko atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas prezidente un NATO vadība. Ukrainas Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha 8. septembrī telefoniski apsprieda Krievijas uzbrukumus ar ES galveno diplomāti Kaju Kallasu.