Ārkārtas NATO–Ukrainas padomes sanāksme par Ukrainas gaisa telpas aizsardzību
NATO galvenajā mītnē notika ārkārtas NATO–Ukrainas padomes sanāksme par Ukrainas gaisa aizsardzības stiprināšanu, ko vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Tajā piedalījās visu 32 NATO dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji un divi Ukrainas pārstāvji – aizsardzības ministra vietnieks Serhijs Boijevs un brigādes ģenerālis Serhijs Sobko. Sanāksme bija slēgta, un tās mērķis bija informēt sabiedrotos par Krievijas jaunajām gaisa terora taktikām, tostarp reaktīvo Shahed dronu draudiem. Ukrainas puse izmantoja sanāksmi, lai pirms nākamās Ramšteinas formāta UDCG sanāksmes informētu partnerus par konkrētiem ieguldījumiem un ieroču paketēm, kas sagaidāms nedēļas laikā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Sanāksme liecina par steidzamu NATO līmeņa reakciju uz eskalējošajiem Krievijas gaisa uzbrukumiem Ukrainai, tostarp jauna tipa reaktīvo dronu parādīšanos. Tā parāda Ukrainas un visu 32 NATO dalībvalstu koordināciju par konkrētiem ieroču piegāžu soļiem tuvākajā nedēļā pirms nākamās Ramšteinas formāta sanāksmes. Ukraina izmantoja sanāksmi, lai virzītu papildu iemaksas PURL iniciatīvā un pretballistisko interceptoru nodošanu no partneru krājumiem. Sesītīja izgaismo 8 miljardu eiro iztrūkumu no solītajiem 70 miljardiem eiro Ukrainas aizsardzībai šogad, kā arī signālu par stratēģisku kursu uz tāla darbības rādiusa spēju paplašināšanu.
Kas notika
NATO galvenajā mītnē notika ārkārtas NATO–Ukrainas padomes sanāksme par Ukrainas gaisa aizsardzības stiprināšanu, ko vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Piedalījās visu 32 NATO dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji. Ukrainu pārstāvēja aizsardzības ministra vietnieks Serhijs Boijevs un brigādes ģenerālis Serhijs Sobko, nesen ieceltais Ģenerālštapmetka Aizsardzības pavēlniecības vietnieks un pagaidu Ukrainas bruņoto spēku Aizsardzības pavēlniecības vietnieks. Sanāksme notika slēgtā režīmā. Tās ārkārtas raksturu noteica nepieciešamība informēt NATO par Krievijas jaunajām gaisa terora taktikām pret Ukrainu, tostarp par reaktīvo Shahed dronu draudiem. Ukrainas puse izmantoja sanāksmi, lai informētu partnerus par ieguldījumiem un ieroču paketēm, ko tā sagaida nedēļas laikā, pirms nākamās Ramšteinas formāta (UDCG) sanāksmes. Ukraina aicinātsais partnerus uz nākāmo UDCG sanāksmi ierasties ar iemaksām PURL iniciatīvā, un iemaksām jāatspoguļo Ukrainas prioritātes un adekvāti jāreaģē uz Krievijas gaisa terora jauninājumiem. Hetmančuka uzsvēra, ka Ukrainas gaisa telpas aizsardzība ir ne tikai Ukrainas, bet arī kaimiņos esošo NATO valstu interesēs. NATO valstis pauda gatavību šogad nodrošināt vismaz 70 miljardus eiro Ukrainas aizsardzībai, bet vēl trūkst 8 miljardi eiro. Hetmančuka arī uzsvēra tāla darbības rādiusa spēju stiprināšanas un paplašināšanas nozīmi, lai iedarbotos uz draudu avotiem, nevis tikai meklētu aizsardzības līdzekļus. Tāpat viņa nodeva Ukrainas prezidenta signālu, ka "debesis virs Krievijas tagad ir paredzētas droniem, ne civilajai aviājaiīzijai". Ukraina oficiāli informēja ICAO, ka Krievijas gaisa telpa ir bīstama civilajai aviācijai pastiprinātas militārās aktivitātes dēļ, un aicinātsais aviosabiedrības to izvairīties.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Abi avoti ir Ukrainas un koncentrējas uz Ukrainas misiju NATO, izmantojot Hetmanukovas paziņojumus kā galveno līdzekli slēgtā režīmā notikušās sanāksmes satura atspoguļošanai. Tie uzsver Ukrainas konkrētās, tuvā termiņā gaidāmās cerības pret sabiedrotajiem – ieroču paketes nedēļas laikā pirms nākamās Ramšteinas formāta UDCG sanāksmes – nevis plašāku NATO stratēģisko diskusiju. Avoti izceļ Ukrainas nostādni, vai tas est nepieciešams gan Ukrainai, vai visiem kaimiņos esošajiem NATO sabiedrotajiem, un nodod Ukrainas prezidenta signālu par Krievijas gaisa telpu. Tie pievērš uzmanību finansiālajam iztrūkumam (8 miljardi eiro no solītajiem 70 miljardiem eiro) un nepieciešamībai pēc papildu PURL iemaksām un pretballistisko līdzekļu nodošanas.