Krievijas ieročos joprojām atrod Rietumos un Āzijā ražotas sastāvdaļas, ziņo Ukrainas sankciju politikas komisārs
Ukrainas prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks paziņoja, ka Krievijas dronos, raķetēs un citos ieročos, kas tiek izmantoti pret Ukrainu, joprojām tiek atrasts liels skaits nesen ražotu ārvalstu komponentu no Rietumu un Āzijas piegādātājiem. Žurnālistam LIGA.net viņš minēja konkrētus gadījumus ar dronu «Geran-4», ballistisko raķeti «Iskander-M» un aerobalistisko raķeti «Kindžal».
Galvenais
- «Geran-4» dronā, kas notriekts Kijivas apgabalā 2026. gada 12. augustā, identificētas 96 ārvalstīs ražotas sastāvdaļas no ASV, Ķīnas, Taivānas, Vācijas, Šveices un Kanādas.
- Starp «Geran-4» ražotājiem — Texas Instruments, Amphenol, Diodes Incorporated, Kyocera AVX, Kemet, ON Semiconductor un Vishay Intertechnology.
- Septiņas «Geran-4» sastāvdaļas ražotas 2026. gadā, trīs — 2025. gadā.
- «Iskander-M» raķetē, kas atrasta Kijivas apgabala triecienvietā 2026. gada jūlija sākumā, identificētas 147 ārvalstu komponentes no ASV, Baltkrievijas, Šveices, Vācijas, Ķīnas un Japānas.
- Starp «Iskander-M» ražotājiem — Texas Instruments, Analog Devices, Maxim Integrated, Cypress, STMicroelectronics, Macronix, Integrated Silicon Solution un MaxLinear.
- Vismaz 21 «Iskander-M» komponente ražota 2025. gadā, ir arī 2026. gada komponentes.
- Jaunākā «Zarja-61» paraugā no 2026. gada maijā notriektās «Kindžal» raķetes krievu aizstājēji ASV procesoriem vairs nav sastopami — atkal izmantoti American Texas Instruments procesori.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vlasjuka sniegtā informācija liecina, ka sankciju izpildē joprojām pastāv robi, kas ļauj Rietumu un Āzijas elektronikai nonākt Krievijas ieroču ražošanā. Sastāvdaļu ražošanas datumi (2025.–2026. gads) norāda uz aktīvām piegādes ķēdēm, nevis uz vecu krājumu izmantošanu. Konkrētu ražotāju un izcelsmes valstu nosaukšana var palīdzēt mērķētāk piemērot sankcijas un eksporta kontroli. «Kindžal» gadījumā jaunākais «Zarja-61» paraugs liecina, ka Krievijas mēģinājumi aizstāt amerikāņu procesorus ar pašražotiem vairs nav sastopami — tas apšauba agrākos Krievijas importa aizstāšanas panākumu apgalvojumus.
Kas notika
Ukrainas prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks komentārā LIGA.net pavēstīja, ka Krievijas ieročos, ko tā izmanto pret Ukrainu, joprojām atrodams liels skaits nesen ražotu ārvalstu komponentu. Trīs konkrēti gadījumi tika dokumentēti. 2026. gada 12. augustā Kijivas apgabalā notriektajā dronā «Geran-4» identificētas 96 ārvalstu komponentes no sešām valstīm — ASV, Ķīnas, Taivānas, Vācijas, Šveices un Kanādas; starp ražotājiem minēti Texas Instruments, Amphenol, Diodes Incorporated, Kyocera AVX, Kemet, ON Semiconductor un Vishay Intertechnology. Septiņas sastāvdaļas ražotas 2026. gadā, trīs — 2025. gadā. 2026. gada jūlija sākumā Kijivas apgabala triecienvietā atrastajā ballistiskajā raķetē «Iskander-M» identificētas 147 ārvalstu komponentes no ASV, Baltkrievijas, Šveices, Vācijas, Ķīnas un Japānas; ražotāju vidū ir Texas Instruments, Analog Devices, Maxim Integrated, Cypress, STMicroelectronics, Macronix, Integrated Silicon Solution un MaxLinear. Vismaz 21 komponente ražota 2025. gadā, ir arī 2026. gada komponentes; bez ārvalstu detaļām raķetē bija 36 Krievijas un 11 Baltkrievijas ražojuma komponentes. 2026. gada maijā notriektās aerobalistiskās raķetes «Kindžal» bortdatora «Zarja-61» jaunākajā paraugā konstatēts, ka 2023. gadā ieviestie krievu aizstājēji amerikāņu Texas Instruments procesoriem vairs nav sastopami — atkal izmantoti ASV procesori. Vienā «Zarja-61» platē, kas samontēta 2025. gada maijā, atrasti 2021.–2024. gadā ražoti komponenti, tostarp Texas Instruments DSP procesors un IDT atmiņa (IDT pašlaik pieder Japānas Renesas). Citā platē atrasts Texas Instruments procesors ar 1986. gada marķējumu un AMD mikroshēmas no 1996. gada.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas puse šo informāciju izmanto, lai uzsvērtu, ka Krievija, neraugoties uz sankcijām, joprojām spēj iegūt Rietumu un Āzijas ražotāju komponentus, tostarp nesen ražotus. Vlasjuks īpaši norādījis, ka Krievijas pašas komponentu bāze ir nepietiekama sarežģītām ieroču sistēmām un ka Maskava var izmantot ne pašu jaunāko ārvalstu elektroniku, ja tā joprojām der konkrētajai sistēmai. Šie dati kalpo kā arguments stingrākai eksporta kontrolei un mērķētākām sankcijām pret identificētajiem ražotājiem un piegādes ķēdēm.
Konteksts
«Geran-4» ir Krievijas trieciendrons, ko izmanto uzbrukumos Ukrainai. «Iskander-M» ir Krievijas īsas darbības rādiusa ballistiskā raķešu sistēma, savukārt «Kindžal» — no gaisa startējoša aerobalistiskā raķešu sistēma. Iepriekš Krievija bija mēģinājusi bortdatora «Zarja-61» zināmus amerikāņu procesorus aizstāt ar pašražotām mikroshēmām. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkdienestu pārvalde jau iepriekš izsekojusi Krievijas aizsardzības nozares struktūras, piemēram, Roselektornika.