Eiropas Parlaments aicina pastiprināt atbalstu Ukrainas uzbrukuma kiberpētniecības spējām
Eiropas Parlaments 15. septembra plenārsēdes ziņojumā aicinājis paātrināt atbalstu Ukrainai tās uzbrukuma kiberpētniecības spēju stiprināšanai un aicinājis ES pāriet no aizsardzības uz aktīvu atturēšanu pret Krievijas hibrīddraudiem. Deputāti arī aicināja paplašināt ENISA budžetu un pilnvaras, kā arī izstrādāt stratēģijas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.
Galvenais
- 15. septembra plenārsēdes ziņojumā Eiropas Parlaments aicinājis paātrināt atbalstu Ukrainas uzbrukuma kiberpētniecības spēju stiprināšanai.
- Parlaments aicināja ES pāriet no «aizsardzības režīma» uz aktīvu atturēšanu, tostarp izvērtēt tiesiskos un operatīvos mehānismus uzbrukuma pasākumiem pret Krievijas destabilizācijas infrastruktūru.
- Parlaments apstiprināja nostāju, ka Krievija ir terorisma atbalstītājvalsts, un uzskata to par galveno ārējo draudu Eiropas drošībai.
- Deputāti aicināja paplašināt ENISA budžetu un operatīvās pilnvaras, iekļaujot reāllaika incidentu koordināciju un agrīnās brīdināšanas sistēmas.
- Parlaments aicināja izstrādāt stratēģijas fiziska un kiberuzbrukuma novēršanai kritiskām sistēmām, piemēram, enerģētikas un sakaru infrastruktūrai.
- NATO pagājušajā gadā fiksējusi vairāk nekā 200 Krievijas hibrīdincidentu pret alianses dalībvalstīm.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ziņojums liecina par iespējamu ES politikas pavērsienu — no tīri aizsardzības pasākumiem uz aktīvu atbalstu uzbrukuma kiberpētniecības operācijām, kas paplašina Ukrainas atbalsta ietvaru ārpus ierastās militārās palīdzības. Vienlaikus Parlaments nostiprina Krievijas raksturojumu kā galveno ārējo draudu un terorisma atbalstītājvalsti, kā arī piedāvā konkrētas institucionālas izmaiņas, tostarp ENISA budžeta un mandāta paplašināšanu.
Kas notika
Eiropas Parlaments 15. septembra plenārsēdes ziņojumā aicinājis paātrināt atbalstu Ukrainai, lai stiprinātu tās uzbrukuma kiberpētniecības spējas. Deputāti uzsvēra nepieciešamību ES pāriet no aizsardzības režīma uz aktīvu atturēšanu, tostarp izvērtēt tiesiskos un operatīvos mehānismus uzbrukuma pasākumiem pret Krievijas destabilizācijas darbību loģistikas un digitālo infrastruktūru. Parlaments atkārtoti apliecināja nostāju, ka Krievija ir terorisma atbalstītājvalsts un galvenais ārējais drauds Eiropas drošībai un demokrātiskajai integritātei. Deputāti aicināja arī palielināt ES Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) budžetu un paplašināt tās operatīvās pilnvaras, lai nodrošinātu reāllaika incidentu koordināciju, agrīnās brīdināšanas sistēmas un apdraudējumu informācijas apmaiņu. Papildus Parlaments aicināja izstrādāt stratēģijas fiziska un kiberuzbrukuma novēršanai kritiskām sistēmām, piemēram, enerģētikas un sakaru infrastruktūrai.
Konteksts
NATO iepriekš ziņojusi par ievērojamu Krievijas hibrīduzbrukumu skaita pieaugumu pret alianses dalībvalstīm, pagājušajā gadā fiksējot vairāk nekā 200 šādu incidentu. 11. septembrī viena Francijas komūna Burgundijas reģionā ziņoja, ka vienas nedēļas laikā piedzīvojusi simtiem tūkstošu kiberuzbrukumu, un lielākajā daļā gadījumu pieprasījumi nākuši no Krievijas. Eiropas Parlaments kā galvenos Krievijas un Ķīnas informācijas operāciju mērķus, kas vērstas pret ES, minējis Ukrainu, Moldovu, Armēniju, Gruziju un Rietumbalkānu valstis.