Ukrainas dronu triecieni apturējuši vai būtiski samazinājuši pusi no lielāko Krievijas dīzeļdegvielas rūpnīcu ražošanas
Trīs no sešām lielākajām Krievijas dīzeļdegvielas ražošanas rūpnīcām 2026. gada septembrī bija spiestas būtiski samazināt vai pilnībā apturēt darbu pēc Ukrainas dronu triecienu nodarītajiem bojājumiem, liecina Reuters aprēķini, balstoties uz degvielas tirgus dalībnieku datiem. Šīs sešas rūpnīcas veido aptuveni pusi no Krievijas dīzeļdegvielas ražošanas, un to darbības traucējumi jau liek Maskavai ierobežot degvielas un aviācijas degvielas eksportu.
Galvenais
- Trīs no sešām lielākajām Krievijas dīzeļdegvielas rūpnīcām septembrī būtiski samazināja vai pilnībā apturēja ražošanu
- Sešas rūpnīcas — Omskas, KINEF, Taneco, Volgogradas, NORSI un Permas — saražo aptuveni pusi no Krievijas dīzeļdegvielas
- KINEF rūpnīca pilnībā apturēja darbību; Volgogradas un NORSI strādā apmēram ceturtdaļā no nominālās jaudas
- 11. septembrī Saratovas rūpnīcā tika bojāta primārā naftas pārstrādes iekārta ELZU-AVT-6 un posms galvenā cauruļvada
- 6. septembrī ukraiņu drona uzbrukumā aizdegās Rjazaņas naftas rūpnīca; rūpnīca pārtrauca darbu
- 13. septembra naktī droni uzbruka Ņižņekamskas rūpnieciskajai zonai Tatarstānā
- Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos Krievijas rūpnīcās vidēji ik pēc trim dienām notika veiksmīgs trieciens
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas dīzeļdegvielas ražošanas jaudas samazināšanās aptuveni uz pusi ir stratēģiski nozīmīga — tā jau liek Maskavai ierobežot benzīna, dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas eksportu, ietekmējot gan iekšējo piedāvājumu, gan ārējos tirgus. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati par vidēji vienu veiksmīgu triecienu ik pēc trim dienām 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos liecina par noturīgu kampaņu, kas turpina radīt strukturālu spiedienu uz Krievijas naftas pārstrādes nozari.
Kas notika
Septembrī trīs no sešām lielākajām Krievijas dīzeļdegvielas ražošanas rūpnīcām bija spiestas būtiski samazināt vai pilnībā apturēt ražošanu pēc Ukrainas dronu triecienu nodarītajiem bojājumiem, liecina Reuters aprēķini, balstoties uz degvielas tirgus dalībnieku datiem. KINEF rūpnīca pilnībā apturēja darbību, bet Volgogradas un NORSI rūpnīcas strādāja apmēram ceturtdaļā no nominālās jaudas.
11. septembrī Saratovas rūpnīcā tika bojāta primārā naftas pārstrādes iekārta ELZU-AVT-6 un posms galvenā cauruļvada. Saratovas rūpnīca jau bija pārtraukusi darbu 8. septembrī pēc iepriekšējā dronu uzbrukuma nodarītajiem bojājumiem un plānoja atsākt pārstrādi 10.–11. septembrī, bet jaunais trieciens to apturēja vēlreiz. Sizraņas rūpnīca, kuras jauda ir 8,5 miljoni tonnu gadā (150 000 barelu dienā), tika bojāta septembrī — tika skarta galvenā naftas destilācijas iekārta CDU-6, kuras jauda ir 17 000 tonnu dienā jeb aptuveni 71% no rūpnīcas pārstrādes jaudas. Otrā Sizraņas iekārta CDU-5 jau atradās remontā pēc jūlija dronu trieciena, tāpēc rūpnīcas atjaunošana varētu aizņemt vismaz mēnesi.
Tāpat tika ziņots par ukraiņu dronu uzbrukumiem Slāvjanskas-na-Kubaņas rūpnīcai Krasnodaras novadā, Ņižņekamskas rūpnieciskajai zonai Tatarstānā (13. septembra naktī) un Rjazaņas rūpnīcai, kurā pēc 6. septembra uzbrukuma izcēlās ugunsgrēks un kura apturēja darbu. Taneco rūpnīcā arī tika veikts dronu uzbrukums, taču tā sekas vēl nebija novērtējamas. Saratovas un Sizraņas rūpnīcas pieder "Rosņeftj"; to jauda ir attiecīgi 7,0 miljoni tonnu gadā (140 000 barelu dienā) un 8,5 miljoni tonnu gadā.
Krievijas Centrālās bankas Naudas politikas departamenta direktors Andrejs Gangans paziņoja, ka degvielas krīze, ko izraisīja Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumi naftas rūpnīcām, veicināja Krievijas inflācijas pieaugumu par 0,7–0,8 procentpunktiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti (NV un ZN.UA) stāstu parāda kā Reuters veiktu pārskatu, kas uzsver Krievijas naftas pārstrādes traucējumu mērogu — pusi no lielākajiem rūpnīcu skartiem — un bojājumus saista ar Ukrainas dronu triecieniem, akcentējot ietekmi uz Krievijas degvielas eksportu.
Konteksts
Sešas rūpnīcas — Omskas, KINEF, Taneco, Volgogradas, NORSI un Permas — veido aptuveni pusi no Krievijas dīzeļdegvielas ražošanas. KINEF pilnībā apturēja darbību, bet Volgogradas un NORSI strādāja aptuveni ceturtdaļā no nominālās jaudas. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos Krievijas rūpnīcās vidēji ik pēc trim dienām notika veiksmīgs trieciens, kas liecina par noturīgu ukraiņu kampaņu. Krievijas iestādes jau bija spiesta ierobežot benzīna, dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas eksportu, reaģējot uz ražošanas kritumu.