Ukraina apgalvo, ka Krievijas naftas pārstrādes jauda sarukusi par 51%; viņš to sauc par daļēju efektu
Ukrainas Aizsardzības ministrija 5. oktobrī apgalvoja, ka nesenie ukraiņu lidrobotu triecieni Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumos izslēguši 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudas. Šo skaitli neizdevās neatkarīgi pārbaudīt. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien atzina, ka triecienu rezultātā Krievija zaudējusi aptuveni 1% IKP, vienlaikus raksturojot ekonomisko ietekmi kā tikai daļēju.
Galvenais
- Ukrainas Aizsardzības ministrija svētdien paziņoja, ka triecieni izslēguši 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudas.
- Šo apgalvojumu neizdevās neatkarīgi pārbaudīt.
- Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhens Hmara norādīja, ka 51% rādītāju novērtējuši Ukrainas izlūkdienestu, Ģenerālštāba un Aizsardzības ministrijas analītiķi.
- Prezidents Vladimirs Putins ceturtdien sacīja, ka triecienu dēļ Krievija zaudējusi aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta.
- Putins norādīja, ka triecieni esot tikai daļēji sasnieguši savu mērķi kaitēt Krievijas ekonomikai.
- Putins šo atzīšanu pauda Valdai kluba starptautisko ārpolitikas ekspertu forumā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ja apgalvojums par vairāk nekā puses Krievijas naftas pārstrādes jaudas iznīcināšanu ir precīzs, tas būtu nozīmīgs trieciens vienai no Krievijas ekonomikas galvenajām nozarēm. Krievijas pašas atzīšana par ekonomiskajiem zaudējumiem liecina, ka triecienu ietekme ir izmērāma. Enerģētikas infrastruktūras apšaudes paplašina kara sekas ārpus frontes līnijas.
Kas notika
Ukrainas Aizsardzības ministrija 5. oktobrī paziņoja, ka 2025. gada septembrī Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku (СБС) vienības veikušas triecienus vismaz 16 objektiem Krievijas teritorijā — naftas pārstrādes un petroķīmijas uzņēmumiem, jūras ostām, militārajām bāzēm, aviācijas un radara objektiem. Darbībās iesaistījās 1. atsevišķā СБС centra, 412. atsevišķās brigādes NEMESIS, 413. atsevišķā Bezpilota sistēmu pulka Raid un 414. atsevišķās Bezpilota sistēmu brigādes Ptahi Madjara operatori. Triecieni tika veikti pret TANEKO, Maskavas, Permas, Saratovas, Rjazaņas, Jaroslavļas un Iļskas naftas pārstrādes rūpnīcām, kā arī objektiem Novorosijskā, Mahačkalā, Toljati un Voroņežā. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka triecienu rezultātā vairāk nekā 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudu izņemtas no ekspluatācijas; šo apgalvojumu neizdevās neatkarīgi pārbaudīt.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukrainas avoti apgalvo, ka 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudas izslēgts, taču šo skaitli neizdevās neatkarīgi pārbaudīt. Krievijas puse — Putins — raksturo triecienu ekonomisko ietekmi kā tikai daļēju, novērtējot zaudējumus aptuveni 1% apmērā no IKP.
Konteksts
Starp triecienu mērķiem bijušas arī pilsētas Jaroslavļa, Ust-Luga un Sizraņa. Gada sākumā ukraiņu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām izraisīja plašu degvielas krīzi Krievijā, liekot iestādēm ierobežot benzīna tirdzniecību. Krievijas-Ukrainas kara frontes līnija stiepjas aptuveni 1200 kilometru garumā.