Krievijas 2027.–2028. gada budžeta projektā militārajiem izdevumiem atvēlēts rekordlīdzekļu apjoms, sociālie tēriņi samazinās
Krievijas valdība iesniegusi Valsts domē federālā budžeta projektu 2027.–2028. gadam ar plānotajiem tiešajiem militārajiem izdevumiem 17 triljonu rubļu apmērā 2027. gadā — par vairāk nekā ceturtdaļu virs iepriekš plānotā. Vienlaikus samazinās sociālās politikas, izglītības un veselības aprūpes finansējums, bet Rosstat pārtraucis publicēt datus par absolūto nabadzībā esošo iedzīvotāju skaitu un iesaldējis iedzīvotāju skaita publikācijas.
Galvenais
- Krievijas valdība iesniegusi federālā budžeta projektu 2027.–2028. gadam Valsts domē.
- 2027. gadam plānotie tiešie militārie izdevumi — 17 triljoni rubļu (apmēram 205 miljardi dolāru), kas par vairāk nekā ceturtdaļu pārsniedz iepriekš plānoto; 2028. gadā tie nedaudz samazināsies līdz 16,6 triljoniem rubļu.
- Aizsardzībai atvēlētie 17,1 triljons rubļu veido 6,9% no IKP un 35% no visiem budžeta izdevumiem; budžeta deficīts plānots 2% no IKP.
- Sociālās politikas finansējums 2027. gadā samazināts par 7%, izglītībai — par 6%, veselības aprūpei — par 6,8%, tautsaimniecībai — par 7,4%.
- Berlīnes Karnegī centra vecākā pētniece Alexandra Prokopenko visu drošības bloka izdevumu (Iekšlietu ministrija, Rosgvardia, specdienesti) īpatsvaru novērtējusi 44% apmērā.
- Izdevumi valsts kontrolētajiem medijiem 2027. gadā pieaugs par 43,2%; valsts parāda apkalpošanai atvēlēti 4,6 triljoni rubļu (+21,6%).
- Rosstat pārtraucis publicēt absolūto nabadzībā esošo iedzīvotāju skaitu (atstājot tikai 7,5% pirmajā 2026. gada pusē) un iesaldējis iedzīvotāju skaita publikāciju pie 146,1 miljona (2025. gada janvāris).
Kāpēc tas ir svarīgi
Dokuments fiksē Krievijas daudzgadu fiskālo pavērsienu: aizsardzība un drošība kļūst par budžeta smaguma centru, pat ja naftas un gāzes ieņēmumi krītas. Reālā finansējuma samazinājums veselībai, izglītībai un sociālajai politikai rāda kara uzturēšanas sociālo cenu Krievijā. Vienlaikus Rosstat pārtrauc publicēt nabadzības un iedzīvotāju skaita datus, bet Kremļa uzticīgie mediji saņem norādījumus nereportēt par militāro izdevumu kāpumu — tas viss liecina par pieaugošu Krievijas kara ekonomikas un sabiedrisko apstākļu necaurredzamību.
Kas notika
Krievijas valdība iesniegusi Valsts domē federālā budžeta projektu 2027.–2028. gadam. Saskaņā ar Bloomberg un Reuters ziņoto 2027. gadam plānotie tiešie militārie izdevumi sasniedz 17 triljonus rubļu (apmēram 205 miljardi dolāru) — par vairāk nekā ceturtdaļu virs pašreizējā budžeta likumā noteiktā, veidojot 6,9% no IKP un 35% no visiem budžeta izdevumiem. 2028. gadā tie nedaudz samazināsies līdz 16,6 triljoniem rubļu. Budžeta deficīts plānots 2% no IKP.
Vienlaikus sociālās politikas finansējums 2027. gadam samazināts par 7%, izglītībai — par 6%, veselības aprūpei — par 6,8%, tautsaimniecībai — par 7,4%. Berlīnes Karnegī centra vecākā pētniece Alexandra Prokopenko drošības bloka izdevumu (Iekšlietu ministrija, Rosgvardia, specdienesti) īpatsvaru novērtējusi 44% apmērā. Valsts parāda apkalpošanai 2027. gadā atvēlēti 4,6 triljoni rubļu (+21,6%), bet izdevumi valsts kontrolētajiem medijiem pieaugs par 43,2%.
Kremļa uzticīgie mediji saņēma instrukcijas nereportēt par straujo militāro izdevumu kāpumu un akcentēt sociālās saistības, pensijas, skolu un bērnudārzu būvniecību, kā arī salīdzināt Krievijas budžeta deficītu ar Francijas, Lielbritānijas un Vācijas rādītājiem. Mutiskas prezidenta administrācijas norādes aicināja medijus izvairīties no «savām iniciatīvām» un izmantot vienīgi valdības paziņojumus un provalstisku ekspertu — Finanšu universitātes, RANEPA un HSE — komentārus. Rosstat pārtraucis publicēt absolūto nabadzībā esošo iedzīvotāju skaitu (atstājot tikai 7,5% pirmajā 2026. gada pusē) un iesaldējis iedzīvotāju skaita publikāciju pie 146,1 miljona (2025. gada janvāra līmenis). BBC un Mediazona izmeklēšanas līdz 2026. gada septembrim no atvērtiem avotiem apstiprinājušas gandrīz 259 000 Krievijas karavīru nāves, bet mantojuma lietu aprēķini liecina par vairāk nekā 352 000 bojāgājušo.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji budžeta projektu lasa kara izmaksu un Krievijas sabiedrības maksājuma kontekstā. NV un ZN.UA uzsver, ka rekordlielie militārie izdevumi tiek finansēti, samazinot sociālo sfēru un slēpjot nabadzības un demogrāfiskos datus no Krievijas sabiedrības. Pirmais no rakstiem vairāk fokusējas uz sociālo cenu Krievijā — nabadzības mērīšanas metodoloģiju, iesaldēto statistiku un apstiprināto karavīru zaudējumu skaitu. Otrais raksts koncentrējas uz informācijas kontroles dimensiju: detalizēti apraksta Kremļa uzticīgo mediju instrukcijas noklusēt militāro izdevumu kāpumu un novirzīt uzmanību uz sociālajām saistībām un salīdzinājumiem ar Rietumu aizsardzības budžetiem.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti norāda uz būtisku metodoloģisko un politisko strīdu par nabadzības mērīšanu Krievijā. Oficiālais rādītājs — 7,5% pirmajā 2026. gada pusē — dramatiski atšķiras no Levada centra aptaujā balstītā vērtējuma, kas, piemērojot pašu krievu noteikto izdzīvošanas minimumu 43 800 rubļu, dod vairāk nekā 59% iedzīvotāju zem nabadzības līnijas. Otrs strīds skar Krievijas karavīru kopējo zaudējumu skaitu: BBC un Mediazona atvērto avotu datos apstiprināti gandrīz 259 000 bojāgājušo, bet mantojuma lietu aprēķini norāda uz vairāk nekā 352 000 — pēdējais skaitlis tiek raksturots kā strīdīgs.
Konteksts
Kopš 2021. gada Rosstat ir atdalījis oficiālo nabadzības līmeni no reālā patēriņa groza un indeksē to pēc «oficiālās» inflācijas; 2026. gadā oficiālais nabadzības slieksnis ir 17 700 rubļu mēnesī (apmēram 190 dolāru). Levada centra neatkarīgā aptauja rāda, ka paši krievi minimālo izdzīvošanai nepieciešamo summu vērtē 43 800 rubļu apmērā — ja to piemērotu kā robežu, nabadzībā būtu vairāk nekā 59% iedzīvotāju. Rosstat pārtraucis publicēt absolūto nabadzībā esošo skaitu un iesaldējis iedzīvotāju skaita publikāciju pie 146,1 miljona (2025. gada janvāris). BBC un Mediazona izmeklēšana līdz 2026. gada septembrim no atvērtiem avotiem apstiprinājusi apmēram 259 000 Krievijas karavīru nāves, bet mantojuma lietu aprēķini liecina par vairāk nekā 352 000 bojāgājušo.