Ukrainai gandrīz izsīkuši rezerves lokomotīvju krājumi pēc Krievijas triecieniem dzelzceļa infrastruktūrai
Ukrainas zemkopības ministrs Tarass Visočkis paziņojis, ka valsts gandrīz izsmēlusi rezerves lokomotīvju krājumus pēc Krievijas triecieniem dzelzceļa un ostu infrastruktūrai. Ukraina ved sarunas ar Eiropas partneriem, kuru dzelzceļa sliežu platums atbilst Ukrainas, par papildu lokomotīvju piegādēm. Vienlaikus Krievijas uzbrukumi Melnās jūras ostām paralizē galveno Ukrainas graudu eksporta kanālu.
Galvenais
- Ukrainas zemkopības ministrs Tarass Visočkis paziņoja, ka rezerves lokomotīvju krājumi ir gandrīz izsmelti.
- Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievija ir bojājusi vai iznīcinājusi vairāk nekā 500 lokomotīvju.
- 2026. gadā vien tika bojāti 310 lokomotīvju — vairāk nekā visā periodā no 2022. gada februāra līdz 2025. gada beigām.
- Ukraina ved sarunas ar Eiropas partneriem, kuru dzelzceļa sliežu platums atbilst Ukrainas, par papildu lokomotīvju piegādēm.
- Ja ostas paliks slēgtas, Ukrainas eksporta zaudējumi no 2026. gada jūnija līdz 2027. gada jūnijam var sasniegt vismaz 8 miljardus ASV dolāru.
- Ukraina 2026. gadā plānoja eksportēt aptuveni 64 miljonus tonnu lauksaimniecības produkcijas, bet bez ostu darba atjaunošanas varētu eksportēt tikai aptuveni pusi no šī apjoma.
Kāpēc tas ir svarīgi
Lokomotīvju trūkums tieši ierobežo alternatīvos eksporta maršrutus — dzelzceļu un Donavu — uz kuriem Ukraina paļaujas, kamēr Melnās jūras ostas ir pakļautas uzbrukumiem. 2026. gada zaudējumu apjoms — 310 bojātu lokomotīvju — pārsniedz kopējos zaudējumus no 2022. gada februāra līdz 2025. gada beigām, liecinot par paātrinātu kampaņu pret dzelzceļa loģistiku. Bez funkcionējošām ostām vai dzelzceļa jaudas Ukrainai draud aptuveni 8 miljardu ASV dolāru eksporta iztrūkums.
Kas notika
Ukrainas zemkopības ministrs Tarass Visočkis pavēstīja, ka Ukraina pēc Krievijas triecieniem dzelzceļa infrastruktūrai ir gandrīz izsmēlusi rezerves lokomotīvju krājumus. Ukraina uzsākusi sarunas ar Eiropas partneriem, kuru dzelzceļa sliežu platums atbilst Ukrainas standartam, par papildu lokomotīvju piegādēm. Privātās ostas TIS izpilddirektors Mikita Grubovs norādīja, ka vienīgi Pivdennijas ostas apkārtnē zaudēti trīs lokomotīvi un ka deficīts jau kļuvis par vienu no Ukrainas loģistikas vājajiem posmiem. Situācija saasinās, jo Krievija pastiprinājusi uzbrukumus gan dzelzceļa infrastruktūrai, gan Melnās jūras ostām — 20. septembrī ar droniem trāpīts dzelzceļa objektam Vinnicas apgabalā, 17. septembrī bojāta piepilsētas elektrovilciena stacija Kijivā un iznīcināta dzelzceļa stacija Berestinā, Harkivas apgabalā. 2026. gadā Ukrainas iestādes fiksējušas 198 uzbrukumus ostu infrastruktūrai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti lokomotīvju rezervju izsīkšanu un meklējumus pēc Eiropas aizvietotājiem ar atbilstošu sliežu platumu izceļ kā centrālo un steidzamo problēmu. Tie saista dzelzceļa bojājumus ar plašāku spiedienu uz Melnās jūras ostu eksportu, kvantificējot prognozēto 8 miljardu dolāru iztrūkumu un gaidāmā lauksaimniecības eksporta apjoma samazināšanos uz pusi. Avoti citē vietējās balsis — ministru Tarasu Visočki, ostas vadītāju Mikitu Grubovu, termināļa Risoil īpašnieku Šotu Hadžišvili, zemnieku Volodimiru Varbanecu un Nacionālās gvardes komandieri Timuru Samosudovu — lai atainotu cilvēcisko un operatīvo ietekmi Ukrainas iekšienē. Tāpat izcelti konkrētie Krievijas triecieni Vinnicā, Kijivas piepilsētas stacijā un Berestinā Harkivas apgabalā, kā arī Ukrainas uzskaitītie 198 ostu uzbrukumi 2026. gadā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Finanšu laikraksta Financial Times reportāža, kuru atspoguļo piegādātie raksti, stāstu centrē ap Ukrainas lokomotīvju rezervju gandrīz pilnīgu izsīkšanu un sarunām ar Eiropas partneriem, kuru dzelzceļa platums atbilst Ukrainas. Starptautiskā plašsaziņa kontekstualizē bojājumu apjomus (310 lokomotīvju 2026. gadā, vairāk nekā 500 kopš 2022. gada februāra) un 8 miljardu dolāru eksporta zaudējumu aplēsi, kas pielīdzināma aptuveni 20% no Ukrainas iepriekšējā gada kopējiem eksporta ieņēmumiem.
Konteksts
Pirms jaunā uzbrukumu viļņa Lielās Odesas ostas nodrošināja aptuveni 80% Ukrainas lauksaimniecības eksporta. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievija bojājusi vai iznīcinājusi vairāk nekā 500 lokomotīvju. 2026. gadā Ukrainas iestādes fiksējušas 198 uzbrukumus ostu infrastruktūrai, tostarp 95 triecienus kuģiem ostās un 69 triecienus jūras koridorā. Augustā pēc kuģniecības apjoma krituma aptuveni 600 000 tonnu lauksaimniecības produkcijas pārvietotas pa dzelzceļu un līdzīgs apjoms caur Donavu. Visukrainas Agrārajai padomei nācās vērsties pie Ukrainas premjerministra ar lūgumu steidzami pieņemt anti-krīzes pasākumus saistībā ar kuģu ienākšanas pārtraukšanu Melnās jūras ostās.