ES paplašināšanās komisāre Marta Kos izvirza trīs prioritātes ES sagatavošanai jaunu dalībvalstu uzņemšanai
ES paplašināšanās komisāre Marta Kos 13. oktobrī pirms ES Vispārējo lietu padomes sanāksmes Luksemburgā paziņoja, ka ES jāsagatavojas jaunu dalībvalstu uzņemšanai, tostarp Ukrainai. Viņa nodevēja trīs galvenos virzienus – stingrākus demokrātisko normu aizsardzības mehānismus, elastīgāku lēmumu pieņemšanu un pakāpenisku kandidātvalstu integrāciju vēl pirms iestāšanās. Kos arī norādīja, ka kandidātvalstis tiks iesaistītas Eiropas Demokrātiskās noturības centra darbā pirms dalības ES.
Galvenais
- ES paplašināšanās komisāre Marta Kos 13. oktobrī pirms Vispārējo lietu padomes sanāksmes Luksemburgā paziņoja, ka ES jāsagatavojas jaunu dalībvalstu uzņemšanai.
- Kos nodevēja trīs prioritātes: stingrākus aizsardzības mehānismus pret atkāpšanos no demokrātiskām normām, elastīgāku lēmumu pieņemšanu (tostarp plašāku kvalificētās balsu vairākuma izmantošanu) un pakāpenisku kandidātvalstu integrāciju pirms iestāšanās.
- Kandidātvalstis tiks iesaistītas Eiropas Demokrātiskās noturības centra darbā pirms iestāšanās ES – kā piemērs tā dēvētajai principam «vairāk Eiropas pirms dalības».
- 6. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma pirmspaplašināšanās politikas pārskatu paketi, lai ES varētu uzņemt jaunas dalībvalstis, tostarp Ukrainu.
- Kos uzsvēra nepieciešamību aizsargāt Eiropas lauksaimniekus Ukrainas lauksaimniecības sektora integrācijas laikā kopējā tirgū un piedāvāja pārejas periodus Ukrainas lauksaimniecības pielāgošanai ES standartiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Kos paziņojums iezīmē ES reformu darba kārtību, kas nepieciešama pirms tālākas paplašināšanās, tostarp Ukrainas uzņemšanas. Ieviestais princips «vairāk Eiropas pirms dalības» ļautu kandidātvalstīm pakāpeniski pievienoties atsevišķām ES politikām un struktūrām vēl pirms oficiālas iestāšanās. Vienlaikus priekšlikums paplašināt kvalificētā balsu vairākuma izmantošanu mainītu pašu ES lēmumu pieņemšanas kārtību.
Kas notika
ES paplašināšanās komisāre Marta Kos 13. oktobrī Luksemburgā pirms ES Vispārējo lietu padomes sanāksmes uzsvēra, ka ES jāsagatavojas jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Viņa nodevēja trīs galvenos virzienus: stingrākus aizsardzības mehānismus pret atkāpšanos no demokrātiskām normām, elastīgāku lēmumu pieņemšanu – tostarp plašāku kvalificētā balsu vairākuma izmantošanu – un pakāpenisku kandidātvalstu integrāciju pirms iestāšanās. Kos pieminēja, ka kandidātvalstis tiks iesaistītas Eiropas Demokrātiskās noturības centra darbā vēl pirms dalības ES, kas ir piemērs pastiprinātai pakāpeniskai integrācijai. Šis centrs koordinē ES un dalībvalstu darbu cīņā pret draudiem demokrātijai, tostarp dezinformāciju. Kos arī uzsvēra nepieciešamību aizsargāt Eiropas lauksaimniekus Ukrainas lauksaimniecības sektora integrācijas laikā kopējā tirgū un piedāvāja pārejas periodus pielāgošanās atvieglošanai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi četri pieejamie avoti ir ukraiņu, un tie ziņo par Kos paziņojumiem tieši ukraiņu auditorijai. Ukrainas mediji akcentē Ukrainai tieši svarīgos aspektus – dalību Demokrātiskās noturības centrā un pārejas mehānismus Ukrainas lauksaimniecības sektoram. Pirmspaplašināšanās politikas pārskati tiek skaidri sasaistīti ar iespēju uzņemt Ukrainu kā jaunu ES dalībvalsti.
Kur atspoguļojums atšķiras
ES dalībvalstu pozīcijas par pastiprinātu pakāpenisko integrāciju atšķiras: daļa valstu vēlas detalizētāk izstrādāt aizsardzības mehānismus, citas uzstāj uz vienprātības principa saglabāšanu lēmumu pieņemšanā.
Konteksts
6. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma pirmspaplašināšanās politikas pārskatu paketi, kas paredzēta, lai ES varētu uzņemt jaunas dalībvalstis, tostarp Ukrainu. Eiropas Demokrātiskās noturības centrs tika izveidots, lai koordinētu ES iestāžu un dalībvalstu darbu cīņā pret demokrātijas apdraudējumiem, tostarp ārvalstu informācijas manipulācijām, iejaukšanos un dezinformāciju.