Koordinācijas štābs: Krievija ir piesaistījusi vairāk nekā 45 000 ārvalstu pilsoņu bruņotajiem spēkiem
Ukrainas Koordinācijas štābs karagūstekņu jautājumos ziņo, ka oktobra sākumā vismaz 45 959 ārvalstu pilsoņi no 151 valsts un neatzītām teritorijām ir noslēguši līgumus ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Tikai pirmajos deviņos 2026. gada mēnešos Krievija ir piesaistījusi 16 168 cilvēkus – vairāk nekā visā 2025. gadā, un pašreizējos tempos plāns tiks pārsniegts jau novembrī.
Galvenais
- Saskaņā ar projektu «Хочу жить» vismaz 45 959 ārvalstu pilsoņi no 151 valsts un neatzītām teritorijām ir noslēguši līgumus ar Krievijas bruņotajiem spēkiem.
- Krievijas piesaistīto ārvalstnieku skaits pieaudzis no 94 cilvēkiem 2022. gadā līdz 16 168 deviņos 2026. gada mēnešos.
- Krievijas 2026. gada plāns ir 18 500 ārvalstu pilsoņi; pašreizējais temps – aptuveni 1 800 cilvēku mēnesī – nozīmē, ka plāns tiks pārsniegts novembrī, līdz gada beigām sasniedzot 21 500.
- Pirmajos deviņos 2026. gada mēnešos līgumus parakstīja 1 449 Kolumbijas, 699 Burundi, 530 Zimbabves un 503 Peru pilsoņi.
- Visvairāk ārvalstnieku nāk no Uzbekistānas, Tadžikistānas un Baltkrievijas; straujākais pieaugums novērots Āfrikā un Latīņamerikā.
- Krievijas karagūstekņu aptauja liecina, ka 46,7% parakstīja līgumu, lai iegūtu Krievijas pilsonību, un no tiem tikai 28% zināja, ka tiks nosūtīti karot pret Ukrainu.
- 41,4% algotņu tika savervēti caur Krievijas militārajiem komisariātiem un atlases punktiem; kopš 2022. gada ukraiņu gūstā nonākuši 59 valstu pilsoņi.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas ārvalstu pilsoņu vervēšana bruņotajiem spēkiem ir krasi paātrinājusies – 2026. gada pirmie deviņi mēneši jau pārsniedz visu 2025. gadu, un plāns, visticamāk, tiks pārsniegts jau novembrī. Vēršanās ārpus pēcpadomju telpas, jo īpaši uz Āfriku un Latīņameriku, paplašina kara globālo dimensiju. Aptaujas dati par sagūstītajiem algotņiem liecina, ka gandrīz puse parakstīja līgumu pilsonības dēļ un liela daļa pat nezina, ka tiks sūtīta karot pret Ukrainu, kas norāda uz maldināšanu vai piespiedu vervēšanu.
Kas notika
Ukrainas Koordinācijas štābs karagūstekņu jautājumos, atsaucoties uz projektu «Хочу жить» (vēlos dzīvot), konferencē «Crimea Global. Understanding Ukraine through the South» publiskoja datus par ārvalstu pilsoņu vervēšanu Krievijas bruņotajos spēkos. Saskaņā ar štāba sekretāra, brigādes ģenerāļa Dmitro Usova sniegto informāciju, no 2022. gada līdz 2026. gada oktobrim līgumus ar Krievijas armiju noslēdzuši vismaz 45 959 cilvēki no 151 valsts un neatzītām teritorijām. Krievijas piesaistīto skaits pieaudzis no 94 cilvēkiem 2022. gadā līdz 4 067 (2023), 8 877 (2024) un 16 085 (2025). Tikai pirmajos deviņos 2026. gada mēnešos Krievija ir piesaistījusi 16 168 cilvēkus – vairāk nekā visā iepriekšējā gadā. Pašreizējais temps ir aptuveni 1 800 cilvēku mēnesī, tāpēc 2026. gada plāns (18 500 cilvēku), visticamāk, tiks pārsniegts novembrī, bet līdz gada beigām piesaistīto skaits var sasniegt 21 500. Visvairāk ārvalstnieku nāk no Uzbekistānas, Tadžikistānas un Baltkrievijas, taču straujākais pieaugums ir Āfrikā un Latīņamerikā – vien pirmajos deviņos 2026. gada mēnešos 1 449 Kolumbijas, 699 Burundi, 530 Zimbabves un 503 Peru pilsoņi parakstīja līgumus. Kopš 2022. gada ukraiņu gūstā nonākuši 59 valstu pilsoņi.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Datus izplata Ukrainas valsts struktūra – Koordinācijas štābs karagūstekņu jautājumos – sadarbībā ar projektu «Хочу жить», kas notiku notikuma ietvaros par Krievijas organizētu ārvalstnieku iesaistīšanu karā pret Ukrainu. Īpaša uzmanība pievērsta vervēšanas maldinošajam raksturam: saskaņā ar karagūstekņu aptauju 46,7% parakstīja līgumu, lai iegūtu Krievijas pilsonību, un no tiem tikai 28% zināja, ka viņiem būs jākaro pret Ukrainu. Ukraiņu mediji uzsver Krievijas ekspluatācijas modeli – naudas un pilsonības piedāvājums, iesaistīšana uzbrukumos un vervēto pamēšana pēc nokļūšanas gūstā –, kā arī kara globālo dimensiju, ko apliecina vervēšana Āfrikā un Latīņamerikā.
Konteksts
Krievijas ikgadējais ārvalstu vervēto skaits pieaudzis no 94 cilvēkiem 2022. gadā līdz 4 067 (2023), 8 877 (2024), 16 085 (2025) un 16 168 pirmajos deviņos 2026. gada mēnešos. Lielākais absolūtais skaits nāk no Uzbekistānas, Tadžikistānas un Baltkrievijas.