Krievija vervējusi vairāk nekā 28 000 ārvalstu algotņu karam pret Ukrainu, paziņo Ukrainas izlūkdienests
Ukrainas Militārās izlūkošanas dienesta (HUR) vadītājs ģenerālleitnants Oļegs Ivaščenko intervijā laikrakstam The Times paziņojis, ka Krievija ir vervējusi vairāk nekā 28 000 ārvalstu algotņu karam pret Ukrainu. Lielākā daļa iesaistīto nāk no Āfrikas valstīm. Ukraina cenšas ierobežot vervēšanu, daloties ar informāciju ar ārvalstu drošības dienestiem un veicot nekinētiskas operācijas.
Galvenais
- Krievija vervējusi vairāk nekā 28 000 ārvalstu algotņu karam pret Ukrainu, liecina HUR aplēses.
- Lielākā daļa vervēto ir no Āfrikas valstīm.
- Datus paziņoja HUR vadītājs ģenerālleitnants Oļegs Ivaščenko intervijā The Times.
- Algotņiem tiek solīta augsta atlīdzība.
- Līdz marta beigam Koordinācijas štābs bija identificējis 10 000 dzīvu un mirušu algotņu, vēl vairāki simti atrodas Ukrainas gūstā.
- Ukrainas izlūkdienests norāda, ka Krievija 2026. gadā plāno vervēt arī Centrālāzijas valstu – Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas un Tadžikistānas – pilsoņus.
- Kurskas apgabalā pašlaik atrodas aptuveni 8 000 Ziemeļkorejas karavīru, un to skaits, pēc izlūkdienesta aplēsēm, var pieaugt līdz aptuveni 50 000.
Kāpēc tas ir svarīgi
Paziņojums liecina, ka Krievija savu karošanu pret Ukrainu daļēji nodrošina, vervējot ārzemniekus – arī maldināšanas un nelegālu kanālu ceļā. Dokumentētā vervēšana no Āfrikas, Dienvidāzijas, Kaukāza un Latīņamerikas nozīmē, ka karā tiek iesaistīti daudzu trešo valstu pilsoņi, kas var radīt diplomātiskus sarežģījumus ar šīm valstīm. Vervēšana pie Somijas robežas un plānotā paplašināšanās uz Centrālo Āziju norāda uz pārrobežu drošības sekām kaimiņvalstīm un ES. Paziņojums saistīts arī ar ziņām par padziļinātu Krievijas un Ziemeļkorejas militāro sadarbību.
Kas notika
Ukrainas Militārās izlūkošanas dienesta (HUR) vadītājs ģenerālleitnants Oļegs Ivaščenko intervijā Lielbritānijas laikrakstam The Times pavēstīja, ka Krievija ir vervējusi vairāk nekā 28 000 ārvalstu algotņu dalībai karā pret Ukrainu. Lielākā daļa iesaistīto nāk no Āfrikas valstīm, un algotņiem tiek solīta augsta samaksa. Līdz marta beigām Ukrainas Koordinācijas štābs bija identificējis 10 000 dzīvu un mirušu algotņu, bet vēl vairāki simti atrodas Ukrainas gūstā.
Starp dokumentētajām vervēšanas shēmām ir Nepālas, Indijas, Sīrijas, Serbijas un Somālijas pilsoņi. 2025. gada aprīlī prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par divu Ķīnas pilsoņu, kas karoja Krievijas armijā, sagūstīšanu Doneckas apgabalā. 2026. gada janvārī tika atklāta vēl viena shēma, kurā Krievijas organizētāji ar piedāvājumiem uz it kā civilām darbavietām savervēja Bangladešas pilsoņus un nosūtīja tos karot. No Peru tika savervēti 459 pilsoņi, no kuriem 11 gājuši bojā. Armēnijā līdz maijam bija miruši vai pazuduši vismaz 204 armēņu, kas karoja Krievijas armijā. Kenijas parlamenta deputāts Kimani Ičungva intervijā Le Monde apgalvoja, ka karā pret Ukrainu piedalās vairāk nekā 1000 Kenijas pilsoņu.
Tika ziņots arī par Krievijas vervēšanas mēģinājumiem ārvalstīs, tostarp par nelegālo migrantu savervēšanu no Somijas robežas, kas mēģināja caur Krieviju nokļūt ES. 2023. gadā Kubā tika aizturētas 17 personas saistībā ar cilvēku tirdzniecību un novirzīšanu uz Krieviju, bet 2026. gadā Indija izmeklēja 26 vīriešu pazušanu, kurus, iespējams, ar krāpniecību piespieda parakstīt līgumus ar Krieviju. Pēc HUR datiem, 2026. gadā Krievija plāno vervēt Centrālāzijas valstu – Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas un Tadžikistānas – pilsoņus, kā arī Bangladešas, Čadas, Sudānas, Burundi un citu Āfrikas valstu iedzīvotājus.
Ukrainas izlūkdienests arī norādīja, ka Krievija turpina padziļināt militāro sadarbību ar Ziemeļkoreju. Pašlaik Krievijas Kurskas apgabalā atrodas aptuveni 8 000 Ziemeļkorejas karavīru, un to skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 50 000. Ziemeļkoreja turpina piegādāt Krievijai raķetes.
Ukraina cenšas ierobežot Krievijas vervēšanu ārzemēs, daloties ar informāciju ar attiecīgajām drošības un izlūkošanas struktūrām, kā arī veicot nekinētiskas operācijas, lai informētu iesaistīto valstu sabiedrību.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie raksti ir ukraiņu valodas mediji, kas ziņo par Ukrainas Militārās izlūkošanas dienesta vadītāja paziņojumu un izceļ paša HUR novērtējumu. Ziņojumos uzsvērta vervēšanas ģeogrāfiskā izplatība, iekļaujot konkrētus skaitļus un incidentus – Kenijas deputāta apgalvojumu par vairāk nekā 1000 kenijiešu dalību, aizturēšanas Kubā, Indijas izmeklēšanu un plānus Centrālāzijā – akcentējot Krievijas vervēšanas globālo tvērumu. Raksti Ukrainas pretpasākumus – informācijas apmaiņu ar ārvalstu drošības dienestiem un nekinētiskās operācijas – pasniedz kā aktīvu atbildi. Ziņojumi algotņu skaitu saista ar apgalvojumiem par padziļinātu Krievijas un Ziemeļkorejas militāro sadarbību un Ziemeļkorejas karavīru izvietošanu Kurskā, parādot abus kā Krievijas plašāka cilvēkresursu papildināšanas procesa sastāvdaļas.
Konteksts
Līdz marta beigām Ukrainas Koordinācijas štābs bija identificējis 10 000 dzīvu un mirušu algotņu, vēl vairāki simti atradās gūstā. Iepriekš dokumentētie Krievijas vervēšanas gadījumi ietver Nepālas, Indijas, Sīrijas, Serbijas un Somālijas pilsoņus; 2025. gada aprīlī prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par divu Ķīnas pilsoņu, kas karoja Krievijas armijā, sagūstīšanu Doneckas apgabalā. Ivaščenko intervija The Times ir sākotnējais avots visos rakstos minētajiem apkopotajiem skaitļiem.