Mērsts: Krievijas destabilizācija Vācijas sabiedrībā ir viņa lielākā pašreizējā baža
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērsts Berlīnes Globālā dialoga konferencē paziņoja, ka Krievijas ietekme uz Vācijas sabiedrību un tās destabilizācija ir viņa lielākā pašreizējā baža, kas pārspēj bažas par ekonomiku, ES, Ameriku un Ķīnu. Kā piemērus viņš minēja uzbrukumus Vācijas infrastruktūrai, ikdienas traucējumus interneta un sakaru sistēmās, kā arī dronu incidentu Leipcigas lidostā, un konflikta raksturojumā nosauca to par uzbrukumu pēc-1990. gada politiskajai kārtībai, ne tikai karu Ukrainā.
Galvenais
- Mērsts Berlīnes Globālā dialoga konferencē Krievijas destabilizāciju nosauca par savu lielāko pašreizējo bažu
- Bažas par Krieviju pārspēj bažas par ekonomiku, ES, Ameriku un Ķīnu
- Kā piemēri minēti uzbrukumi infrastruktūrai, ikdienas traucējumi interneta un sakaru sistēmās, dronu incidents Leipcigas lidostā
- Mērsts konfliktu raksturoja kā uzbrukumu pēc-1990. gada politiskajai kārtībai, ne tikai karu Ukrainā
- Mērsts noraidīja Ukrainas kapitulācijas iespēju
- Vācijas Aizsardzības ministrija paaugstinājusi novērtējumu par Krievijas sabotāžas draudiem
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir tiešs Vācijas kanclera publisks paziņojums, kas Krievijas hibrīdkampāņu izvirza augstāk par ekonomiskajām, ES, ASV un Ķīnas raizēm. Tas pārvērš konflikta ietvaru no kara Ukrainā uz plašāku uzbrukumu pēc-1990. gada Eiropas politiskajai kārtībai. Vienlaikus Vācijas izlūkdienesta BND un Bundeswēra brīdinājumi liecina par augstāku, potenciāli kinētiskas pakāpes draudu līmeni.
Kas notika
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērsts Berlīnes Globālā dialoga konferencē paziņoja, ka Krievijas ietekme uz Vācijas sabiedrību un tās destabilizācija ir viņa lielākā pašreizējā baža. Viņš skaidri norādīja, ka šīs bažas pārspēj raizes par ekonomiku, ES, Ameriku un Ķīnu. Kā piemērus Krievijas hibrīddarbībai Mērsts minēja uzbrukumus Vācijas infrastruktūrai, ikdienas traucējumus interneta un sakaru sistēmās, kā arī dronu incidentu Leipcigas lidostā. Viņš uzsvēra, ka sabiedrība joprojām novērtē par zemu Krievijas draudu mērogu, un nodēvēja konfliktu par fundamentālu uzbrukumu pēc-1990. gada politiskajai kārtībai, ne tikai karu Ukrainā. Mērsts arī noraidīja Ukrainas kapitulācijas iespēju.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Abi pieejamie Ukrainas avoti — Ukrinform un LIGA.net — kanclera paziņojumus atspoguļo ar uzsvaru uz Krievijas hibrīddarbību pret pašu Vāciju un pēc-1990. gada kārtību, nevis koncentrējoties uz kaujaslauka notikumiem Ukrainā. Mērsta Ukrainas kapitulācijas noraidījums ir fiksēts faktu kopumā, lai gan pieejamo virsrakstu izvēlē nav izcelts.
Konteksts
Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) prezidents Martins Jēgers atsevišķi norādījis, ka konfrontācija ar Krieviju ir ieguvusi jaunu, bīstamāku raksturu, pastāvot riskam, ka Vācija var tikt ievilkta konfliktā ar Krieviju, kurā tiktu izmantots spēks. Vācijas Aizsardzības ministrija paaugstinājusi novērtējumu par Krievijas sabotāžas draudiem Bundeswēras objektiem.