Babel
Babel (Бабель) ir Ukrainas mediju izdevums, kas dibināts 2018. gadā Kijivā; tā dibinātāji ir Oleksandrs Gončarovs un Katerīna Kobernika. Tas publicē ziņas, analīzes un video materiālus par Ukrainas politiku un sabiedrību.
-
AS pēticina Ukrainas Patriot raketu piegādi, bet izmantošanas termiņš nav zināms
AS, šķiet, aizturējušas Ukrainas piegādi ar PAC-3 pretbalistiskajām Patriot raaketēm, savukārt vecāko PAC-2 piegāde turpinas Eiropas finansētajā PURL programmā. Žurnālisti ar NATO avotiem pārmērību un neskaidrību, savukārt NATO augstākās командования pārstāvis Aleksejs Grinkievičs apgalvo, ka visi šajā paketē iekļautie punkti un lūgumi tika izpildīti.
-
Krievija divās viļņos ar balistiskajām raaketēm uzbrukusi Kijevai; bojāts dienvidu tilts un metro infrastruktūra
Krievija rīkoja balistisko raakešu uzbrukumus Kijevai vakara 26. oktobrī un naktī uz 27. oktobri. Uzbrukumos bojāts Kijevas dienvidu tilts un metro infrastruktūra, nogalinot vienu cilvēku. Panākumu skaits Kijevā atšķiras atkarībā no ziņojuma: sākotnēji tika ziņots par 14, vēlāk par 15 cietsirdīgajiem.
-
Ukrainas ģenerālštābs: Krievijas zaudējumi — 1400 karavīri un 1794 droni
Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka iepriekšējās dienas laikā Krievijas armīra zaudējumi bija 1400 karavīri, 21 artilērijas sistēma, divas reaktīvās zalpveca sistēmas, viens pretgaisa aizsardzības līdzeklis, septiņi sauszemes robottehnikas komplekti, 1794 operatīvi-taktiskie droni un 232 automašīnas vai autocisternas. Kopumā tika reģistrēti 196 kaujas saskariņšanas. Krievijas personāla kopējie zaudējumi no pilnā mēroga iebrukuma sākuma tiek lēsti 1 581 840 personas apjomā, taču šie skaitļi tiek precizēti.
-
Konotops pēdējo piektās dienas bez elektrības pēc Krievijas uzbrukuma
Konotops pēdējo piektās dienas joprojām bija bez elektroenerģijas pēc Krievijas bezpilotnieku uzbrukuma naktī uz 24. oktobri, kas skāra vairākus enerģētikas objektus. Ārkārtējiem brigādes nepārtrauktu darbu, tomēr pabeigtu termiņu nav noteicis. Kritiskā infrastruktūra darbojas ar rezerves apgādi, bet valdībai 28. oktobrī bija jānodrošina papildu dīzeļdegviela.
-
Ukraiņas spēki uzbrukis Krievijas rūpnīcai „Energija” Jeļeckā
Ukraiņas aizsardzības spēki 25. oktobrī un naktī uz 26. oktobri uzbruka Krievijas rūpnīcai „Energija” Jeļeckā, Lipetskā apgabalā. Tika bojāts elements barošanas ražošanas cehs un izcelās ugunsgrēks. Ukraiņas Aizsardzības virsstaba apgalvo, ka uzbrukums varētu apgrūtināt Krievijas bruņotajām spējam piegādāt baterijas krieviskajām raketei un vadāmām aviobombām.
-
Ukraina pagarina karalādekli un vispārējo mobilizāciju līdz 2027. gada 29. janvārim
Ukrainas parlaments 26. oktobrī nolēma pagarināt karalādekli un vispārējo mobilizāciju vēl par 90 dienām, līdz 2027. gada 29. janvārim. Karalādekli atbalstīja 293 deputāti, bet vispārējās mobilizācijas pagarināšanai atbalstu saņēma 281 deputāts. Šis bija 21. parlamenta balsojums par šo pasākumu pagarināšanu kopš Krievijas pilnā mēroga iekļūšanas Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
-
Krievijas nakts bruņojuma lidojumā pret Ukraingu izpostīta enerģētikas un civilā infrastruktūra
Krievijas spēki naktī pret 23. oktobri uzbruka Ukrainai ar 176 kaujas bezpilotdroniem, tostarp 92 reaktīvajiem Shahed tipa droniem. Ukrainas gaisa aizsardzība neitralizēja vai apspieda 140 dronus, taču tika bojāta energietītikas un civilā infrastruktūra, pārtraukta elektroenerģijas ražošana un dažos reģionos traucēts elektrības piegāde.
-
Krievijas zaudējumi: 1 830 karavīri un 2 067 droni diennakts laikā
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas armija diennakts laikā zaudējusi 1 830 karavīrus un ievērojamu daudumu cita aprīkojuma. Kopš pilnscaleļa invasionisma sākuma Krievijas personāla zaudējumi tiek estimēti aptuveni 1 574 620 personu. Līdz 22. oktobra plkst. 22.00 notika 146 frontes cīņas, un karavīru zaudējumu aprēķinā ir ieskaitīti gan kritušie, gan ievainotie.
-
Tramps apgalvoj par Starlink ierobežojumu atcelšanu, bet Ukraina to vēl neredz
Donalds Tramps 22. oktobrī paziņoja, ka Ilons Masks ir noņēmis Starlink ātruma ierobežojumus Ukraiņas militārajām vajadzībām, taču neapstiprināja, vai pats ir zvanījis Maskam. Ukraiņas oficiālie avoti savukārt ziņoja, ka ierobežojums joprojām darbojas daļā uzdevumu un ātrums nav atjaunots līdz 400 km/h.
-
Ukrainas izpēte publicējusi Krievijas jaunās „Filin” raķetes tehniskos datus
Krievija nogulstāma jaunu masta raķeti, tomēr avoti nesASKrīt, vai tas notika 2025. vai 2026. gada vasaras beigās. Ukrainas militārā izpēte 22. oktobrī portālā War&Sanctions publicēja „Filin” interaktīvu 3D modeli, sastāvdaļas un elektronisko komponentu bāzi. Krievijas norādītā tālākdarbība sasniedz 1 200 kilometru, raķete var lidot ļoti zemu, un tai ir 50 vai 100 kilogramu kaujas galvas varianti.
-
Krievija naktī uz 22. oktobri apšaudīja Kijevu ar 21 ballistisko raķeti trīs viļņos; bojāgājušais un ievainoti desmitiem cilvēku
Krievijas spēki naktī uz 22. oktobri uz Ukrainu raidīja masveidīgu kombinētu uzbrukumu ar raķetēm un 210 trieciendroniem, galvenokārt pret Kijevu. Trīs ballistisko triecienu viļņi ar 21 raķeti nodarīja postījumus vismaz sešos Kijevas rajonos, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 22 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Tika bojāts Kijevas Dķiprai tilts (Pivdennyi), ietekmējot metro satiksmi, kā arī dzīvojamās mājas, slimnīcas ēka, klostera, tirdzniecības centri un cita civilā infrastruktūra. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja triecienu kā „demonstratīvu” un notikušu tūlīt pēc jaunākā sarunu raunda.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Kijeva ūdensapgāde cieš pārtraukumus, kas saistīti ar enerģētikas infraīstruktūras bojājumiem
Kijevāņdzības uzņēmums «Kyivvodokanal» sākoties nogada beigām un oktobra sākumam konstatēja ūdensapgādes pārtraukumus vairākos rajonos. Uzņēmums tos saista ar Krievijas uzbrukumu izraisītiem pārtraukumiem enerģapgādē, savukārt vecā aprīkojuma bojājumus un pārtraukumi spiedē lielākajās ūdensapgādes stacijās. Kijeva paplašina specializēto dīzeleļelektrostaciju tīklu, taču stabila ūdensapgāde var netikt nodrošināta līdz 2027. gada pavasarim.
-
Pina Picierno sāk bada streiku par humanitāro krīzi okupētajās Oļešķī
Eiropas Parlamenta viceprezidente Pina Picierno 20. oktobrī sāka bada streiku, lai pievērstu starptautisko uzmanību humanitārajai situācijai okupētajās Oļešķī. Viņa pieprasa tūlītēju humanitāro ugodзу, доступu pārtikai un medicīnām un drošu civiliedzīvotāju evakuāciju.
-
Zelenskis: ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc trīs dienu pārtraukuma
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis NBC intervijā "Meet the Press" svētdien, 18. oktobrī, paziņoja, ka ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc "noteikta laika posma" pārtraukuma. Viņš uzsvēra, ka tikai ASV sniedz Ukrainai brīdinājumus par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu, un pauda cerību, ka sarunas ar ASV varētu notikt šonedēļ. Intervija notika dienu pēc tam, kad Trampa administrācija esot brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja turpināsies uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
Trump aptur Krievijas sankcijas pēc «Grehama likuma» un saasina strīdu ar Zelenski
ASV prezidents Donalds Tramps 16. oktobrī parakstīja rīkojumu, ar ko uz 60 dienām apturēta tā sauktā «Grehama likuma» sankciju un tarifa piemērošana pret Krieviju — tikai divas dienas pirms to spēkā stāšanās. Lēmums izraisījis asu kritiku abās ASV politiskā spektra pusēs un jaunu strīdu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš brīdienā, ka bez ASV atbalsta Ukraina nevarētu uzvarēt karā. Vienlaikus SpaceX ierobežāsas Starshield termināļu darbību Ukrainā, un avoti nesakuļas par to, vai rīkojums nācis no Baltā nama.
-
Tramps Nīdrā intervijā nosauc Zeļenski par «nepareizo cilvēku» un pieprasa Ukrainai vēlēšanas
ASV prezidents Donalds Tramps 15. oktobra intervijā ar Newsmax asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīdams, ka viņš nav «liels Zelenska fans» un ka Zelenskis ir «nepareizais cilvēks», ar ko ASV būtu jārisina jautājumi. Tramps paziņoja, ka ar Zelenski ir grūtāk sarunāties nekā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Ukrainai jāpārtrauc triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām un jāsarīko vēlēšanas. Zelenskis no Briseles atbildēja, ka viņam ir vieglāk sazināties ar Trampu nekā ar Putinu, un paziņoja, ka Ukraina atjaunos triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām.
-
Krievija naktī uz 15. oktobri uz Ukrainu izšāva divas raķetes un 580 dronus; aizsardzība neitīvi 536
Krievijas spēki naktī no 14. uz 15. oktobri (no plkst. 18:00) veica masveida triecienu Ukrainai, izšaužot divas vadāmas aviācijas raķetes Х-59 no Melnās jūras un 580 trieciendronu (Shahed, Gerbera un imitācijas droni). Līdz plkst. 8:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija neitīvējusi 536 dronus; trāpījumi reģistrēti 31 vietā, kritošās atlūzas — 28 11 vietās. Prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Krievija apzināti eskalē uzbrukumus, izmantojot mākslīgos ātruma ierobežojumus Ukrainas aizsardzības spējām, un aicināja partnerus nostāties Ukrainas pusē.
-
Ukrainas ekspedīcija Polijā atrod aptuveni 30 masveida nogalināšanas upuru mirstīgās atliekas
Ukrainas nacionālās atmiņas institūta (UINP) pasūtīta meklēšanas ekspedīcija Polijā, Laskivas ciema pareizticīgo kapsētā Lubļinas vojevodistē, atklājusi aptuveni 30 cilvīku mirstīgo atlieku – gan atsevišķu, gan kopīgu apbedījumu. Tās pieder ukraiņiem, kurus 1944. gada martā nogalināja Armijas Krajovas un zemnieku bataljonu (Bataliony Chłopskie) vienību veiktajā uzbrukumā. Darbus veic Lvivas apgabala padomes komunālais uzņēmums „Dolja" saskaņā ar Ukrainas un Polijas darba grupas par cieņpilnu apbedīšanu vienošanos.
-
SpaceX vienpusēji ierobežojis Starshield termināļu ātrumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX bez iepriekšēja brīdinājuma ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield (Starlink militārā pakotne) termināļiem Ukrainas Aizsardzības spēku vajadzībām, kas pārsniedz 160 km/h. Ierobežojums traucēja vairākas militārās misijas, tostarp bezpilota lidaparātu un vidējā darbības rādiusa triecienu operācijas. To pirmais publiski paziņoja brīvprātīgais Serhijs Sternenko, vēlāk to apstiprināja prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs (Flash). Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar ASV, SpaceX un NATO partneriem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sociālajā tīklēk X vērsās pie Īlona Maska, apsūdzot viņu produktu izmantošanā politiskiem mērķiem.