BBC
BBC (British Broadcasting Corporation) ir Apvienotās Karalistes sabiedriskais raidorganizācija, dibināta ar karaļa hartu 1922. gadā. To galvenokārt finansē Lielbritānijas mājsaimniecību maksātā televīzijas licences nodeva, un tas nodrošina plašu nacionālo un starptautisko televīzijas, radio un tiešsaistes pakalpojumu klāstu, tostarp BBC World Service. Tās galvenā mītne atrodas Londonā.
-
Ukraiņi daļēji nojauk Krimas tiltu, bloķējot Kercijas kanālu
Ukraiņa spēki naktī no 16. uz 17. novembri uzbruka Krimas jeb Kercijas tiltam, iznīcinot vienu metāla arku un tai zemāk esošo autoceļa progrešu. Autoceļa satiksme tika pārtraukta, bet dzelzceļa kustība tika daļēji atjaunota. Operācija bija septiņu posmu plānots, mēnesi ilgs uzbrukums, un tā notika divas dienas pirms Putina, Trampa un Si Činciņa plānotās sanāksmes Šenčjenā.
-
Krievijas zaudējumi: 1620 karavīri un 1494 droni vienas dienas laikā
Ukrainas Ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas spēki pēdējās dienas laikā zaudējuši 1620 karavīrus un lielu skaitu tehnikas. Kopš pilnumpreisā kara sākuma Krievijas personāla zaudējumi tiek lēsti 1 627 040 cilvēku.
-
Ukrainas spēkā izjaucis Krimas tiltu; satiksme un kuģošana apturēta
Naktī uz 17. novembri Ukraina otrajā diennakts laikā uzbruka Krimas jeb Kertšijas tiltam, kas savieno okupēto Krimu ar Krieviju. Viens no metāla lokiem un zem tā esošais automaķeļa laidums nogriežās ūdenī, tāpēc automaķeļu un vilcienu satiksme tika apturēta, kā arī tika traucēta kuļošana pa Kertšijas jūras šaurumu. Ukraina apgalvo, ka tā bija septīnposma operācija, kas notika vairāku nedēļu laikā.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: Krievijas spēki pa diennakts zaudējuši 2 560 karavīrus
Ukrainas Ģenerālštābs paziņojis, ka Krievijas brukuma spēki pa diennakts zaudējuši 2 560 karavīrus, kā arī tankus, bruņa transportlīdzekļus, artilēriju, pretgaisa aizsardzības sistēmas, bezpilotu platformas un citu tehniku. Kopēj.personāla zudumi kopš pilnās mēroga karadarbības sākuma novembrī, pl. 16. pārsniedz 1,62 miljonus cilvēku. Ģenerālštābs norādīja, ka dati tiek precizēti.
-
Abu Dhabi sākas trīspusējie=UTF MiKKļa
10. novembrī Abu Dabī sākās pirmais trīspusējo ASV, Ukrainas un Krievijas sarunu posms, kā organizēts ASV un notikumvietu nodrošināja Otrārie Emirāti. Sarunās tika apspriests humāno soļu un ciemoņu apmaiņas jautājums, garantijas Ukrainas drošībai, deeskalācija un pēcvīciena Eiropas drošības arhitektūra. Sarunas bija paredzēts turpināt 11. novembrī.
-
Krievijas zaudējumos 9. novembrī ietilpst 2 220 karavīri un 1 331 bezpilotu drons
Ukrainas ģenerālštābs ziņojis, ka Krievijas spēki 9. novembra laikā zaudēja 2 220 karavīrus. Kopš pilnskalas invāzijas sākuma Krievijas personāla zaudējumi lēsti 1 611 600 cilvēku. Dienas laikā Krievija arī zaudēja 46 artilērijas sistēmas, 525 automašīnas un autocisternas un 1 331 operatīvi-taktiskās klases bezpilotu dronu.
-
Uzlauztajā Rosstat datubāzē novērtē līdz 450 100 Krievijas karavīru nāves
Hakeru grupas Cyber Partisans BY un Silent Crow paziņoja, ka ir uzlauzušas Krievijas federālā statistikas dienesta Rosstat datubāzi un analizējušas vairāk nekā 11 miljonu nāves sertifikātu. Pēc iegūtajих datu analīzes grupas novērtēja, ka līdz 2026. gada beigām Krievijā ar karu saistītos apstākļos nomira no 393 881 līdz 450 100 cilvēku. Bloomberg žurnālisti nevarēja neatkarīgi un kriptogrāfiski apstiprināt datubāzes autentiskumu, lai gan tās metadati atbilstu īstam datu eksportam un pazīmes datu vilājumā netули found.
-
Ukrainas spēki nevisināja 2 440 Krievijas karavīrus un bojāja vai bojāja lielu daļu tehnikas
Latvijas Ukrainas sabiedrībā balstītajā informācijā pavēstots, ka pēdējās dienas laikā ukraiņu forces nevisināja 2 440 Krievijas karavīrus. Krievijas технікa noviršanas pārskats arī rāda 54 artilērijas sistēmas, 1 395 operatīvi taktiskos bezpilotvadztos, 673 automašīnas un autocisternas, astoņus bruņotās mašīnas un sešus pretgaisa aizsardzības līdzekļus. Kopumā notika 188 kaujових зіткнення.
-
Ukrainas ģenerālštābs: Krievijas zaudējumos diennakts 2 180 karavīriem
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs novērojis, ka Krievijas armīja iepriekšējās dienas laikā zaudējusi 2 180 karavīrus.kopējā kopš pilномaķa iekļūšanas sākuma Krievijas zaudējumus novērtē aptuveni 1 597 010 karavīru. Atsevišķas izpētes un NATO novērtējumi liek domāt, ka patiesie Krievijas zaudējumi var būt ievērojami lielāki.
-
Krievijas armijas personāla zaudējumi sasniedz rekordu
Ukraines Bruģojuma spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka 1. novembrī Krievijas spēki zaudēja 2 500 karavīrus — lielāko diennakts personāla zaudējumu rādītāju pilnā mēroga karā. Kopumā līdz 2. novembrim Krievijas personāla zaudējumi, pēc Ģenerālštāba datiem, sasniedza aptuveni 1 592 770 cilvēkus, tostarp arī nožauto un smagi ievainotajiem. Kopā ar personālu tika zaudēti arī tanki, bruņotās mašīnas, artiljerijas sistēmas un bezpilotāji.
-
Ģenerālštābs: Krievijā pēdējā diennakts zaudēti 1590 kar personnelē un 211 kaujas
Ukrainas Ģenerālštābs ziņo, ka pēdējās diennakts laikā notika 211 kaujas, un Krievijas spēki zaudēja 1590 kar personnelē, divus lidmašīnas un citu militāro tehniku. Smagākās kaujas notika Kostjantynivkas, Pokrovska un Guliaipoles virzienos. Krievija uzbrukuma laikā izmantoja 9576自杀 drones un 2478 apšaujumus, tostarp 82 aerouzkrienumus.
-
Oleškos sākās kopēja humāno palīdzības operācija pēc ugunsūkuma
Ukraina un Krievija nolikušas vietēju ugunsūkumu, kas ļāva uz Olešku atgriezt humāno palīdzību un organizēt iedzīvotāju evakuāciju. Operāciju koordinē Melānija Trampa, tā notika sadarbībā ar Krievijas cilvēktiesību pārstāvi Jānu Lantratovu, un tās dokumentēšanai pievienojās četri Newsmax žurnālisti.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: Krievijas personāla zaudējumi sasnieguši 1 584 910
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija iepriekšējās dienas laikā zaudējusi 1 560 militāri un ieguvis ierakstu 1 584 910 kopumā kopēj personāla zaudējumos kopš pilnā mēroga invāzijas sākuma. Tika ziņots arī par 25 artilērijas sistēmām, 1 614 operatīvi taktiskajiem bezpilotajiem lidaparatiem, piecām bruņas transportmašīnām un 272 automašīnām un autocisternām.
-
Ukraina un Krievija sāk humāno pārtraukumu Oļešku apkārt
Ukraina un Krievija 27. oktobrī sāka ierobežotu humāno pārtraukumu Krievijas okupētajā Oļešku pilsētā un noteiktās blakus esošajās teritorijās. Pasākums bija jāļauj piegādāt pārtiku un medikamentus, atbrīvot ceļus no minām un sagatavot drošu koridoru civiliedzīvotāju evakuācijai. Līdz 17:30 nebija reģistrēti pārtraukuma pārkāpumi.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: Krievijas zaudējumi personāla un tehnikas kategorijās
Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki iepriekšējās dienas laikā zaudējuši aptuveni 1850 karavīrus un vairākas bruņojuma, artilērijas, bezpilota un transporta vienības. Kopējais Krievijas personāla zaudējumu apjoms kopš pilnā mēroga invāzijas sasniedz aptuveni 1 578 450 cilvēku. Ģenerālštābs norāda, ka dati tiek precizēti.
-
Ukrainas ģenerālštābs: Krievijas zaudējumi 23. oktobrī — 1 980 karavīri un 64 artilērijas sistēmas
Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki 23. oktobrī zaudēja 1 980 personālo sastāvā un iegūtā tehniku, tostarp 5 tankus, 64 artilērijas sistēmas un 1 855 operatīvi-taktiskos bezpilotniekus. Kopējo Krievijas personāla zaudējumus no pilnā mēroga iebrukuma sākuma novērtē ap 1 576 600 cilvēkiem. Šie rādītāji tiek precizēti, un tie neatkarīgi nav pārbaudīti.
-
Krievijas zaudējumi: 1 830 karavīri un 2 067 droni diennakts laikā
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas armija diennakts laikā zaudējusi 1 830 karavīrus un ievērojamu daudumu cita aprīkojuma. Kopš pilnscaleļa invasionisma sākuma Krievijas personāla zaudējumi tiek estimēti aptuveni 1 574 620 personu. Līdz 22. oktobra plkst. 22.00 notika 146 frontes cīņas, un karavīru zaudējumu aprēķinā ir ieskaitīti gan kritušie, gan ievainotie.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Zelenskis un Rubio vēlējušies par aizsardzību pret balesistiskajām raaketēm
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. oktobrī telefona sarunā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio apsprieža balesistisko raiešu pārtvērējus, savlaicīgu brīdinājumu par Krievijas uzbrukumiem un Starlink un Starshield pakalpojumu atjaunošanu. Zelenskis šo sarunu raksturoja kā konstruktīvu un būtisku, un puses nolēma neilga laikā sazināties vēlreiz.