Tēma: Izglītība
-
Krievijas dronu triecieni Žitomiras apgabalā naktī uz 12. oktobri
Krievijas armija naktī uz 12. oktobi ar droniem nogāja Žitomiras apgabala ziemeļus, trāpot dzelzceļa un enerģētikas infrastruktūrai Korosteņas rajonā, kā arī iznīcinot Ukrainas dzelzceļa (Ukrzaliznytsia) objektus un dzīvojamās mājas Korosteņas un Ovručas kopienās. Ugunsgrēki tika nodzēsti, upuru ziņu nav, taču glābējiem vairākkārt nācās atkāpties drošās vietās atkārtotu triecienu draudu dēļ. Plašākā uzbrukumā no 11. oktobra plkst. 18:00 Krievija izmantoja vienu vadāmo aviācijas raķeti Kh-59 un 121 triecien-dronu; 89 droni tika neitralizēti.
-
No okupētās Hersonas apriņķa daļas uz Ukrainas kontrolēto teritoriju atgriezti 11 bērni
No Krievijas okupētās Hersonas apriņķa daļas uz Ukrainas kontrolēto teritoriju atgriezti 11 bērni vecumā no 1 gada un 4 mėnešiem līdz 17 gadiem – 7 zēni un 4 meitenes. Atgriešanu organizēja labdarības organizācija Save Ukraine prezidenta iniciatīvas Bring Kids Back UA ietvaros. Par atgriešanu ziņoja Hersonas apriņķa kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.
-
Krievijas gaisa uzbrukumā Zaporožžai nogalināti vismaz 23 cilvēki, pilsētā izsludināta sēru diena
10. oktobra agrā rītā Krievijas spēki ar vadāmajām aviācijas bumbām (KAB) trāpīja daudzdzīvokļu ēkai Zaporožžā. Sākotnēji tika ziņots par 20 bojāgājušajiem, tostarp bērniem; 11. oktobra rītā bojāgājušo skaits pieauga līdz 23, tostarp četriem bērniem. Starp upuriem bija pirmklasniece un astotās klases skolniece. Svētdiena, 11. oktobris, pilsētā tika pasludināta par sēru dienu.
-
Ungārija atceļ veto: Ukraina sper soli pretī ES iestāšanās klasteru 2 un 3 atvēršanai
2026. gada 7. oktobrī Ungārija piekrita turpmākai Ukrainas virzībai ES iestāšanās sarunās un klasteru 2 ("Iekšējais tirgus") un 3 ("Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme") atvēršanai. ES Padomes darba grupa COELA apstiprināja skrīninga rezultātus šiem klasteriem, bet Coreper vēstnieki vienojās nosūtīt vēstules Ukrainas un Moldovas valdībām ar aicinājumu iesniegt sarunu pozīcijas. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sacīja, ka Ungārija COREPER līmenī ir devusi "zaļo gaismu" šo klasteru sarunu pozīcijām.
-
Krievija naktī uz 6. oktobri uz Ukrainu izšāva 137 trieciendronus; nogāzti vai nomākti 114
Krievija naktī uz 6. oktobri un turpmākajās rīta stundā veica masveida dronu uzbrukumu Ukrainai, kopumā izmantojot 137 trieciendronus, tostarp 49 reaktīvos Shahed tipa, kā arī Gerbera, «Banderole»/«Dan-T» un «Parodija» tipa imitatorus. Pretgaisa aizsardzība līdz plkst. 8:00 bija nogāzusi vai nomākusi 114 bezpilota lidaparātu. Triecienu un nokritušo atlūzu sekas skāra vairākas pilsētas: Zaporižjā tika trāpīts vienam no Dņepras tiltiem, Kijevā no atlūzām aizdegās izglītības iestādes jumts, Odesā tika bojāts privāts uzņēmums, bet Harkivā Slobidskijā rajonā KAB triecienos gāja bojā 6 cilvēki un 59 tika ievainoti.
-
Ukrainas vicepremjers Čencovs paziņo par vienošanos atvērt ES iestāšanās sarunu 2. un 3. klasteri
Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas lietu vicepremjers Vsevolods Čencovs pavēstīja, ka ar Ungārijas pusi panākta vienošanās 13. oktobrī atvērt Ukrainas ES iestāšanās sarunu otro un trešo klasteri. Šis solis ir atkarīgs no tā, vai Verkhovna Rada pieņems likumprojektu 16119 par izglītības tiesībām Ukrainas pamatiedzīvotājiem un tautību minoritātēm. Likumprojekts ir saistīts arī ar kaimiņvalstu interesēm par minoritāšu jautājumu.
-
ES var nākamnedēļ atvērt divus jaunus iestāšanās sarunu klasterus Ukrainai un Moldovai
ES Paplašināšanās komisāre Marta Kos 5. oktobrī paziņoja, ka nākamnedēļ starpvaldību konferencē Luksemburgā varētu tikt atvērti nākamie divi iestāšanās sarunu klasteri — «Iekšējais tirgus» un «Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme» — Ukrainai un Moldovai. Nosacījums ir Ukrainas Augstākās Radas pieņemts likumprojekts par minoritāšu izglītību, ko pieprasa Ungārija. Ungārijas premjerministrs Pēters Maģārs ir norādījis diplomātiem nebloķēt šo procedūras soli.
-
Krievijas drons 1. oktobrī trācījis Kijivas skolu; cietušo nav
1. oktobra rītā Krievijas trieciendrons Geran-4 ietriecās Kijivas Solomjanas rajona vidusskolā Nr. 12, brīdī, kad ēkā patvērumā atradās vairāk nekā 100 skolēnu un aptuveni 60 darbinieku. Uzbrukumā cietušo nebija. Skolas fasāde tika bojāta trešā stāva līmenī, izcēlās ugunsgrēks, bet trieciena nesprāgušais apmēram 50 kg lādiņš tika neitralizēts. incidents notika plašā nakts uzbrukumā, kura laikā Krievija uz Ukrainu izšāva 107 trieciendronus.
-
Krievijas vadītās bumbas trāpa Sumu skolai; divi nogalinātie, ievainoti bērni
29. septembrī Krievijas spēki trāpa Sumu pilsētai ar vadāmām aviācijas bumbām (KAB), tostarp skolai, kurā tajā brīdī notika mācības, un privātmāju sektoram. Bērni un skolotāji paspēja patverties patversmē un tika evakuēti; skolā neviens no personāla un skolēniem netika ievainots. Divi cilvēki gāja bojā savās mājās privātajā sektorā, un vairāki cilvēki, tostarp bērni, tika ievainoti. Prezidents Zelenskis notikušo nosodīja un aicināja ASV, Eiropu un Ukrainas partnerus pastiprināt spiedienu uz Krieviju.
-
Krievijas raķešu un dronu trieciens Odessaí: bojāts slimnīcu komplekss, skola un dzīvojamie nami
Naktī uz 24. septembri Krievijas spēki veica masveida kombinēto uzbrukumu Odessai un Odesas apgabalam, trāpot civilajā infrastruktūrā. Triecienā tika bojāts pilsētas 1. slimnīcas konsultatīvais diagnostikas centrs – 7 stāvu ēkas jumts un daļa augšējā stāva –, vēja pūtā izsitīti logi gimnāzijā un vairākos dzīvojamos namos, kā arī postījumus cieta iepriekš jau bojāts tirdzniecības centrs «Nova Linija», pārtikas noliktavas un desmit stāvu neapdzīvota ēka. Odesas apgabala prokuratūra notikušo kvalificē kā kara noziegumu. Vadītāji Serhijs Lisaks (pilsētas MVA) un Oļegs Kipers (apgabala MVA) ziņo par cietušajiem un seku likvidēšanu.
-
Dronis nokritis Rumānijas Sučavas apriņķī lielā Krievijas uzbrukuma Ukrainai laikā
24. septembra rītā Rumānijas Sučavas apriņķī, netālu no Solcas ciema, mežā nokrita drons, kas, pēc Rumānijas Aizsardzības ministrijas datiem, aptuveni četras minūtes atradās valsts gaisa telpā. Rumānija pacēla divus F-16 iznīcinātājus, izsludināja gaisa trauksmi Botošani apriņķī un līdz plkst. 10:00 apturēja skolu nodarbības četrās apriņķa vietās; cilvēku upuru vai postījumu nav. Incidenta dienā Krievija veikusi kombinētu raķešu un dronu triecienu Ukrainai, kura laikā ukraiņu pretgaisa aizsardzība, pēc ziņojumiem, notriekusi 219 dronus un septiņas Iskander un Cirkon raķetes.
-
Krievija naktī uz 21. septembri ar 172 droniem veica masveida uzbrukumu Ukrainai
Naktī uz 21. septembri Krievijas spēki ar 172 dažādu tipu trieciendroniem un raķešu droniem veica vienu no lielākajiem nakts uzbrukumiem karā, skarot 10 Ukrainas apgabalus. Pretgaisa aizsardzība līdz plkst. 08:00 neitralizēja 148 gaisa mērķus. Prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja uzbrukumu kā daļu no Krievijas signāliem par gatavību paplašināt karu, tuvojoties ANO Ģenerālās asamblejas darba kārtībai.
-
Krievijas dronu trieciens Zaporižjai: nakti uz 21. septembri bojāts universitātes mantojuma korpuss, tirdzniecības centrs un dzīvojamās ēkas
Krievijas spēki naktī uz 2026. gada 21. septembri ar dronu triecienu uzbruka Zaporižjai, iznīcinot Intrade tirdzniecības centru Sobornyj prospektā, nodarot tiešu trāpījumu Zaporižžijas Nacionālās universitātes trešajam korpusam — 1902. gadā celtajai kultūras mantojuma ēkai — un skarot divas deviņstāvu dzīvojamās mājas. Uzbrukumā cieta seši civiliedzīvotāji, bet starp universitātes studentiem un darbiniekiem upuru nebija.
-
Krievijas dronu trieciens naktī uz 18. septembri nodara plašus postījumus Konotopā
Krievijas spēki naktī uz 18. septembri veķa plašu drona uzbrukumu Konotopai Sumu apgabalā. Trieciens sabojāja skolu, bērnudārzu, medicīnas iestādes, dzelzceļa infrastruktūru, dzīvojamās mājas, veikalus, gāzes sadales tīklu un elektropārvades līnijas, kā arī ievainoja divas sievietes. Par sekām ziņoja Konotopas mērs Artems Semenixins.
-
Krievijas dronu uzbrukums Krivijrihā naktī uz 10. septembri; bojātas dzīvojamās mājas un Suspilnes redakcija
Krievijas spēki naktī no 9. uz 10. septembri ar trieciendroniem uzbrukuši Ukrainas pilsētai Krivijrihai, trāpot piecās vietās Centrālrajona un Sahsaņu rajonos. Bojātas privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, izglītības iestādes, kultūras objekti un uzņēmumi, kā arī nacionālā sabiedriskā raidorganizācijas Suspilne filiāle. Sākotnējie cietušo skaitļi no dažādiem amatpersonu avotiem atšķīrās.
-
Ungārija turpina bloķēt Ukrainas iestāšanās sarunas ES; premjerministrs Magjārs prasības saista ar minoritātes tiesībām
Ungārijas premjerministrs Pēters Magjārs 3. septembrī žurnālistiem paziņoja, ka Budapešta atbalstīs Ukrainas iestāšanos ES tikai tad, ja tiks ievērota standarta procedūra un izpildītas visas prasības, īpaši saistībā ar ungāru minoritātes tiesībām Ukrainā. Ukrainas vicepremjers Vsevolods Čencovs uzsvēra, ka Ukraina ir izpildījusi visus nosacījumus otrā un trešā sarunu klastera atvēršanai un ka Ungārijas izvirzītās izglītības un minoritāšu tiesību problēmas attiecas tikai uz jau atvērto pirmo klasteri.
-
Ukrainas valdība pieņem lēmumus par pielāgošanos Krievijas gaisa uzbrukumu taktikai
Ukrainas Ministru kabinets 3. septembrī pieņēma lēmumu kopumu, lai pielāgotu valsts, uzņēmumu un infrastruktūras darbību Krievijas jaunajai gaisa uzbrukumu taktikai. Galvenie pasākumi: ieteikums saīsināt komedanta stundu Kijevā līdz 01:00–05:00, gaisa trauksmes dalīšana «dzeltenā» (drons) un «sarkanā» (raķešu/kombinētie uzbrukumi) līmenī, Kijevas metro darbības turpināšana «dzeltenā» līmeņa laikā un jaunas valsts lietotnes izveide uz «Dija» platformas.