Tēma: Krievija
-
Ukrainas drošības dienests aizturētā autovadītāju, kurš aizdomas par palīdzību Krievijas uzlāmēm
Ukrainas drošības dienests (SBU) Kiijas apkārtnē aizturēja loģistikas uzņēmuma autovadītāju, ko turkā par kooperēšanos ar Krievijas Federālā drošības dienestu (FSB), lai atbalstītu uzlākumus uz siltuma un spēkstacijām. Viņš arī bija aizdomas par remonta bāzu izvietojuma izsekošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
-
Bezpilotārieņi uzbrukšanas uzlākot uz Baškirijas sodas uzņēmumu Krievijā
Rīt 29. oktobrī bezpilotārieņi uzbruka Baškirijas sodas kompānijai Sterlitamakā, Krievijas Baškortostānā. Pēc uzbrukuma uzņēmuma rajonu izplatījās dūmi, taču oficiālas apstiprinājums par trūkumu un tā bojājumu apmēru nebija.
-
Masveida dronu uzbrukums pret Maskavas reģionu: Sobejins ziņo par 613 bezpilotiem
Maskavas reģionu naktī no 28. uz 29. oktobri pārdrošā cietsoda, lielā lielā dronu uzbrukumā, saskaņā ar Maskavas mēru Sergeju Sobejinu. Viņš ziņoja, ka uz reģionu lidoja 613 bezpilotois, no kuriem 231 tika iznīcināts pie Maskavas un lielākā daļa neitralizēta tālāk. Sobejins neziņoja par upuriem vai postījumiem, savukārt Ukraiņas bruņotie spēki uzbrukumu nekomentēja.
-
ASV dīzeļa cenas nekritās pēc vienošanās par Krievijas piegādēm
Pēc Donalda Trampa un Volodimira Putina 9. oktobra vienošanās par Krievijas dīzeļa piegādēm ASV vidējā cena galonā nevis samazinājās, bet pieauga no 6,28 līdz 6,35 dolāriem. Pirmais ar krievisko dīzeļi aprakļotais tankers mainīja galamērķi, savukārt analītiķi un ukraiņu politiķi apstrīd, vai Krievija spēs piegādāt apsolītos apjomus un vai imports patiesāmāk ietekmēs pasaules degvielu cenas.
-
Trīs marīmie bezpilotnieki nogremdē konteinerkuģi Black Sea, 18 jūrinieku glābti
Trīs marīmie bezpilotnieki 2026. gada 28. oktobrī uzbruka konteinerkuģim CONTSHIP JET Bulgārijas ekonomiskajā zonā Black Sea. Visi 18 apkalpes locekļi tika evakuēti bez upuriem un savainojumiem, bet kuģis nogrima naktī uz 29. oktobri.
-
Somijas un Norvēģijas līderi telefoniski sarunājās ar Putinu par karu Ukrainā
Somijas prezidents Aleksandrs Stubbs un Norvēģijas premjers Jonas Gars Støre 27. oktobrī pa tālruni sarunājās ar Kremļa vadītāju Volodimiru Putinu par Krievijas karu pret Ukrainu. Pēc sarunas viņi paziņoja, ka, viņu vērtējumā, Krievija esot nopietni gatava tripusēju pārrunu grupu sanāksmei Abū Dabi. Saruna notika pēc tam, kad abi līderi bija pārrunājušies ar Volodimiru Zelenskim par plānotās sanāksmes tēmu, un tā ilga 90 minūtes, nevis ieplānotās 20.
-
Varšavā aizturēts 25 gadus vecs Ukraines pilsēnis, kurš tiek turēts aizdomas par Rumānijas sabiedrības sadega
Polijas policija Varšavā aizturēja 25 gadus veco Ukraines pilsoni Artemu S., kuru Rumānija meklē ar Eiropas aresta orderi. Viņš tiek turēts aizdomas par sagatavošanu un iespējamu līdzdalību 14. septembra ugunsgrēskā Romānijas apbrona uzņēmumā Romarm/Carfil Brašovā. Galīgo lēmumu par ekstradīciju pieņems tiesa.
-
ASV un Krievija apspriež iespējamas pēcnesirdzīgas ekonomiskās vienošanās, taču līgums vēl nav panākts
ASV un Krievija apspriež iespējamas biznesa vienošanās pēc normas uzņēmšanas Krievijā naftas, gāzes, aviācijas, titāna, mēslojumu un citās nozarēs. Amerikāņu amatpersonas norāda, ka šo projektu īstenošana ir iespējama tikai pēc kara beigšanas, un galīgais līgums vēl nav panākts.
-
Zelenskis: drošaiem vēlēšanām Ukrainā nepieciešams uguns pārtraukums un vismaz sešu mēnešu sagatavošanās
Volodars Zelenskis mierīgi reaģēja uz Donalda Trampa aicinājumu organizēt vēlēšanas Ukrainā, bet uzsvēra, ka tam nepieciešams īslaicīgs uguns pārtraukums un vismaz sešu mēnešu ilga sagatavošanās. Viņš arī aizstāvēja savu tiešo kritiku par ASV spiedienu, norādot uz pastāvīgiem uzbrukumiem, antipiebalniecības līdzekļu trūkumu un infrastruktūras bojājumiem Ukrainā.
-
Ukrainas izpēte publicējusi datus par 49 Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, kas iesaistīti satelītsistēmas «Rassvet» izstrādē
Ukrainas Pretintelligenceža galvenība (ГУР) publicējusi datus par 49 Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un iestādēm, kas iesaistīti Krievijas zemas orbītas satelītu sak Communications sistēmas «Rassvet» izstrādē. Izpēte atzīmē, ka 23 no šiem subjektiem, tostarp «Roscosmos», neatrod ne vienas sankciju koalīcijas valsts sankciju sarakstos, un aicina stiprināt sankcijas un bloķēt piegādes. Sistēma plānotas kā militārai sazinas tehnoloģijai, tās plānotais pārklājums ir koncentrēts uz Ukrainu un ES valstīm.
-
Bezpiloti naktī uzbruka ķīmiskajam rūpnīcam “Azot” Krievijā, izcēlās liels ugunsgrēks
Naktī uz 28. oktobra bezpiloti uzbruka ķīmiskajam rūpnīcam “Azot” Novomoskovskā, Tulas aprišķī, un rūpnīcā izcēlās liels ugunsgrēks. Krievijas reģionālās varas pārstāvji apstiprināja masveida dronu uzbrukumu, taču nenorādīja, kura industriālā objekta tieši tika skarts. OSINT-analīze liecina, ka ugunsgrēks sākās agregātā AM-70, kas ražo amonjaku.
-
Tramps paziņo par ātru Zelenksa un Putina tikšanos; triju valstu sarunas plānotas Abū Dabijā
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Volodimirs Zelenksis un Vladimirs Putins tiksies ļoti drīz, un sagaidīja ievērojamu progresu. Ukraina apтвердēja, že trilateralne sarunas ar ASV un Krieviju tiek gatavotas Abū Dabijā novembrī, taču precīzs datums vēl nav oficiāli apstiprināts.
-
Ugunsgrēks pie Novolipeckas metalurģijas kombināta Lipetskā pēc sprādzieniem
Lipetskā, netal далеко від Novolipeckas metalurģijas kombināta, izcēlās liels ugunsgrēks. Tas notika pēc sprādzieniem, kamēr pilsētā bija izsludināta rakšņu bīstamība un darbojās Krievijas gaisa aizsardzība. Piezemes un sprādzienu cēloņi vēl nav oficiāli apstiprināti.
-
Francija atklāj Krievijas informācijas tīklu GlobUs, kas darbojas Āfrikā
Francijas dienests cīņai pret ārvalstu digitālo iejaukšanos Viginum atklājis Krievijas informācijas tīklu GlobUs. To vadība Krievijas polittehnoloģi Jūlija Berga un Andrejs Gromovs, un tīkls organizē informācijas kampaņas Āfrikā, зокрема Kamerunā un Kongo, поширюючи антиукраїнські та антизахідні матеріали через місцеві медіа. Francijas ārlietu ministrs Žanas-Noēls Baro 27. oktobrī paziņoja, ka pieprasīs ES sankcijas pret GlobUs saistītajiem personas.
-
Dienkoreja atsauca astoņus diplomātus no Ukrainas, nes strīdējas par diviem ziemeļkorejiskajiem karavīriem
Dienkoreja daļēji atsauca astoņus diplomātiskos darbiniekus no Ukrainas, reaģējot uz strīdu par Volodimira Zeļenskaja paziņojumu par divu ziemeļkorejisko karavīru nodaļu pretdāvu Dienkorejai. Vienošanās par šo lietu neesamību apmērības jautājumā, minētajā Personāls un diplomātiskie kontakti tomēr saglabājušies, un Seula apstiprina, ka tā vispārējā atbalsta Ukraina nav mainījies.
-
Krievijas, ASV un Ķīnas samits par drošību un citām tēmām vēl nav apstiprināts
Vladimirs Putins piedāvājis sarakstīt trīspusēju samitu ar Donaldu Trampu un Si Džinpingu, pirms Ķīnas APEC samita Šenčenā. Galvenā nesakritība ir paredzētajā darba kārtībā: Putins vēlas uzsvērt Ukrainu, bet Tramps piedāvājis pievērsties kodoluarmijas ierobežošanai. Ķīna vēl nav nosūtījusi uzziņu.
-
Krievijas jūras naftas eksporta nedēļas ienākumi sasniedz rekordus
Krievijas jūras naftas eksporta vērtība nedēļā, kas beidzās 25. oktobrī, sasniedza 2,76 miljardus dolāru — augstāko rādītāju kopš pilnscaleļa Krievijas iebrukuma sākuma. Nedēļas ieņēmumi palielinājās, tomēr četru nedēļu vidējie eksporta apjomi samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo piecu nedēļu laikā.
-
Lielbritānija un NATO jāgatavojas iespējamam karam ar Krieviju
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vesa Streitings aicinājis sagatavoties iespējai, ka Lielbritānija un NATO atradīsies karā ar Krieviju. Viņš norādīja, ka Volodims Putins pārbauda NATO apņēmumu, savukārt blokāde apgalvojusi, ka tas готовится aizsargāt katru savas teritorijas pēdas un atbalstīt Ukrainu.
-
Budanovs noliedz, ka Shell Bay notika strīds ar Vītkofu
Kirils Budanovs noliedz ziņojumus par savu strīdu ar ASV īpašo vietnes Maita S. Vitkofu ziedojumu kluba Shell Bay sarunās Floridā 9. oktobrī. Viņš назвав opīs par detalēm informācijas uzbrukumu un aicināja saglabāt paiernziņu, atgādinot, ka galvenais mērķis ir ilgtspējīgs miers Ukrainai.
-
Somu un norvēģu līderi sarunājās ar Putinu par Ukrainas kara beigām
Somu prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjers Joņass Gārs Stjore 27. oktobrī no Helsinkiņiem savā iniciatīvā sarunājās ar Krievijas prezidentu Vladimīru Putinu par karu pret Ukrainu un sagatavošanos trīspusejām sarunām Abu Dabī. Zvanījums tika saskaņots ar Ukrainu, kura signāli par deeskalāciju tika nodoti Putinam. Sarunas turpinājās 20. oktobra Oslo sanāksmes diskusijas un показали, ka pozīcijas par kara beigām joprojām stipri atšķiras.