Tēma: Krievija
-
Ukrainas drošības dienests Odesā aiztur 21 gadus veco studentu par aizdomu sadraudē ar Krievijas specialservisiem
Ukrainas drošības dienests (SBU) Odesā aizturis 21 gadus veco studentu, kuru izmeklētāji turkā par Krievijas specialservisu agentu. Viņš tika turēts apcietinājumā bez mantojuma tiesībām un saņēmis aizdomu par valsts nodevību kara laikā. Lietā ierosināts arī sabotasžas, uzraudzības un Krievijas propagandas provocēšanas plāni.
-
Latvijas drošības dienests Odesā aizturēja Krievijas agentu ar GPS trekeriem
Ukrainas drošības dienests (SBU) Odesā aizturēja 20 gadus vecu aizdomībā esošo Krievijas agentu, kurš uzstādīja GPS trekerus ar tālvadības piekļuvi uz tankas ar degvielu. Iegūtie dati bija paredzēti, lai noteiktu naftas bāzu koordinātes un koriģēt Krievijas reaktīvo dronu un raķešu uzbrukumus. Aizturētajam ir paziņota suspicion par valstības nodevību, viņš atrodas tiesībā bezatlīdības nogādāšanas tiesībām.
-
Ukraiņas spēki uzbrukis Krievijas rūpnīcai „Energija” Jeļeckā
Ukraiņas aizsardzības spēki 25. oktobrī un naktī uz 26. oktobri uzbruka Krievijas rūpnīcai „Energija” Jeļeckā, Lipetskā apgabalā. Tika bojāts elements barošanas ražošanas cehs un izcelās ugunsgrēks. Ukraiņas Aizsardzības virsstaba apgalvo, ka uzbrukums varētu apgrūtināt Krievijas bruņotajām spējam piegādāt baterijas krieviskajām raketei un vadāmām aviobombām.
-
Ilijana Jotova uzvarēja Bulgārijas prezidenta vēlēšanu pirmajā turā
Ilijana Jotova, iegūstot 34,76% balsu, uzvarēja Bulgārijas prezidenta vēlēšanu pirmajā turā. Andrejs Gjurovs ieguva 31,94% balsu, un otrais turgs notiks 1. novembrī.
-
FP-1 droni uzbrukumā uz Voronežsintežkačuku rūpnīcu
Ukraiņas aizsardzības kompānija Fire Point apstiprināja, ka tās FP-1 droni 2026. gada 26. oktobrī uzbrukā Krievijā esošajam naftas ķīmijas uzņēmumam «Voronežsintežkačuks». OSINT novērtējumā uzņēmums, iespējams, tika bojāts, savukārt virspusē bija redzams dūms.
-
Vācija plāno iegādāties ukraiņu „Bars” raķetes Bundeswehras testēšanai
Vācijas valdība tuvāko nedēļu laikā plāno noslēgt līgumu par pirmās partijas ukraiņu „Bars” raķešu iegādi Bundeswehras vajadzībām. Tehniskos testus plānots sākt nākamā gada sākumā, un to rezultāti varētu pavērt ceļu uz pasūtījumu vairākiem simtiem raķešu.
-
Krievija atsāks trīspusējās pārrunas par karu Ukrainā
Krievija piekritusi novembrī atsākt tehniskās trīspusējās pārrunas ar Ukrainu un ASV, ko plānots rīkot Abū Dabī. diplomātiski avoti norāda, ka Maskava varētu izmantot sarunu procesu, lai panāktu NATO pretdarbības ierobežojumus, taču ne Ukraina, ne Eiropa не очікують швидких домовленостей.
-
Krievija gatava atsākt trīspusējās sarunas ar Ukrainu un ASV pēc 4. novembra
Krievija paziņojusi, ka ir gatava atsākt trīspusējās sarunas ar Ukrainu un ASV після 4. novembra. Kremla palīgs Jurijs Ušakovs iepriekšējo sarunu aprakstīja kā tikai priekšdarba un tehniska rakstura, negaidot būtiskus rezultātus. Ukraina plāno sarunu komandu līmenī novembra pirmajā pusē, savukārt ASV apgalvo, ka sarunas jau ir tuvu.
-
Krievija izbūvēju 16 papildu pretgaisa aizsardzības torņus netālu no Putina rezidences Valdai
Krievija ir uzbūvējusi vēl 16 pretgaisa aizsardzības torņus 50 kilometru rāpusē no Volodimirs Putina rezidences Valdai, palielinoties kopējamā pozīciju skaitam līdz vairāk nekā 50. Jaunās pozīcijas galvenokārt atrodas dienvidu virzienā, uz ūdenspili, un tās veido ārēju aizsardzības ringu ëvirzienā uz Ukrainu.
-
Krievijā uzbrukts Łipeckas apgabala „Energija” rūpnīca
25. oktobrī Krievijas Łipeckas apgabala Jeļeckas pilsētas rūpniecības zonā tika izdarīts raķešu attacks, kura iespējamais mērķis bija „Energija” rūpnīca. Rūpnīca ražo akumulatorus, baterijas un strāvas avotus Krievijas brukāvojai, taču Ukraines brukāspēki šo uzbrukumu oficiāli nekomentēja. Ugunsgrēks un bojājumi notika uzņēmuma teritorijā, bet ziņas par cietušajiem vēl tika precizētas.
-
Vācijas iedzīvotāju 63% atbalsta Eiropas militāro palīdzību Ukrainai vai tās saglabāšanu
Vācijas sabiedrības aptaujā 63% respondentu atbalsta Eiropas militārās palīdzības Ukrainai palielināšanu vai saglabāšanu pašreizējā līmenī. 79% neuzticas Volodimirs Putins, ka viņš vēlas ilgstoši pārtraukt karu, savukārt 57% uzskata, ka Donalds Tramps neatbalsta ne vienu, ne otru pusi. Vienlaikus atbalsts UkrainasEiropas Savienības pievienošanai kopš 2022. gada marta ir kļuvis ievērojami mazāks.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: Krievijas zaudējumi personāla un tehnikas kategorijās
Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki iepriekšējās dienas laikā zaudējuši aptuveni 1850 karavīrus un vairākas bruņojuma, artilērijas, bezpilota un transporta vienības. Kopējais Krievijas personāla zaudējumu apjoms kopš pilnā mēroga invāzijas sasniedz aptuveni 1 578 450 cilvēku. Ģenerālštābs norāda, ka dati tiek precizēti.
-
Ukraiņas droni uzbrukusi Omskā, izraisot ugunsgrēkus rūpniecības objektos
Ukraiņas bezpilota droni 24. oktobrī uzbrukuši Krievijas Omskui, досягнуши pār 2500 km attālo ziemeļu rūpniecības mezglu. Ugunsgrēki izcēlās uzņēmuma «Omskas kaučuks» teritorijā un loģistikas kompleksā OZON. OZON apstiprināja uzbrukumu un personāla evakuāciju, savukārt Ukraina šo incidentu nekomentēja.
-
Ukrainas spēki uzbrukšan trijiem Krievijas militāriem nozīmes objektiem
Ukrainas aizsardzības spēki 23. oktobrī un naktī uz 24. oktobri uzbruka trim Krievijas teritorijā esošiem mērķiem: kombinātam „ToljattiKauchuk” Toljattī, uzņēmumam „Proton-Elektroteks” Orioļā un lidmašīnai Jeiskas aerodromā. Ražošanas ēkā „Proton-Elektroteks” tika izraisīts bojājums, bet lidmašīnas bojājumu apmērs vēl tika precizēts.
-
Ukrainas droni uzbrukuši Krievijas petroķīmijas uzņēmumam Toliattikačukuk, izcēlies liels ugunsgrēks
Naktī uz 24. oktobri Ukraina ar bezpilotu tiem uzbruka Krievijas naftas ķīmijas kompleksam Toliattikačukuk Toliattī, Samaras apgabalā. Uzņēmuma teritorijā izcēlies liels ugunsgrēks. Krievijas amatpersonas ziņoja par industriālo objektu bojājumiem, bet apgalvoja, ka bojāgāju un ievainoto nav.
-
Ukrainas ģenerālštābs: Krievijas zaudējumi 23. oktobrī — 1 980 karavīri un 64 artilērijas sistēmas
Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki 23. oktobrī zaudēja 1 980 personālo sastāvā un iegūtā tehniku, tostarp 5 tankus, 64 artilērijas sistēmas un 1 855 operatīvi-taktiskos bezpilotniekus. Kopējo Krievijas personāla zaudējumus no pilnā mēroga iebrukuma sākuma novērtē ap 1 576 600 cilvēkiem. Šie rādītāji tiek precizēti, un tie neatkarīgi nav pārbaudīti.
-
Tramps apsvērbos 200% nodevas nodeikšanās pret Ukrainu un Krieviju, bet šaubās par to efektivitāti
Donalds Tramps 23. oktobra priekšvēlēšanas sapulcē Floridā sacīt, ka ASV varētu tūlītējāpiestādīt 200% nodevas uz importa no Ukrainas un Krievijas, lai panāktu kara beigšanos. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka šis instruments nevarētu darboties, jo ASV no šīm valstīm importē pārāk maz preču. Turpretim diplomātiskie kontakti par iespējamu vietu ir aktīvi, un Kijeva ir sagatavota savienojuma ar kaujas iesaldēšanu pa tagadējo frontes līniju.
-
Ukrainas militārā izpēte: Krievija var plānot diverzijas un provokācijas Eiropā
Ukrainas militārā izpēte brīdinājusi, ka Krievija var sagatavot slepenas diverzijas un provokācijas ar citu valsts karodziņu palīdzību Centrālajā un Austrumeiropā, зокрем Baltijas reģionā. Mērķis ir destabilizēt Eiropas Savienību, intimidationēt Eiropas valdības un pārskatīt atbildību par provokācijām uz Ukrainu. Ukraina ir brīdinījusi savus partnerus.
-
Eiropas valstīs izskata piecus kandidātus sarunu vedējiem ar Krieviju par Ukrainian
Eiropas valstis izvēlas iespējamos pārstāvjus sarunām ar Krieviju par kara beigšanu Ukrainā. Pašlaik apsvērti pieci Eiropas valstu prezidenti vai premjerministri, taču, iespējams, tiks izveidota pārstāvju grupa, nevis izvēlta viena kopīga pārstāvja kandidatūra.
-
Ukraina, ASV un Krievija plāno trīspušu sarunas Abu Dabī novembra sākumā
Ukraina, ASV un Krievija plāno novembra pirmajā pusē A bu-Dabī, Apvienotajos Emirātos, rīkot trīspušu sarunu komandu līmenī. Precīzs datums vēl nav noteikts. Sarunu tēma būtu drošības mehānisms pēc militārā konflikta beigām, savukārt ASV gatavo jaunu priekšlikumu un iespējotā Eiropas dalība joproj nav apstiprināta.