Tēma: Krievija
-
Čehijas prezidents: Krievijas dīzeļa nolīgums vājināja spiedienu un aprodināja cehosmi
Čehijas prezidents Petrs Pavels apgalvo, ka ASV un Krievijas dīzeļa nolīgums atcēla sankciju spiedienu uz Krieviju un lieda Maskavai iespēju ātri panākt ugunsmieru ar Ukrainu. Viņš aicina Eiropu aktīvāk iesaistīties miera sarunās, jo pašreizējās trīspusējās sarunās tā nav pārstāvēta.
-
Zelenskis aicina Trampu izmantot spiedienu pret Putinu un saglabāt sankcijas pret Krieviju
Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Donalds Tramps var palīdzēt pabeigt Krievijas karu pret Ukrainu, ja viņš pret Volodimiru Putinu izmanto tādu pašu spiedenu un retoriku, ko izmanto pret Zelenski. Ukraina galvenās vajadzības pēc sabiedrotajiem ir saglabāt sankcijas pret Krieviju un piegādāt efektīvākas pretgaisa aizsardzības raķetes. Zelenskis arī aizstāvēja Krievijas uzbrukumu pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un noliedza, ka Ukraine ir atbildīga par dīzeļa cenu pieaugumu ASV.
-
ES vēl nav vienota, kas pārstāvēs Eiropu sarunās ar Putīnu
Eiropas valdības apsver iecelt vienu sarunu vadītāju vai grupu, kas pārstāvētu Eiropu tiešās sarunās ar Kremli un piemērotos nolūkos. Vienprātība vēl nav sasniegta, un diskusijā parādās Aleksandrs Stubs, António Kosta, Ursula von der Leiena un Kaja Kallas. Sarunu kontekstu paplašinājusi Stīvena Vitkofa vizīte Maskavā un viņa līdzdarbība tehnisko trīspusējo sarunu organizēšanā.
-
Tramps apgalvoj par Starlink ierobežojumu atcelšanu, bet Ukraina to vēl neredz
Donalds Tramps 22. oktobrī paziņoja, ka Ilons Masks ir noņēmis Starlink ātruma ierobežojumus Ukraiņas militārajām vajadzībām, taču neapstiprināja, vai pats ir zvanījis Maskam. Ukraiņas oficiālie avoti savukārt ziņoja, ka ierobežojums joprojām darbojas daļā uzdevumu un ātrums nav atjaunots līdz 400 km/h.
-
Krievija naktī uz 22. oktobri apšaudīja Kijevu ar 21 ballistisko raķeti trīs viļņos; bojāgājušais un ievainoti desmitiem cilvēku
Krievijas spēki naktī uz 22. oktobri uz Ukrainu raidīja masveidīgu kombinētu uzbrukumu ar raķetēm un 210 trieciendroniem, galvenokārt pret Kijevu. Trīs ballistisko triecienu viļņi ar 21 raķeti nodarīja postījumus vismaz sešos Kijevas rajonos, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 22 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Tika bojāts Kijevas Dķiprai tilts (Pivdennyi), ietekmējot metro satiksmi, kā arī dzīvojamās mājas, slimnīcas ēka, klostera, tirdzniecības centri un cita civilā infrastruktūra. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja triecienu kā „demonstratīvu” un notikušu tūlīt pēc jaunākā sarunu raunda.
-
Mērs noraida Ukrainas kapitulāciju un apsola turpināt Vācijas atbalstu
Vācijas federālais kanclers Friedrichs Mērs 21. oktobrī Berlīnes Global Dialog forumā paziņoja, ka Ukrainas kapitulācija, tostarp beznosacījuma kapitulācija, nav pieļaujama, jo nozīmētu visu Ukrainas sabiedroto kapitulāciju. Viņš uzsvēra, ka Vācija atbalsta Ukrainu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu, un ka Krievijas dezinformācija un hibrīdūdens uzbrukumi ir lielākais drauds Vācijas drošībai.
-
Lvovas apgabals 2027. gadu par UPA, Romanu Šuheviču un Oļegu Oļžiču, kas izraisīja Polijas kritiku
20. oktobrī Lvovas apgabala padome nolēma 2027. gadu pasludināt par Ukrainian Insurgent Army, tās galvenā komandiera Romana Šuheviča un dzeinieka Oļega Oļžiča godu. Lēmums izraisīja asas Polijas valsts amatpersonu kritiku, Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumu un Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorskī parakstītu lūgumu iekļaut iniciatoru Sviatoslavu Šeremetu Polijas nevēlamo personu sarakstā.
-
Slovānija Maskavā atjauno sadarbības konsultācijas ar Krieviju
Slovānu un Krievijas sadarbības komisija pulkstenies 26. oktobrī Maskavā проведе pirmo sanākmi kopš Krievijas pilntiesiskā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Galvenā tēma būs enerģētika, tostarp Slovānijas vēlme apspriest gāzes un naftas piegādes, lai gan Eiropas Savienības plāns paredz pakāpenisku atteikšanos no Krievijas enerģijas importiem.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Budanovs: Dobropillja joprojām ir Ukrainas kontrolē
20. oktobrī Ukraina prezidentura kancelejas vadītājs Kirils Budanovs noliedza Krievijas apgalvojumus par Dobropillijas iekarošanu un paziņoja, ka pilsēta joprojām ir Ukrainas kontrolē. Viņš vainoja Krievijas „Centra” grupējuma komandieri Andreju Ivanajevu par nodotās informācijas sagrozīšanu un aicināja puses rīkoties piesargāti, realizētīgi novērtēt situāciju un publicēt patiesu informāciju.
-
Ukrainas izlūkdienests: Zaporižjas AES okupācijas apstākļos saskaras ar degvielas, ūdens un personāla trūkumu
Ukrainas Militārās izlūkošanas pārvalde ziņoja, ka okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā visi seši reaktori joprojām ir aukstās apturēšanas režīmā, dzesēšanas dīķa līmenis krītas, dīzeļdegvielas krājumi ir minimāli un trūkst personāla. Kremlis noraidījis Ukrainas piedāvājumu piegādāt ārējo elektroenerģiju stacijai.
-
Zelenskis aicina ASV ļaut ukraiņiem pašiem lemt par vēlēšanām
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā laikrakstam Corriere della Sera atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem rīkot jaunas vēlēšanas Ukrainā. Zelenskis uzsvēra, ka par vēlēšanām jāizlemj pašiem ukraiņiem un ka to rīkošanai jābūt drošai, vienlaikus norādot, ka vēlēšanas nav galvenais jautājums Ukrainas sabiedrībā. Viņš arī nosodīja spiedienu no «lielajiem» mainīt Ukrainas vadību.
-
Ukrainas prokuratūra izsūta aizdomas Krievijas arheologam par nelegālām izrakumiem Keričā
Ukrainas tiesībsargāji paziņojuši par aizdomām Krievijas arheologam Volodimiram Tolstikovam, kurš, saskaņā ar izmeklēšanas materiāliem, kopš 2014. gada bez Ukrainas iestāžu atļaujām veicis izrakumus senās pilsētas Pantikapejas arheoloģiskajā kompleksā okupētajā Keričā. Viņš arī nododinis atrastās atliekas Krievijas kontrolētajā Krimas muzejā, kurienes, pēc apsūdzības, tāle tika iekļautas Krievijas muzeju fondā un izstādītas Krievijas Federācijā.
-
Pētījums: 57% latviešu respondentu uzkāvušu uzticību Zelinskim pēc ASV spiediena
Latvijas socioloģijas institūta Krievijas Naukainu socioloģijas institūta KIIS politoloģiskajā aptaujā 54% respondentu pauda uzticību Volodimiram Zelinskim, bet 41% neuzticēs. Aptaujā konstatēts īslaicīgs uzticības pieaugums: 8.–9. oktobrī to pauda 43% respondentu, bet 10.–16. oktobrī jau 57%. KIIS to saista ar koncentrēšanos ap prezidentu ārējā spiediena ietekmē, taču uzticība kopumā nav mainījusies pretē mēneša sākumam.
-
Krievija atjauno dīzeļdegvielas eksportu uz Turciju un Brazīliju pēc ASV licences izsniegšanas
Krievija ir atjaunojusi dīzeļdegvielas eksportu uz Turciju un Brazīliju pēc eksporta aizlieguma atcelšanas, ko pavadījusi ASV Finanšu ministrijas pagaidu vispārējā licence, izdota pēc Donalda Trampa un Vladimira Putina tālruņa sarunas. Vismaz divi tankkuģi no Baltijas ostas Primorska oktobra vidū devās uz Alanju Turcijā un Manausu Brazīlijā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja ASV lēmumu kā vājumu, kas mudinās Putinu turpināt karu.
-
Dronovi uzbrukuši staciju «Nikolskoje» Krievijas Tambovas apgabalā
Naktī no 19. uz 20. oktobri dronovi uzbrukuši līnijai ražošanas un dispečēšanas stacijai «Nikolskoje» («LVDS») Mičurinskas rajonā, Tambovas apgabalā. Krievijas pamatojums apstiprina, kaivētmā izcelsies uguns un bojā nav, savukārt vietējie iedzīvotāji ziņojuši par degdelpjā, bet nezināms, vai tā bija stacijas «Nikolskoje-1» stundas tel. Ukrainska puse šo ziņojumu laikā nekomentēja.
-
Krievijas droni naktī uz 20. oktobri trāpījuši enerģētikas objektiem vairākos Ukrainas apgabalos
Naktī uz 20. oktobri Krievijas trieciendroni vairākkārt ielidoja Ternopilas apgabala gaisa telpā un trāpīja trim enerģētikas objektiem Kremenecas rajonā, kā arī privātmājām Čortkivas rajonā. Paralēli tika ziņots par enerģētikas infrastruktūras bojājumiem Odesas apgabalā, kur vairāk nekā 32 000 abonentu palika bez elektrības, un par diviem «Šahed» uzbrukumiem vienam enerģētikas objektam Ļvivas apgabalā. Ternopilas apgabala administrācijas vadītājs Tarass Pastuks raksturoja uzbrukumu kā apzinātu Krievijas mēģinājumu izslēgt enerģētikas infrastruktūru un atstāt iedzīvotājus bez gaismas un siltuma. Apstiprinātu ziņu par cietušajiem vai bojāgājušajiem Ternopilā līdz plkst. 8:00 nebija.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Polijā aizturēts Polijas un Ukrainas dubultpilsonis par spiegošanu militārajā akadēmijā Lodzā
Polijas Militārā žandarmērija 16. oktobrī aizturēja 31 gadu vecu Polijas un Ukrainas dubultpilsoņa vīrieti ar vārdu Vasiljs, kurš bija pieteicies rezervistu virsnieku apmācības kursā Militārajā medicīnas akadēmijā Lodzā. Viņš ir aizdomās par spiegošanu saistībā ar Polijas armijas objektu izlūkošanu. Pēc pirmdienas tiesas sēdes aizturētajam piemērots trīs mēnešu pagaidu apcietinājums.
-
Putins piedāvā Trampa-Sji trīspusēju tikšanos par kara izbeigšanu Ukrainā bez Kijevas līdzdalības
Vladimirs Putins 9. oktobra telefonsarunā ar Donaldu Trampu izvirzījis priekšlikumu par trīspusēju ASV-Krievijas-Ķīnas līderu tikšanos novembrī, Šeņdžeņā, APEC samita ietvaros, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā noteikumos, kas izdevīgi Maskavai. Formatā nav paredzēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanās. Tramps vēl nav devis galīgu piekrišanu, bet, pēc ASV amatpersonas teiktā, varētu būt atsaucīgs. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sybiha nosodījis iniciatīvu, nosaucot Putinu par kara noziedznieku un uzsvēris, ka šāds formāts tikai veicinātu kara turpināšanu.