Tēma: Krievija
-
Zelenskis: Ukraina atbrīvojusi vairāk teritorijas nekā Krievija ieņēmusi; noraida ziņojumus par 5 km attālumu līdz Zaporižžiai
Latvijas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. oktobrī paziņoja, ka kopš rudens sākuma Ukrainas bruņotie spēki atbrīvojuši vairāk teritorijas nekā Krievija ieņēmusi, un noraidīja Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova apgalvojumus par Malokaterynivkas ieņemšanu un 5 km attālumu līdz Zaporižžiai. Zelenskis norādīja, ka patiesais attālums ir aptuveni 20 km, bet Ukrainas dezinformācijas apkarošanas centrs ziņoja, ka līdz dienvidu piepilsētai ir aptuveni 25 km.
-
Vācijas Leipcigas/Halles lidostā konstatēts žoga bojājums – aizdomas par transportlīdzekļa uzlaušanu
17. oktobra vakarā aptuveni 23:00 Vācijas Leipcigas/Halles lidostā tika atklāts perimetra žoga bojājums, ko, visticamāk, izraisījis transportlīdzeklis. Policija sāka lidostas teritorijas pārbaudi, uz laiku tika slēgts ziemeļu skrejceļš, savukārt dienvidu skrejceļš turpināja darbu. Pēc Vācijas mediju ziņām, bojātā žoga posms atrodas blakus Krievijas kravas lidmašīnu An-124 "Ruslan" stāvvietai.
-
Ukrainas droni naktī uz 18. oktobri masveidā uzbruka Sanktpēterburgai un Ļeņingradas apgabalam
Naktī uz 18. oktobri Ukrainas bruņotie spēki ar droniem veica plaša mēroga uzbrukumu Sanktpēterburgai un Ļeņingradas apgabalam Krievijā. Tika trāpīts naftas terminālim, degvielas bāzei, sociālā tīkla VKontakte datu centram, loģistikas centra noliktavai un vienam no Ziemeļu galvenās ātrgaitas šosejas (ZSD) vanttila tiltiem. Uzbrukumā gāja bojā vismaz viens cilvēks un vairāki tika ievainoti, tika traucēta elektroapgāde un ierobežota Pulkovas lidostas darbība.
-
Ukrainas droniem traucēta Starlink satelītu sakaru sistēma; Zeļenskis to sauc par «plānotu specoperāciju»
14. oktobra rītā Ukrainas Bruņotie spēki fiksēja, ka ar Starlink termināļiem aprīkoti droni sāka zaudēt savienojumu. Traucējumi notika laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudēja pārtraukt izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, ja tā turpinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. 17. oktobrī Briselē prezidents Zeļenskis paziņoja, ka savienojums joprojām nav pilnībā atjaunots, un raksturoja notikušo kā «plānotu specoperāciju». Tramps un SpaceX īpašnieks Īlons Maska noliedza iesaisti sakaru ātruma samazināšanā.
-
Krievijas varasiestādes ziņo par otro secīgo nakts dronu uzbrukumu Maskavai
Maskavas varasiestādes, ko vadīja mērs Sergejs Sobiāņins, ziņoja par otro secīgo nakti, kad Krievijas galvaspilsētu skāruši dronu uzbrukumi. Sobiāņins paziņoja, ka no sestdienas plkst. 23:00 līdz svētdienas plkst. 1:19 (pēc Kijivas laika) uz Maskavu virzījušies un, pēc viņa ziņām, notriekti 62 droni. Iepriekšējā naktī, uz sestdienu, tika ziņots par vairāk nekā 140 droniem, kas virzījās uz Maskavu. Kopā abās naktīs mērs runāja par gandrīz 200 iznīcinātiem Ukrainas droniem.
-
Trump aptur Krievijas sankcijas pēc «Grehama likuma» un saasina strīdu ar Zelenski
ASV prezidents Donalds Tramps 16. oktobrī parakstīja rīkojumu, ar ko uz 60 dienām apturēta tā sauktā «Grehama likuma» sankciju un tarifa piemērošana pret Krieviju — tikai divas dienas pirms to spēkā stāšanās. Lēmums izraisījis asu kritiku abās ASV politiskā spektra pusēs un jaunu strīdu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš brīdienā, ka bez ASV atbalsta Ukraina nevarētu uzvarēt karā. Vienlaikus SpaceX ierobežāsas Starshield termināļu darbību Ukrainā, un avoti nesakuļas par to, vai rīkojums nācis no Baltā nama.
-
Ukrainas Ģenerālštābs apstiprina triecienus «Roboavia» dronu rūpnīcai un Krievijas raķešu brigādes noliktavai
Ukrainas Aizsardzības spēki 16. oktobrī trāpījuši uzņēmuma «Roboavia» ražošanas-noliktavas ēkai Rostovas apgabalā, kas ražo bezpilota lidaparātus Krievijas armijai. Iepriekš – 12. oktobrī – trāpīts arī Krievijas raķešu brigādes materiāli tehniskās nodrošināšanas noliktavai Brjanskas apgabalā. Ģenerālštābs saista triecienus ar Ukrainas tiesībām uz pašaizsardzību atbilstoši ANO Statūtu 51. pantam.
-
Krievijas karavīri nogalinājuši ukraiņu karagūstekņus Zaporižijas apgabalā; sākts kara nozieguma izmeklēšana
Krievijas okupācijas spēki, domājams no 38. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes, Gulajpoļes virzienā Zaporižijas apgabalā nogalinājuši ukraiņu karavīrus, kuri bija iepriekš sagrābti gūstā. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs sācis izmeklēšanu par kara noziegumu, par ko ziņoja operatīvās grupēš "Pivden« (Dienvidi) preses sekretārs Maksims Kravčuks.
-
Polija kopš 2022. gada finansē Starlink pakalpojumu Ukrainai par vairāk nekā 480 miljoniem zlotu
Polija kopš 2022. gada finansē Starlink termināļus un abonementus Ukrainai, līdz šim iztērējot vairāk nekā 480 miljonus zlotu. Pašreizējais līgums ir 143,3 miljoni zlotu vērtībā un ir spēkā līdz 2026. gada decembra beigām, taču līgumi turpmākajiem gadiem vēl nav noslēgti. Polija izmeklē arī Starlink sauszemes stacijas dedzināšanu Mazovijā, ko Polijas īpašo dienestu koordinators saista ar Krievijas dienestu iesaistīšanos.
-
Tramps ar dekrētu aptur "Grehema likumā" paredzētās sankcijas pret Krieviju
ASV prezidents Donalds Tramps 2026. gada 16. oktobra vakarā parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru uz laiku atsakās no tādu sankciju, ierobežojumu un tarifu piemērošanas, ko paredz "Lindsija O. Grehema 2026. gada likums par sankcijām pret Krieviju un Irānu" ("Grehema likums"). Lēmums pieņemts divas dienas pirms 30 dienu termiņa beigām, kuru Kongress bija noteicis šo pasākumu ieviešanai, un tas notika pēc Trampa 9. oktobra vienošanās ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju paliek spēkā; jaunie tarifu un sankciju mehānismi ir formāli noteikti, bet to piemērošana ir atlikta.
-
Krievija sākusi plaša mēroga uzbrukumu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas objektiem; Gerasimovs ziņo Putinam
2026. gada 16. oktobrī Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ziņoja Vladimiram Putinam, ka Krievijas armija sākusi īpaši plānotu masveida uzbrukumu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 17. oktobra rītā uzbrukumi skāruši vairāk nekā 15 svarīgus elektroenerģijas ražošanas un pārvades objektus vismaz 10 apgabalos, tostarp Vinnicas, Volīnas, Doņeckas, Zaporižjas, Žitomiras, Odesas, Rivnes, Ternopiļas, Hmeļņickas un Harkivas apgabalā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturoja kā vienu no lielākajiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas sistēmai, izmantojot vairāk nekā 320 «Shahed» tipa trieciendronu, kā arī kruīza un ballistiskās raķetes.
-
Zelenskis Briselē: Baabišs nosoda Trampa vienošanos ar Putinu kā «plauciņu» Eiropai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē, kur Čehijas premjerministrs Andrejs Baabišs asi kritizēja Donalda Trampa vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi, nodēvējot to par «plauciņu» Eiropai. Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka Krievijas diktators Putins nevēlas reālas miera sarunas, bet gan «spēlējas ar vārdiem». Samita fonā žurnālists Simons Šusters raksturoja Trampa lomas maiņu — no Ukrainas un Krievijas starpnieka uz cilvēku, kurš slēdz darījumus ar krieviem.
-
Piecas Krievijas dronu reidu reizes vienā naktī pārkāpa Moldovas gaisa telpu
Naktī no 16. uz 17. oktobri Moldovas Aizsardzības ministrija fiksēja piecus nesankcionētus bezpilota lidaparātu iekļūšanas gadījumus Moldovas gaisa telpā mazāk nekā septiņu stundu laikā, notiekot masveida Krievijas uzbrukumiem Ukrainai. Aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatiji nosodīja incidentus un brīdināja, ka katrs šāds gadījums apdraud iedzīvotāju drošību.
-
Krievija ierobežo 22 lidostu darbību pēc liela mēroga Ukrainas dronu uzbrukuma
Krievijas Federālā gaisa transporta aģentūra (Rosaviatsia) naktī uz 16. oktobri ierobežoja darbību 22 lidostām Eiropas Krievijas daļā, tostarp visām četrām Maskavas lidostām, pēc liela mēroga Ukrainas dronu uzbrukuma. Ierobežojumi faktiski radīja bez-lidojumu zonu civilajai aviācijai pār lielu teritoriju. Maskavas mērs Sergejs Sobiāniņš naktī sešas reizes ziņoja par dronu notriekšanu, bet dažādi avoti ziņo atšķirīgus skaitļus — ap 59 vai aptuveni 70 droniem.
-
ASV pagarina Lukoil sankciju izņēmumus līdz 2027. gada 24. aprīlim
ASV Finanšu ministrija pagarinājusi vispārējās licences, kas atļauj noteiktas darbības ar sankcionēto Krievijas naftas kompāniju Lukoil, līdz 2027. gada 24. aprīlim. Licences ļauj Lukoil degvielas uzpildes stacijām ārpus Krievijas un atsevišķām Bulgārijas struktūrvienībām turpināt darbu, vienlaikus saglabājot pašas sankcijas un aizliegumu pārskaitīt līdzekļus uz Krievijas Federāciju. Lēmums pieņemts aptuveni nedēļu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par darījumu ar Krieviju par dīzeļdegvielas piegādēm.
-
Krievija gandrīz pabeigusi lielas bāzes būvniecību reaktīvo dronu palaišanai pie Ukrainas robežas
Krievija aptuveni sešās nedēļās gandrīz pabeigusi lielas jaunas bāzes būvniecību Rostovas apgabalā netālu no Ukrainas robežas, kas paredzēta reaktīvo trieciendronu palaišanai. 31. augustā vietā bijis tukšs lauks, bet līdz 14. oktobrim izveidojies ~0,9 km² liels komplekss ar astoņām palaišanas platformām, ko, pēc ekspertu domām, varētu izmantot dronu «Geran-4» un «Geran-5» palaišanai.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV; darījums saskaras ar kritiku abās partijās
9. oktobrī Donalds Tramps paziņoja par vienošanos ar Vladimiru Putinu, saskaņā ar kuru Krievija nekavējoties piegādās 300 000 tonnu dīzeļdegvielas ASV un pasaules tirgiem. Tajā pašā dienā ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) izdeva ģenerāllicenci Nr. 135, kas līdz 2027. gada 7. aprīlim atļauj noteiktus darījumus ar Krievijas dīzeļdegvielu. Darījums, kas notika mazāk nekā mēnesi pirms ASV starptermiņa vēlēšanām, saskaras ar abu partiju kritiku par pretrunu ar 2022. gada likumu par Krievijas enerģētikas importa aizliegumu.
-
Ukrainas jūras spēku trieciens Borisoglebskas lidlaukam Voroņežas apgabalā
Naktī uz 15. oktobri Ukrainas jūras spēki ar krasta raķešu kompleksu "Neptūns" trāpīja Krievijas militārajam lidlaukam "Borisoglebsks" Voroņežas apgabalā. Saskaņā ar sākotnējo Jūras spēku ziņojumu tika skarti seši Krievijas Su-34M bumbvedēji, kā arī iznīcināta aviācijas atbalsta tehnika. Pēc trieciena lidlaukā fiksētas atkārtotas detonācijas un plaša ugunsgrēks. Krievijas puse uzbrukumu oficiāli nekomentēja.
-
Baltkrievijas emigrantu organizācijas VARS̅AVĀ prezentēja ziņojumu par Krievijas militāro sakaru tīklu Baltkrievijā
Baltkrievijas organizācija BELPOL un pazemes Dzelzceļa strādnieku biedrība Varšavas drošības forumā prezentēja 48 lappušu analītisko ziņojumu "Militarizācija Baltkrievija" ("Мілітаризація Білорусі"). Ziņojumā apgalvots, ka Krievija Baltkrievijas teritorijā būvē aizsargātu militāro sakaru tīklu ar radio releja līnijām virzienā no Krievijas robežas uz Polijas, Lietuvas, Latvijas un Ukrainas robežām. Sistēmas komandcentrs, pēc ziņojuma datiem, atrodas Krievijas teritorijā, un tā ir pilnībā pakļauta Krievijas militārajām vajadzībām.
-
ASV piedāvā Eiropai atsaldēt Krievijas aktīvus un nodot Vašingtonas kontrolē; Eiropa noraida
ASV izvirzīja Eiropas valstīm priekšlikumu daļēji atsaldēt aptuveni 260 miljardu eiro vērtos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un nodot tos finanšu struktūrā, kas būtu Trampa administrācijas kontrolē, lai atjaunotu miera sarunas ar Krieviju. Priekšlikumu, ko iesniedza īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, Eiropas delegāti noraidīja, norādot, ka pretošoties gan aktīvu kontroles atdošanai, gan jebkādas to daļas atgriešanai Maskavā. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka aktīviem jāpaliek iesaldētiem Eiropā un ka par to likteni jālemj eiropiešiem pašiem.