Tēma: Krievija
-
Polijā pēc Starlink stacijas dedzināšanas aizturēti divi Turcijas pilsoņi Vācijā; saistība ar Krievijas specdienestiem
23. septembra vakarā Polijas Mazovijas voivodeslā, ciemā Volja Kroboovska, tika aizdedzināta Starlink virszemes sakaru stacija. Nākamajā dienā vietējais iecirkņa policists apturēja divus Turcijas pilsoņus aptuveni 10 kilometrus no incidenta vietas, taču, neskatoties uz šaubām par viņu dokumentiem, abus atlaida. Vīrieši nokļuva Vācijā, kur 12. oktobrī tika aizturēti, kā arī trešā Turcijas pilsones – sievietes, kura, iespējams, viņus vadīgi atvedusi uz Poliju. Polijas prokuratūra izmeklē lietu kā diversiju un terora aktu ārvalsts specdienību uzdevumā.
-
Divi maskēti vīrieši Sofijas apkārtnē aizdedzina 11 no 17 Starlink antenām — bojātā stacija kalpoja arī Ukrainas karavīriem
Divi maskēti vīrieši Sofijas apkārtnē nesen aizdedzināja 11 no 17 Starlink sakaru antenām slepenā objektā, kas kalpoja arī Ukrainas militārajiem lietotājiem, tostarp dronu operācijām. Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs 14. oktobra parlamenta sēdē apstiprināja incidentu, bet detalas neatklāja, atsaucoties uz izmeklēšanu. Bulgārijas opozīcijas deputāts Ivajlo Mirčevs pirmais par to ziņoja sabiedrību un aicināja izmeklēt, vai iestādes iepriekš zināja par iespējamo diversiju un kāpēc policija ieradās novēloti. Līdzīgs incidents notika 23. septembrī Polijā, un Polijas prokuratūra norāda uz iespējamu Krievijas specdienestu lomu.
-
Zeļenskis apstiprina ASV brīdinājumu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu; Kijivu 12. un 13. oktobrī trāpa ballistiskās raķetes bez brīdinājuma
Prezidents Volodimirs Zeļenskis intervijā NPR apstiprināja, ka Trampa administrācija brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja ukraiņu spēki nepārtrauks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Brīdinājums ticis nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi, un līdz intervijas brīdim apmaiņa vēl nebija faktiski pārtraukta. Tramps 13. oktobrī publiski noraidīja informāciju par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu. 12. un 13. oktobra vakarā Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivu, un Ukraina no partneriem nesaņēma brīdinājumu par palaišanu. Naktī uz 14. oktobri SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumus Starlink/Starshield termināļiem Ukrainas militārajiem lietotājiem.
-
Kijiva uz Maskavu un Krievijas reģioniem naktī raidījusi aptuveni 493 dronus; slēgtas četras Maskavas lidostas
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka no 13. oktobra vakara uz Krievijas galvaspilsētu virzījās aptuveni 493 droni. Četras Maskavas lidostas — Šeremetjevo, Domodedovo, Vnukovo un Žukovska — uz laiku pārtrauca darbu; Vnukovo nedarbojās vairāk nekā astoņas stundas. Vienlaikus droni masveidā uzbruka Balakovo pilsētai Saratovas apgabalā, kur, pēc OSINT analītiķu domām, tika skarts Sberbankes datu centrs un energo infrastruktūra.
-
Krievija naktī uz 14. oktobri ar 39 ballistiskajām raķetēm un 128 droniem sagrāva Kijivas enerģētiku; 600 000 cilvēku bez elektrības
Krievijas armija naktī no 13. uz 14. oktobri raidīja masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 39 dažādu tipu ballistiskās raķetes (Iskander-M/KN-23/S-400/Cirkon/Oniks) un 128 trieciendronus. Galvenie mērķi bija Kijiva, Kijivas apgabals un Harkiva. Trieciens trāpīja TEC-4 un dzīvojamai ēkai Kijivas Desņanskas rajonā; gāja bojā trīs cilvēki, tostarp trīs sievietes, un vairāk nekā 20 tika ievainoti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ziņoja, ka bez elektrības palika vismaz 600 000 cilvēku, bet uzbrukums notika dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā "enerģētikas pamiera".
-
Polijas prezidents apsūdz premjerministru Tusku Krievijas draudu pārspīlēšanā politisku iemeslu dēļ
Polijas prezidents Karols Navrocikis intervijā laikrakstam Rzeczpospolita apgalvoja, ka Krievijas draudu līmenis pēdējo sešu mēnešu laikā būtiski nav mainījies, un apsūdza premjerministru Donaldu Tusku — nesaucot vārdu, bet skaidri saprotamu kā «noteiktu politiķi» — ka tas izmanto Krievijas draudu personīgajam politiskajam ieguvumam. Tusks sociālajā tīklā X atbildēja, pateicoties Navrocikim par «godīgumu» un norādot uz citiem riskiem, kurus prezidents ignorē. Domstarpības izvērtās par to, vai Tuska publiskie brīdinājumi ir atbildīga gatavošanās vai politiska bailēs iekļaušana.
-
Ukrainas triecieni Yandex datu centriem Krievijā strauji samazināja automatizēto trafiku
No 8. līdz 11. oktobrim Ukrainas triecieni iznīcināja trīs lielus Yandex datu centrus Krievijā — Sasavo, Grabcevo un Vladimiras pilsētā. Triecieni apturēja Yandex mākoņpakalpojumus un patērētāju pakalpojumus, izraisīja loģistikas un mazumtirdzniecības sistēmu darbības traucējumus, kā arī, pēc neatkarīgas uzraudzības datiem, dramatiski samazināja automatizēto botu trafiku no Yandex tīkla.
-
Zelenskis: Ukraina gatava tikties ar ASV sarunu vedējiem tuvākajās dienās
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava tikties ar ASV sarunu vedējiem tuvākajās dienās, un ka viņš šo priekšlikumu nodevis Donalda Trampa sūtņiem Stītam Vitkovam un Džaredam Kušneram. Zelenskis arī uzsvēra, ka Ukraina atbalsta ASV prezidenta priekšlikumu par enerģētikas pamieru, taču uzstāj, ka arī Krievijai tajā jāpiedalās.
-
ES samaksājusi Krievijai aptuveni 209 miljardus dolāru par fosilajiem kurināmajiem – ES dati pretrunā ar Trampa apgalvojumu
ES avots ziņoja, ka no 2022. gada marta līdz 2026. gada jūlijam ES valstis samaksāja Krievijai aptuveni 197 miljardus eiro (aptuveni 209 miljardus ASV dolāru) par fosilajiem kurināmajiem, kas ir pretrunā ar ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu par 250 miljardiem dolāru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja Trampa lēmumu vienpusēji atcelt sankcijas pret Krieviju un ļaut tai eksportēt dīzeļdegvielu.
-
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka naktī notriekusi 604 dronus; Sobyanins ziņo par 493 droniem virs Maskavas
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka naktī esot neitralizēti 604 bezpilota lidaparāti virs vairākiem Krievijas reģioniem. Maskavas mērs Sergejs Sobjanins vēstīja, ka virzienā uz Maskavu lidojuši 417 droni, bet vēlāk skaitu palielināja līdz 493. Stavropoles novadā guvernators Volodimirs Vladimirovs ziņoja par uzbrukumiem rūpniecības objektiem, tostarp Nevinnomisskas un Stavropoles apkārtnē, kur atrodas attiecīgās elektrostacijas. Krievijas varasiestāžu sniegtie skaitļi nav neatkarīgi pārbaudīti.
-
Floridas sanāksmē ASV un Eiropa strādā pie četrpunktu miera plāna; Tramps noslēdz atsevišķu vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Floridā sešas stundas ilga ASV sūtņa Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Vienlaikus Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ko Ukraina un Eiropa nosodīja. ASV un Eiropa virzās uz četrpunktu miera plānu, kas ietver Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, drošības garantijas, ekonomisko integrāciju un pamieru pa pašreizējo frontes līniju.
-
Kellogss: Ukrainai jāļauj veikt triecienus Krievijas teritorijā
Bijušais ASV īpašais sūtnis Ukrainā Kits Kellogss Varšavas Drošības forumā paziņoja, ka Ukrainai jābūt brīvai veikt triecienus mērķiem Krievijas teritorijā, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām. Viņš ar šo nostāju faktiski nostājās pretī ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem Kievai pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām.
-
Ukrainas izlūkdienests publisko detalizētu informāciju par Krievijas raķeti "Kinzhal"
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) pirmdien, 12. oktobrī, portālā War&Sanctions publicējusi interaktīvu 3D modeli un detalizētu informāciju par Krievijas aeroballistiskās raķetes Kh-47M2 "Kinzhal" komponentiem un ražošanā iesaistītajiem uzņēmumiem. Izlūkdienestap atklāja 58 Krievijas uzņēmumu sarakstu, no kuriem 22 vēl nav pakļauti nekādām sankcijām, kā arī ziņoja, ka Krievija 2026. gadā būtiski samazinājusi "Kinzhal" ražošanas apjomus, novirzot resursus uz "Iskander-M" raķešu ražošanu.
-
Tusks Varšavas drošības forumā: Ukraina cīnās par izdzīvošanu, Krievija – par dominanci
Polijas premjerministrs Donalds Tusks Varšavas drošības foruma atklāšanā 12. oktobrī uzsvēra, ka Ukraina cīnās par izdzīvošanu, bet Krievija – par dominanci, un apliecināja, ka Polija „nevar un neatteiksies” sūtīt signālus par atbalsta Ukrainai vājināšanu. Viņš pastāstīja par nesenajām sarunām ar NATO Eiropas komandieri ģenerāli Aleksusu Grinkeviču un sacīja, ka Polija un NATO gatavojas dažādiem scenārijiem, tostarp investējot aizsardzībā.
-
Ukrainas droni trīs dienu laikā izslēdz trīs lielākos 'Yandex' datu centrus Krievijā; 'botu' trafiks sabrūk
Ukrainas dronu triecieni no 8. līdz 11. oktobrim izslēdza trīs no pieciem lielākajiem Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma 'Yandex' datu centriem — Sasovo Rjazaņas apgabalā (8. oktobris), Kaļugā (9. oktobris) un Vladimirā (11. oktobris). Pēc 'Cloudflare Radar' datiem, ko atsauc tehnoloģiju izdevums 'Tom's Hardware', automatizētais trafiks no 'Yandex' tīkla (AS13238) pirmajā dienā nokritās līdz aptuveni 57% no iepriekšējā maksimuma, bet pēc trešā trieciena — līdz 0,3–0,4%. Prezidents Volodimirs Zelenskis šos notikumus izmantoja video uzrunā Varšavas Drošības forumā, apgalvojot, ka sociālajos tīklos kļuvis 'vieglāk elpot'. Amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snīders un Eiropas Parlamenta deputāts Tomašs Zdehovskis pauda pieņēmumus par 'Trump' un 'AfD' atbalstošu botu darbības apdullināšanu. Faktu pārbaudes analītikas norāda, ka 'Cloudflare' rādītājs aptver automatizētus pieprasījumus, ne tikai sociālo tīklu botus, un 'AfD' aktivitātes diagrammas izcelsme nav zināma.
-
Sikorski aicina NATO sagatavot atbildi uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā
Polijas ārlietu ministrs Radostavs Sikorskis intervijā Financial Times sacīja, ka NATO valstīm jāsagatavo izlēmīga atbilde uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā. Viņš aicināja Eiropas sabiedrotos slēgt Krievijas konsulātus, ierobežot Krievijas diplomātu kustību, ieviest biometrisko pasu prasību visiem Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo ES, un samazināt Krievijas tūristu vīzu skaitu. Sikorskis uzsvēra, ka nav iepriekš saskaņotas definīcijas tam, kas uzskatāms par pārrobežu uzbrukumu, un ka NATO būs jālemj, kad Krievija būs pārkāpusi robežu.
-
Tramps izsludina «enerģētisko pamieru» Krievijai un Ukrainai, Kremlis to neapstiprina
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ziņojumā paziņoja, ka starp Krieviju un Ukrainu nekavējoties stājas spēkā «enerģētiskais pamiers», apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamiers sākotnēji attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR) apšaudes pārtraukšanu («rūpnīca par rūpnīcu»). Kremlis to neapstiprināja, un dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tostarp TEC-5 Harkivā un objektiem Kijivā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Varšavas Drošības forumā, sacīja, ka Trampa paziņojums viņam bija jaunums, ka Ukraina atbalsta patiesu pamieru, bet ka Krievijai ir jāpārtrauc triecieni pret Ukrainas elektrostacijām un tīkliem, nevis jāvienojas par naftas rūpnīcu apmaiņu, kas ir asimetriska.
-
Kremlis atbalsta Trampa aicinājumu nomainīt Zelenski, Eiropa izsaka atbalstu Ukrainas prezidentam
Kremlis atbalstīja ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumu, ka Ukrainai vajadzīgs jauns prezidents, norādot, ka Volodimirs Zelenskis neizrāda politisko gribu pieņemt lēmumus kara izbeigšanai. Tramps 10. oktobrī aicināja mainīt Ukrainas vadību un saistīja Zelenski ar augstām dīzeļdegvielas cenām ASV pēc Vašingtonas un Maskavas vienošanās par Krievijas degvielas piegādēm. 11. oktobrī Zelenskis piedāvāja rīkot vēlēšanas, ja Krievija piekritīs 60 dienu pamieram. Eiropas un britu līderi pauda atbalstu Zelenskyim, bet ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa 12. oktobrī paziņoja, ka vēlēšanas kara laikā nav iespējamas un starptautiskajam spiedienam jābūt vērstam uz Krieviju.
-
NATO amatpersona novērtējusi Krievijas zaudējumus septembrī — virs 50 000 cilvēku, tostarp līdz 28 000 nogalināto
Augsta ranga NATO militārais pārstāvis, kurš aģentūrai Bloomberg runāja anonīmi, novērtējis Krievijas personālsastāva zaudējumus septembrī virs 50 000 cilvēku, tostarp līdz 28 000 nogalināto. Ukrainas spēku zaudējumi tajā pašā laika posmā tika novērtēti aptuveni 5 000 cilvēku — aptuveni desmit reizes mazāk. Avots skaidroja Krievijas augstos zaudējumus ar mēģinājumiem virzīties uz priekšu, sūtot karavīrus zonās, kas piesātinātas ar ukraiņu trieciendroniem, mīnām un artilēriju. Bloomberg norādīja, ka datus nav iespējams patstāvīgi pārbaudīt.
-
Igaunija nākamajā Eiropadomes sanāksmē piedāvās palielināt palīdzību Ukrainai, lai iznīcinātu Krievijas naftas rūpniecības uzņēmumus
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals paziņoja, ka nākamajā Eiropadomes sanāksmē viņš rosinās Igauniju un partnerus strauji palielināt palīdzību Ukrainai, lai Ukraina varētu iznīcināt Krievijas naftas pārstrādes rūpniecības uzņēmumus. Šo priekšlikumu izraisīja 9. oktobrī panāktais ASV un Krievijas darījums par 4,8 miljoniem tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi, ko Igaunijas amatpersonas nosauca par lielu kļūdu un ceļu uz elli.