Tēma: Krievija
-
Zelenskis un Starmers vienojas par tikšanos; Londona pastiprina sankcijas pret Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Starmers telefonsarunā vienojās tuvākajās dienās tikties klātienē. Sarunā aplūkota gaisa aizsardzības piegāde, jauns sankciju pakotnes pret Krieviju un aicinājums nekavējoties izsludināt enerģētikas pamieru. Saruna notika pēc ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājuma nomainīt Ukrainas vadību un viņa paziņotā ASV–Krievijas darījuma par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm.
-
Vācijas kosmosa spēku komandieris brīdina par Krievijas satelītu manevriem pie ICEYE — risks arī Starlink
Krievijas militārie satelīti 2026. gada maijā pietuvojušies Somijas uzņēmuma ICEYE radarzondes izplūdes satelītam, kas piegādā izlūkošanas datus Ukrainai. Vācijas kosmosa spēku komandieris ģenerālmajors Mihaels Trauts (Michael Traut) šīs darbības raksturoja kā «vajāšanu» un brīdināja, ka līdzīgas iespējas Krievija varētu izmantot pret lielām satelītu konstelācijām, tostarp Starlink. Incidents liecina par Krievijas aktivitātes pastiprināšanos orbītā saistībā ar pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
-
Polijas iestādes ziņo par iespējamu atentāta mēģinājumu pret Tusku un Kosinjaķu-Kamišu
Polijas policija saņēma informāciju par iespējamu atentāta mēģinājumu pret premjerministru Donaldu Tusku un aizsardzības ministru Vlādislavu Kosinjaķu-Kamišu. Par to paziņoja speciālo dienestu koordinatora ministra preses sekretārs Jaceks Dobžiņskis. Iekšlietu un administrācijas ministrs Marčins Kerviņskis un speciālo dienestu koordinators Tomašs Semonjaks uzdeva veikt drošības pasākumus, un svētdien plkst. 11:00 pēc Varšavas laika tika sasaukta steidzama sapulce Polijas Iekšējās drošības aģentūras Pretterorisma centrā.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm; Tramps aicina Ukrainu «izvēlēties jaunu prezidentu»
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vienošanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu par 300 000 līdz 3 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem. Kremlis priekšlaicīgi atcēla jūlijā noteikto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, ASV Finanšu ministrija izdeva vispārējo licenci līdz 2027. gada 7. aprīlim. Tramps publiski uzbrūka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, apsūdzot viņu kara nepārtraukšanā un aicinot ukraiņus «izvēlēties jaunu prezidentu». Zelenskis nodēvēja lēmumu par «vājumu» un «dāvanu Putinam», bet Vašingtonā, Eiropā un Lielbritānijā izskanēja asi nosodījumi.
-
Ukrainas dronu trieciens aptur Yandex datu centru Vladimira; trešais uzbrukums četrās dienās
Ukrainas dronu uzbrukums naktī uz 11. oktobri sabojāja Yandex datu centru Krievijas Vladimiras pilsētā, uzņēmums pilnībā apturēja tā darbību. Trieciens ir trešais uzbrukums Yandex objektiem četru dienu laikā pēc uzbrukumiem Sasovo 8. oktobrī un Kalugas apgabalā 9. oktobrī. Izcēlās plaši Yandex pakalpojumu traucējumi, tostarp mākonī, mūzikas un taksometru lietotnēs, kas skāra lietotājus Krievijā, kā arī Kazahstānā, Baltkrievijā, Armēnijā un Serbijā.
-
Ukrainas izlūkdienests publicē datus par 20 Krievijas ēnu flotes tankkuģiem
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) publicējusi informāciju par 20 jūras kuģiem, kas nodrošina Krievijas naftas, naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes eksportu vai nodrošina degvielu sankcionētiem kuģiem. Visi kuģi ir pakļauti Lielbritānijas vai Ukrainas sankcijām, bet viens no tiem – arī ASV sankcijām. Izlūkdienests aicina starptautiskos partnerus pastiprināt kontroli pār kuģu pārdošanu, liegt apkalpošanu ārvalstu dokos un liegt Krievijai ieņēmumus no energoresursu eksporta.
-
Sikorskis: Polijas vēstniecība Maskavā ziņo par degvielas trūkumu
Polijas ārlietu ministrs Radošsavs Sikorskis 10. oktobrī sociālajā tīklā X paziņoja, ka Polijas vēstniecība Krievijā fiksē degvielas deficītu pat Maskavā. Ieraksts parādījās dienu pēc ASV prezidenta Trampa un Krievijas diktatora Putina vienošanās par lielām Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm pasaules tirgiem, un tajā Sikorskis vaicāja, no kurienes ņemsies Krievijas dīzeļdegvielas eksporta pārpalikumi, ņemot vērā Ukrainas triecienu radītos bojājumus Krievijas naftas pārstrādes jaudā.
-
Kuzņecova aizstāvība Hamburgā gatavojas iesniegt divu viņa militāro komandieru rakstiskas liecības
Hamburgā tiesā par 2022. gada «Nord Stream» gāzesvadu sabotāžu tiesā Ukrainas pilsonis Sergejs Kuzņecovs, kuru Vācija tur aizdomās par operācijas vadīšanu. Viņa aizstāvība plāno tiesā iesniegt rakstiskas zvērestā liecības no diviem viņa militārajiem komandieriem, no kuriem viens tiek raksturots kā iespējamais visas sabotāžas organizētājs. Pats Kuzņecovs liecības sniegt negrasās, viņš noliedz jebkādu saistību ar spridzināšanu, bet Ukraina nopiet apsūdzības.
-
Maiami sarunas par karu beidzās pēc vienas dienas; Ukraina pārtrauc vizīti pēc Trampa–Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Maiami notika ASV, Ukrainas, Eiropas un NATO pārstāvju sarunas par iespējamiem ceļiem uz Krievijas kara izbeigšanu pirms ziemas. Divas dienas plānotā tikšanās beidzās jau pirmajā dienā, un Ukrainas delegācija izgrieza ceļojumu atpakaļ uz mājām, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka telefonsarunā ar Vladimiru Putinu panākta vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja lēmumu, nodēvējot to par „dāvanu Putinam dzimšanas dienā” un apsūdzot Vašingtonu, ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā „aizsegs” paralēliem ASV–Krievijas norunām.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV; Ukraina un Eiropa asi kritizē
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos piegādāt vairākus miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas uz ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca lēmumu par "vāju" un "negodīgu", Eiropas līderi paziņoja, ka nemazinās spiedienu uz Krieviju, un 12. oktobrī ES ārlietu ministri plāno apstiprināt lielāko sankciju paketi kopš kara sākuma.
-
Krievija pieprasa Nīderlandei izdot Starptautiskās Krimināltiesas (STK) prezidenti Tomoko Akani
Krievijas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Nīderlandes varasiestādēm pieprasījumu izdot Starptautiskās Krimināltiesas prezidenti Tomoko Akani, kā arī līdzīgus pieprasījumus vairākām citām valstīm par vēl astoņu STK amatpersonu, tostarp bijušā prokurora Karima Khana, izdošanu. Pieprasījums ir daļa no Krievijas ilgstošās konfrontācijas ar STK pēc 2023. gada 17. martā izdotā aresta ordera pret Vladimiru Putinu saistībā ar Ukrainas bērnu deportāciju.
-
NATO 13.–23. oktobrī Itālijā aizvadīs ikgadējās Steadfast Noon kodolspēka mācības
NATO paziņoja, ka ikgadējās Steadfast Noon kodolspēka mācībās Itālijā no 13. līdz 23. oktobrim piedalīsies 17 dalībvalstis. Vienlaikus alianses pārstāvji uzsvēra, ka mācības ir ierastas un paredzamas, un aicināja Krieviju nemodināt nepamatotas bailes. Pavēstījums nācis laikā, kad Krievija ir draudējusi izmantot kodolieročus, ja NATO mēģinātu izolēt Kaļiņingradas apgabalu, un pēc tam, kad pēc iepriekšējām NATO mācībām Maskava nosūtīja aliansei vēstuli ar kodoldraudiem.
-
Šrēders svin Putina 74. dzimšanas dienu Maskavā; Vācijas valdība to nosoda
Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders 7. oktobrī piedalījās Vladimiru Putina 74. dzimšanas dienas svinībās viņa mājā Krievijā. Kremlis publicēja abu vīriešu kopīgas fotogrāfijas. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs nosodīja tikšanos kā "absolūti amorālu"; vairāki Vācijas un ES politiķi to nodēvēja par "kauna traipu Vācijai" un "nodevību Eiropai".
-
Ukrainas Ģenerālštābs ziņo par 1710 Krievijas karavīru zaudējumiem diennaktī
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 9. oktobra rītā publicēja dienas zaudējumu pārskatu, kurā norādīts, ka pēdējās diennakts laikā Krievijas spēki zaudējuši 1710 karavīrus un 1757 bezpilota lidaparātu. Kopējie Krievijas personālsastāva zaudējumi kopš pilna mēroga kara sākuma tiek lēsti aptuveni 1 549 490 cilvēku. Dati tiek precizēti. 8. oktobrī frontē notika 194 kaujas sadursmes.
-
Ukrainas spēki naktī uz 9. oktobri trāpīja Krievijas raķešu un raķešdegvielas ražošanas objektiem
Naktī uz 9. oktobri Ukrainas Aizsardzības spēki ar trieciendroniem uzbruka trim Krievijas militāri-rūpnieciskiem objektiem, kas saistīti ar raķešu palaišanu un raķešdegvielas ražošanu. Ģenerālštābs apstiprināja Barminas Zinātniskās pētniecības starta kompleksu institūta filiāles un Starpkontinentālo ballistisko raķešu likvidēšanas centra trāpīšanu Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Rēdkīnas pētniecības rūpnīcas trāpīšanu Tveras apgabalā. Vienlaikus tika ziņots par uzbrukumiem naftas infrastruktūrai Komi Republikā, Belgorodas apgabalā un Kalugas apgabalā.
-
Melnkalnē aizturēts un izraidīts Krievijas propagandas tīkla «Rybar» dibinātājs Zvinčuks
Melnkalnes policija sadarbībā ar Nacionālās drošības aģentūru 9. oktobrī Risānā aizturēja Krievijas propagandas tīkla «Rybar» dibinātāju Mihailu Zvinčuku, viņa sievu Valēriju Zvinčuku un vēl trīs Krievijas pilsoņus. Visiem pieciem anulētas uzturēšanās atļaujas un pieņemts lēmums par deportāciju valsts un iekšējās drošības apsvērumu dēļ. Operācijas mērķis bija pretdarbība tīkla hibrīdajām aktivitātēm Melnkalnē.
-
Kijivas Ģenerālštābs: diennakts laikā Krievijas zaudējumi — aptuveni 1830 karavīri; kopš iebrukuma sākuma — aptuveni 1,547 miljoni
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ceturtdien, 8. oktobrī, publicēja ikdienas atjauninājumu par Krievijas personāla un tehnikas zaudējumiem. Diennakts laikā, pēc Ģenerālštāba datiem, Krievija zaudējusi aptuveni 1830 karavīru, bet kopš 2022. gada 24. februāra pilna mēroga iebrukuma sākuma kopējie zaudējumi sasniedz aptuveni 1 547 780 cilvēkus (nogalinātos un ievainotos). Publicēts arī sadalījums pa tehnikas veidiem.
-
ES vēstnieki 7. oktobrī vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju; Igaunijas lūguma dēļ no saraksta svītrots Krievijas uzņēmums
ES vēstnieki 7. oktobrī vienojās par 22. sankciju paketi pret Krieviju, kas ietver 743 fiziskas personas un 826 juridiskās personas, saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Pēc Igaunijas lūguma no sākotnējā EEAS projekta tika svītrots viens Krievijas uzņēmums un viena ar to saistīta persona, jo uzņēmums piegādā retzemju metālus Igaunijas uzņēmumam NPM Silmet. Formālu sankciju apstiprināšanu plānots veikt ES ārlietu ministru sanāksmē 12. oktobrī.
-
Ukrainas dronu trieciens Krievijas datu centram «Yandex» Sasovā izraisa masveida traucējumus
Naktī uz 8. oktobri Ukrainas dronu trieciens skāra mašīnbuves rūpnīcu «Sasta» Sasovā, Rjazaņas apgabalā, Krievijā, kuras teritorijā atrodas «Yandex» datu centrs. Ugunsgrēks pilnībā apturēja datu centra darbību, un trešdienas laikā «Yandex Cloud» infrastruktūra un daudzi Krievijas interneta pakalpojumi piedzīvoja masveida traucējumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja triecienu un raksturoja to kā «spoguļatbildi» Krievijas uzbrukumiem Ukrainas datu centriem.
-
ASV un Krievijas amatpersonas apspriež amerikāņu investora iesaisti «Nord Stream» atjaunošanā
Krievijas un ASV amatpersonas, tostarp īpašais sūtnis Džareds Kušners un Kremļa padomnieks Kirils Dmitrijevs, pēc Reuters ziņām pēdējo nedēļu laikā tikās Maskavā un Ņujorkā, lai apspriestu amerikāņu investora piesaisti «Nord Stream» gāzesvadu atjaunošanai. Baltais nams noliedz, ka nesen būtu notikušas sarunas tieši par «Nord Stream», uzsverot, ka jebkuram darījumam ar Krieviju jābūt saskaņotam ar DFC un Finanšu ministriju. Vācija un citas Eiropas valstis iebilst pret gāzesvadu darbības atjaunošanu, norādot uz spēkā esošajām ES sankcijām.