Tēma: Krievija
-
Dienvidkoreja atsauc vēstnieku no Ukrainas Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas strīda dēļ
Dienvidkorejas Ārlietu ministrija 8. oktobrī paziņoja par vēstnieka Ukrainā Parka Hi-čana atsaukšanu saistībā ar diplomātisko strīdu par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu, ko publiski izpauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā 23. septembrī. Vienlaikus Seula noraidījāda Ukrainas sankciju padomnieka apsūdzības, ka Dienvidkoreja esot piegādājusi degvielu Krievijai, pārkāpjot sankcijas.
-
Ukrainas delegācija 9.–10. oktobrī dosies uz ASV sarunām; Rubio: «diplomātisks strupceļš»
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 8. oktobrī paziņoja, ka ukraiņu delegācija 9.–10. oktobrī dosies uz ASV divu dienu sarunām ar amerikāņu pārstāvjiem, tostarp īpašajiem sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Tajā pašā dienā ASV valsts sekretārs Marko Roko intervijā Grieķijas izdevumam Kathimerini nosauca Krievijas–Ukrainas karu par «strategisku strupceļu», kurā diplomātisks risinājums pašlaik nav sasniedzams, jo Krievija pieprasa pilnu Donbasas kontroli, ko Ukraina noraida. Zelenskis, apmeklējot Pryluki, noraidīja Rubo vērtējumu un aicināja Vašingtonu nevis slēgt ekonomiskus darījumus ar Maskavu, bet gan pastiprināt sankcijas, slēgt Krievijas ekonomiku un nodrošināt Ukrainai Starlink piekļuvi.
-
Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma «Lima» novirza divas Krievijas ballistiskās raķetes virs Kijivas
Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma «Lima», ko izmanto vienība «Nakts sardze» (Nіchna Varta), 2026. gadā novirzīja divas Krievijas ballistiskās raķetes, kas virzījās uz svarīgu valdības objektu Kijivā. Pēc iejaukšanās raķetes nokrita Dņeprā. Par incidentu ziņoja laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz Ukrainas militārajiem avotiem.
-
ES dalībvalstu vēstnieki vienojas par lielāko sankciju paketi pret Krieviju līdz šim
ES dalībvalstu vēstnieki 7. oktobrī vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas ietver 743 fiziskas personas un 826 uzņēmumus, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī sankcijas pret 77 personām, kuras tika "ievēlētas" Krievijas Valsts domē no okupētajām Ukrainas teritorijām. Vienošanās paredz arī ķīmisko ieroču izplatīšanas sankciju režīma pagarināšanu un trīs Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu iekļaušanu sankciju sarakstā. Galīgais apstiprinājums paredzēts ES Ārlietu padomē 12. oktobrī Luksemburgā.
-
Dānijas izlūkdienests: Krievija sākusi sabotāžas operācijas pret Dānijas uzņēmumiem, kas piegādā preces Ukrainai
Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta (PET) vadošā analītiķe Žozefīna Kristensena 7. oktobrī Kopenhāgenā iekšējās drošības konferencē paziņoja, ka Krievija ir sākusi sabotāžas operācijas pret Dānijas uzņēmumiem, kas piegādā preces Ukrainai. Pēc viņas teiktā, Krievija secinājusi, ka tās iepriekšējie plaša mēroga uzbrukumi nav atturējuši Rietumus un NATO no atbalsta Ukrainai, un tagad mērķē uz objektiem, kam ir tieša ietekme uz fronti, jo īpaši uz ieroču ražošanu. Dānijas izlūkdienests ziņo, ka Krievija arvien biežāk vervē nesagatavotus starpniekus, tostarp bez pajumtes esošas un atkarīgas personas, izmantojot Telegram un citas sociālās platformas.
-
Krievija naktī uz 7. oktobri veica masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai ar ballistiskajām, spārnotajām raķetēm un droniem
Naktī no 6. uz 7. oktobri Krievija pret Ukrainu izmantoja ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400/KN-23, spārnotās raķetes (48, tostarp Х-101, «Iskander-K», «Kalibr»), pretkuģu raķetes «Cirkon»/«Oniks» un 130 trieciendronus. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Harkiva, Poltava un Dņepropetrovskas apgabals. Līdz plkst. 9:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 161 gaisa mērķi – 5 ballistiskās raķetes, 39 spārnotās raķetes un 117 dronus; informācija par vēl 6 spārnotajām raķetēm tika precizēta. Uzbrukumā dzīvību zaudēja cilvēki Kijevā, Prilukos, Kremenčukā, Dņipro un Oleksandrijā; Prilukos tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka.
-
Pēc Guardian izmeklēšanas Dienvidkorejas ostās atklātas degvielas piegādes Krievijai; Ukraina apstiprina, Seuls noliedz
Laikraksta The Guardian analīze par ostu dokumentiem un kuģu izsekošanas datiem liecina, ka jūlijā un augustā vairāk nekā 176 000 tonnu degvielas, galvenokārt dīzeļdegvielas, tika iekrautas septiņos tankeros trīs Dienvidkorejas ostās un 14 reisos nogādātas Krievijas Tālajos Austrumos. Trīs no septiņiem tankeriem bija pakļauti Apvienotās Karalistes un ES sankcijām. Augusta Krievijas jūras importa apjoms – vairāk nekā 368 000 tonnu – bija lielākais mēneša apjoms kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, un Dienvidkoreja bija otrais lielākais piegādātājs aiz Indijas ar aptuveni 31% jeb 112 000 tonnām. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs apstiprināja, ka Korejas puse slepenā diplomātiskā saziņā atzinusi faktu par ar sankcijām pakļautu tankeru izmantošanu degvielas piegādēm Krievijai; Dienvidkorejas prezidenta administrācija 7. oktobrī šos apgalvojumus noraidīja, norādot, ka oficiālā tirdzniecības statistika no 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam neuzrāda dīzeļdegvielas, benzīna vai aviācijas degvielas eksportu uz Krieviju.
-
ATESH: Krievija steidzami nostiprina tiltus un loģistikas mezglus, gaidot Ukraina raķešu triecienus
Partizānu kustība ATESH ziņo, ka Krievijas Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala štābs izdevis rīkojumu steidzami sagatavot loģistikas mezglus iespējamiem Ukrainas Aizsardzības spēku triecieniem. Darbi notiek Rostovas apgabalā, Taganrogas virzienā, Krimā un Belgorodas apgabalā. Ziņojums nāk saistībā ar ziņām par Ukrainas ballistisko raķešu FP-7 un FP-9 izmantošanu un gatavošanu.
-
Bulgārijas Melnās jūras zonā droni nogremdē vienu un aizdedzina otru kravas kuģi
6. oktobrī Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem — nogremdēja Togo karoga ALFA WATAN un aizdedzināja Palau karoga ABLE, kura 18 apkalpes locekānus evakuēja Bolgārijas prāmis DIOSCURIA. Bulgārijas premjerministrs Radevzi to nodēvēja par "neiedomājami nepieņemamu" starptautisko tiesību pārkāpumu, bet Ukrainas prezidents Zelenskis apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija.
-
Berlīnes prokuratūra izmeklē «Krievijas nama» nomniekus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem
Berlīnes prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret «Krievijas nama» nomniekiem par iespējamiem ES sankciju pārkāpumiem. Vienlaikus daļa iestāžu ēkā pēc Vācijas valdības lēmuma to slēgt joprojām darbojas.
-
Zelenskis: Krievija nododusi Ziemeļkorejai dronu tehnoloģijas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija nodevusi Ziemeļkorejai lidmašīnu un dronu tehnoloģijas, un to pamatojis ar Ziemeļkorejas iepriekšējo palīdzību ar raķetēm. Paziņojums nāk laikā, kad Krievija būtiski pastiprinājusi uzbrukumus ar augstātruma «Shahed» droniem Ukrainā.
-
Ukrainas izlūkdienesti publicējuši datus par Krievijas drona «Geran-4» jauno modifikāciju
Ukrainas Militārā izlūkdienesta (ГУР) publicēja informāciju par jaunu Krievijas reaktīvā drona «Geran-4» modifikāciju. Tajā iekļauts Krievijā ražots turboreaktīvais dzinējs, jauna kumulatīvi-griešanas kaujas galviņa (КРСН) tiltu un elektrolīniju balstu iznīcināšanai, kā arī uzlabota autonomā navigācija ar «MOH» bloku un «Susаnin» optoelektronisko sistēmu. Jaunā versija tiek izmantota uzbrukumos kopš 2025. gada rudens, un oktobra pirmajās dienās ar to tika trāpīts Kiivas Pivdennyi un Pivnichnyi tiltiem.
-
BND vadītājs Brīdina par "Jaunu, Bīstamāku" Konfrontāciju ar Krieviju
Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers Bundestāgā paziņoja, ka konfrontācija ar Krieviju ir ieguvusi "jaunu, bīstamāku raksturu" un ka Vācija riskē tikt ievilkta vardarbīgā konfliktā ar Krieviju. Brīdinājums izskanēja ikgadējās izlūkdienestu vadītāju atklātās uzklausīšanas laikā un sakrita ar Vācijas kanclera Frīdriha Merca un iekšlietu ministra Aleksandra Dobrinda paziņojumiem par gatavošanos liela mēroga hibrīduzbrukumiem.
-
Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos kritušies par 17%
Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi 2026. gada janvārī–septembrī samazinājās par 17% līdz 5,47 triljoniem rubļu (64,43 miljardi ASV dolāru), salīdzinot ar 6,61 triljonu rubļu iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Kritums notika, neskatoties uz strauju Urals naftas cenas kāpumu, jo samazinājās ieguve, eksporta ierobežojumi un Ukrainas dronu triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
Ukrainas graudu pārvadājoša kuģa uzbrukumā Melnajā jūrā pie Rumānijas krastiem gājuši bojā divi cilvēki
Pirmdien, 5. oktobrī, Melnajā jūrā netālu no Rumānijas krastiem tika uzbrukts kravas kuģim Royad Mammadov, kas no Ukrainas ostas Izmaiła devās uz Itāliju ar graudu kravu. Kuģis nogrima, divi cilvēki gāja bojā, bet 11 apkalpes locekļus izglāba Rumānijas glābšanas vienības. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka uzbrukumā tika izmantoti divi Krievijas droni un ka tas noticis neitrālos ūdeņos.
-
NATO gatavo «Uzvaras teoriju» — stratēģiju ātrai atvairīšanai pret Krievijas uzbrukumu austrumu flangam
NATO Augstākais sabiedrotais komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs izstrādā stratēģijas dokumentu ar nosaukumu «Theory of Victory», kurā aprakstīts, kā alianse ātri atvairītu iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO austrumu flangam, izmantojot dronus, mazapkalpes sistēmas un mākslīgo intelektu. Dokumentu plānots prezentēt 12. oktobrī Polijā. Pēc Grinkeviča preses sekretāra teiktā, alianses mērķis ir saglabāt NATO pārsvaru un atturēt agresiju.
-
Ukrainas aizsardzības ministrija: Krievijas naftas pārstrādes jauda par vairāk nekā 51% izvesta no ierindas
Ukrainas aizsardzības ministrija paziņoja, ka tālsatiksmes triecieni, ko veikuši Ukrainas Drošības un aizsardzības spēki, ir izveduši no ierindas vairāk nekā 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudas. To pavēstīja aizsardzības ministrs Jevhenijs Hmara, uzskaitot nesen skartos objektus un paziņojot, ka Ukraina 2026. gadā trīskāršojusi tālsatiksmes trieciendronu ražošanu un iepirkumu.
-
Zelenskis paziņo par Ukrainas gatavību piedalīties trīspusējā tikšanās reizē ar ASV un Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu Kijivā pavēstīja, ka Ukraina ir gatava piedalīties ASV ierosinātā trīspusējā tehniskā līmeņa tikšanās reizē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, kas varētu notikt līdz oktobra beigām. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina ir atvērta tikšanās norisei Apvienotajos Arābu Emirātos vai citā ASV piedāvātā vietā, un ka Krievijas puse vēl nav sniegusi atbildi.
-
Krievijas triecienos Ukrainai dronu atlūzas nokritušas četros Moldovas rajonos; Sanku aicina Rīgu
2025. gada 3. oktobra rītā pēc sprādzieniem četros Moldovas rajonos tika atrasti dronu atlūzas. Moldovas Gaisa operāciju dienests konstatēja, ka no plkst. 7:45 līdz 8:00 valsts gaisa telpu šķērsoja pieci bezpilota lidaparāti. Cietušo nav. Incidents notika lielas Krievijas dronu uzbrukuma Ukrainā naktī, kuras laikā tika izšauti 157 droni, tostarp 45 reaktīvie.
-
Rumānija: 2026. gadā rekordliels skaits Krievijas dronu uzbrukumu un ielidojumu
Rumānijas Aizsardzības ministrija publicējusi statistiku par Krievijas dronu uzbrukumiem pie Rumānijas robežas un nesankcionētiem ielidojumiem tās gaisa vai jūras telpā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. 2026. gada rādītāji jau pārsniedz iepriekšējo gadu kopsummas. Naktī uz 2. oktobri Tulčas apriņķī nokritis objekts, visticamāk drons, izraisot ugunsgrēku.