Pēc Guardian izmeklēšanas Dienvidkorejas ostās atklātas degvielas piegādes Krievijai; Ukraina apstiprina, Seuls noliedz
Laikraksta The Guardian analīze par ostu dokumentiem un kuģu izsekošanas datiem liecina, ka jūlijā un augustā vairāk nekā 176 000 tonnu degvielas, galvenokārt dīzeļdegvielas, tika iekrautas septiņos tankeros trīs Dienvidkorejas ostās un 14 reisos nogādātas Krievijas Tālajos Austrumos. Trīs no septiņiem tankeriem bija pakļauti Apvienotās Karalistes un ES sankcijām. Augusta Krievijas jūras importa apjoms – vairāk nekā 368 000 tonnu – bija lielākais mēneša apjoms kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, un Dienvidkoreja bija otrais lielākais piegādātājs aiz Indijas ar aptuveni 31% jeb 112 000 tonnām. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs apstiprināja, ka Korejas puse slepenā diplomātiskā saziņā atzinusi faktu par ar sankcijām pakļautu tankeru izmantošanu degvielas piegādēm Krievijai; Dienvidkorejas prezidenta administrācija 7. oktobrī šos apgalvojumus noraidīja, norādot, ka oficiālā tirdzniecības statistika no 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam neuzrāda dīzeļdegvielas, benzīna vai aviācijas degvielas eksportu uz Krieviju.
Galvenais
- Jūlijā un augustā septiņi tankeri no vairākām Dienvidkorejas ostām veica 14 reisus uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, pārvadājot vairāk nekā 176 000 tonnu degvielas, galvenokārt dīzeļdegvielas.
- Trīs no septiņiem tankeriem – Layla, Astoria un Chongchon – bija pakļauti Apvienotās Karalistes un ES sankcijām; Astoria bija arī pakļauta Austrālijas sankcijām.
- Sankcijām pakļautais tankers Layla 19. jūlijā un 10. augustā veica divus reisus no Ulsanas ostas uz Vladivostoku, kopā pārvadājot 57 000 tonnu dīzeļdegvielas; otrajā reisā par galamērķi tika norādīta Japānas Nigata.
- Tankeris Chongchon neiegāja ostā; agrā augustā aptuveni 26 000 tonnu degvielas saņēma no nesankcionētā tankera Celeste I ar kuģu-kuģu pārkraušanu pie Jeosu ostas, pēc tam dodoties uz Vladivostoku, kā galamērķi norādot Singapūru.
- Augustā Krievija jūras ceļā importēja vairāk nekā 368 000 tonnu naftas produktu – vairāk nekā septiņas reizes vairāk nekā jūlijā un lielākais mēneša apjoms kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.
- Dienvidkorejas īpatsvars šajā importa apjomā bija aptuveni 112 000 tonnas jeb 31%, padarot to par otro lielāko piegādātāju aiz Indijas.
- Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs apstiprināja, ka Korejas puse slepenā diplomātiskā saziņā atzinusi ar sankcijām pakļautu tankeru izmantošanu degvielas piegādēm Krievijai; Ukrainas prezidenta administrācijas avots noliedz jebkādas konfidencialitātes vienošanās esamību par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu.
- Dienvidkorejas prezidenta administrācija 7. oktobrī noraidīja apgalvojumus par degvielas eksportu uz Krieviju, saucot tos par nepamatotiem un neatbilstošiem oficiālajai tirdzniecības statistikai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Dienvidkorejas ostas, šķiet, kļuvušas par nozīmīgu degvielas avotu Krievijai – augustā uz Dienvidkoreju attiecināmi aptuveni 31% Krievijas jūras naftas produktu importa, otrajā vietā aiz Indijas. Trīs no septiņiem iesaistītajiem tankeriem bija pakļauti Apvienotās Karalistes un ES sankcijām, kas rada jautājumus par to, kā sankcionēti kuģi var iekraut kravu G7 valsts ostās. Piegādes notiek laikā, kad Krievijas pārstrādes jauda ir nopietni samazinājusies pēc Ukrainas dronu triecieniem, liekot domāt, ka šī degviela palīdz uzturēt Krievijas kara mašīnu. Ukraina publiski apstiprināja Guardian secinājumus caur Ārlietu ministriju, palielinot diplomātisko spiedienu uz Seulu, kamēr Seuls noraidīja apgalvojumus un aicināja Ukrainu atturēties no paziņojumiem, kas varētu kaitēt starptautiskajai uzticībai Dienvidkorejai.
Kas notika
Laikraksta The Guardian veikta ostu dokumentu un kuģu izsekošanas datu analīze atklāja, ka jūlijā un augustā vairākās Dienvidkorejas ostās septiņi tankeri iekrauva vairāk nekā 176 000 tonnu degvielas, galvenokārt dīzeļdegvielas, un 14 reisos nogādāja to Krievijas Tālajos Austrumos. Trīs no septiņiem tankeriem bija pakļauti Apvienotās Karalistes un ES sankcijām. Lielākais pārvadātājs – sankcijām pakļautais tankers Layla – veica divus reisus no Ulsanas ostas uz Vladivostoku (19. jūlijā un 10. augustā), kopā pārvadājot 57 000 tonnu dīzeļdegvielas; pirmajā reisā par galamērķi tika norādīts Vladivostoka, otrajā – Japānas Nigata. Krievijas karoga tankers Astoria, kas pakļauts arī Austrālijas sankcijām, 1. augustā Ulsanā iekrauva gandrīz 11 000 tonnu degvielas, kā galamērķi norādot Japānu, bet nonāca Vladivostokā. Trešais sankcionētais tankers Chongchon neiegāja ostā – agrā augustā tas aptuveni 26 000 tonnu saņēma no nesankcionētā tankera Celeste I ar kuģu-kuģu pārkraušanu pie Jeosu ostas, pēc tam dodoties uz Vladivostoku, kā galamērķi norādot Singapūru. Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem jūnijā Krievijas naftas pārstrādes jauda bija zemākā līmenī vairāk nekā 20 gadu laikā, bet dīzeļdegvielas ražošana samazinājās par gandrīz 30% gada griezumā; Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde to saista ar Ukrainas dronu triecieniem. Augustā Krievija jūras ceļā saņēma vairāk nekā 368 000 tonnu naftas produktu – vairāk nekā septiņas reizes vairāk nekā jūlijā un lielākais mēneša apjoms kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma; uz Dienvidkoreju attiecās aptuveni 31% jeb 112 000 tonnas, otrajā vietā aiz Indijas. Pēc jūras analītikas kompānijas Kpler datiem, degvielas pircēju vidū bija Krievijas valsts naftas kompānija Rosņeft (pakļauta Apvienotās Karalistes, ASV, ES un Austrālijas sankcijām) un Krievijas naftas grupa NNK, kuras īpašnieks Eduards Hudainatovs un grupas uzņēmums NNK-Oil ir pakļauti Apvienotās Karalistes sankcijām. Degvielas īpašniekus vai pārdevējus identificēt neizdevās, jo šāda informācija Dienvidkorejas ostu reģistros nav iekļauta. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs apstiprināja, ka Korejas puse slepenā diplomātiskā saziņā atzinusi ar sankcijām pakļautu tankeru izmantošanu degvielas piegādēm Krievijai, un Ukraina pauda bažas un iesniedza pieprasījumu sniegt paskaidrojumus. 7. oktobrī Dienvidkorejas prezidenta administrācijas preses sekretāre Kan Ju Če noraidīja apgalvojumus, paziņojot, ka oficiālā tirdzniecības statistika no 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam neuzrāda dīzeļdegvielas, benzīna vai aviācijas degvielas eksportu uz Krieviju, un aicināja Ukrainu atturēties no paziņojumiem, kas varētu kaitēt starptautiskajai uzticībai Korejai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas sešpadsmit pieejamie avoti ir Ukrainas, un tie visi Guardian datus, ar sankcijām pakļauto tankeru detaļas un augusta importa īpatsvaru uzrāda kā apstiprinātu faktu. Ukrainas avoti izceļ oficiālās Kijivas balsis – Ārlietu ministrijas preses sekretāru Heorhiju Tihiju, sankciju politikas sūtni Vladislavu Vlasjuku un Aizsardzības ministrijas Galveno izlūkošanas pārvaldi – kuri šo tirdzniecību raksturo kā sankciju apiešanas problēmu un kā mehānismu, ar kuru Krievija kompensē Ukrainas triecienu radītos zaudējumus savām rūpnīcām. Vairāki Ukrainas virsraksti tieši paziņo, ka Ukraina ir "oficiāli apstiprinājusi" Dienvidkorejas degvielas piegādes Krievijai, un daļa izdevumu vienlaikus aptver arī Seula pretestību un paralēlo strīdu par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu, izklāstot Kijivas nostāju, ka nekāda konfidencialitātes vienošanās nepastāvēja.
Kur atspoguļojums atšķiras
Trīs būtiskas nesaskaņas: pirmkārt, Ukraina, The Guardian un rietumu analītiķi apstiprina, ka Dienvidkorejas ostas tika izmantotas degvielas piegādēm Krievijai, tostarp ar sankcijām pakļautu tankeru starpniecību, kamēr Dienvidkorejas prezidenta administrācija to noliedz, apgalvojot, ka oficiālā tirdzniecības statistika no 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam neuzrāda dīzeļdegvielas, benzīna vai aviācijas degvielas eksportu uz Krieviju; otrkārt, Seuls apgalvo, ka Ukraina pārkāpusi vienošanos par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas neizpaušanu un ka Kijiva pati uzstājusi uz konfidencialitāti, kamēr Ukrainas prezidenta administrācijas avots, uz kuru atsaucas Ukrainas mediji, noliedz jebkādas konfidencialitātes vienošanās esamību; treškārt, lielākā daļa ziņojumu min vairāk nekā 176 000 tonnu degvielas, bet viens raksts par to pašu periodu norāda "vairāk nekā 150 000 tonnu".
Konteksts
Dienvidkoreja ir viens no Ukrainas atbalstītājiem – 2023. gadā tā apsolīja 2,3 miljardus ASV dolāru, galvenokārt kredītu veidā, un sniegusi humāno palīdzību un neletālu aprīkojumu, piemēram, ķiveres, aizsargvestes un prettanku transportlīdzekļus, vienlaikus liedzot piegādāt letālu bruņojumu. Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem jūnijā Krievijas naftas pārstrādes jauda nokritās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 20 gadu laikā, bet dīzeļdegvielas ražošana samazinājās par gandrīz 30% gada griezumā – kritumu Ukrainas izlūkdienesti saista ar Ukrainas dronu triecieniem. Augustā Krievija jūras ceļā importēja vairāk nekā 368 000 tonnu naftas produktu – vairāk nekā septiņas reizes vairāk nekā jūlijā un lielākais mēneša apjoms kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Degvielas tirdzniecība caur sankcijām pakļautiem tankeriem, šķiet, nepārkāpj Dienvidkorejas likumus, jo Seula paša ierobežojumi pret Krieviju koncentrējas uz rūpniecības aprīkojuma, elektronikas un transportlīdzekļu eksporta kontroli, nevis uz degvielu.