Tēma: Krievija
-
ASV un Krievijas sarunās par karu Ukrainā iekļauts daudzmiljardu darījums ar Lukoil starptautiskajiem aktīviem
ASV Trampa administrācija un Krievija paplašinājušas sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā, iekļaujot tajās daudzmiljardu darījumu par Krievijas enerģētikas kompānijas Lukoil starptautiskajiem aktīviem — naftas laukiem, rafinēšanas rūpnīcām un degvielas uzpildes stacijām visā pasaulē. Darījumam nepieciešams gan ASV valdības, gan Kremļa apstiprinājums, un tā iznākums faktiski ir atkarīgs no Putina un Trampa lēmuma.
-
Zelenskis: Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; FP-9 būs gatavs šoruden
Intervijā aģentūrai Reuters Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, reaģējot uz jaunu Krievijas gaisa uzbrukumu kampaņu, kuras mērķis, pēc viņa teiktā, ir piespiest cilvēkus pamest Kijevu un citas pilsētas. Zelenskis atsaucās uz Ukrainas specdienestu iegūtiem dokumentiem, kas liecina par Putina apstiprinātu "jaunu doktrīnu" ar plašāku civilo mērķu sarakstu pirms ziemas. Viņš arī pavēstīja, ka šonedēļ pirmo reizi kaujas apstākļos izmantots iekšzemes ballistiskais raķete FP-7, bet garā darbības rādiusa FP-9, ko ražo Fire Point un, pēc uzņēmuma teiktā, spēj sasniegt Maskavu, būs gatavs šoruden.
-
Mērcs apsūdz Krieviju par atbalstu galēji labējai AfD partijai
Vācijas kanclers Friedrichs Merzcs 1. oktobra runā Minsterē, Vestfāles miera balvas pasniegšanas ceremonijā, apgalvoja, ka Krievija atbalsta galēji labējo partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD). Viņš norādīja, ka Maskava mēģina šķelt Vācijas sabiedrību, vājināt atbalstu Ukrainai un kavēt ieguldījumus aizsardzībā. Merzcs nesniedza konkrētus pierādījumus šiem apgalvojumiem.
-
Ukrainas triecieni Krievijas naftas objektiem Volgogradas un Samāras apgabalos
Ukrainas Aizsardzības spēki 2. oktobra naktī ar dronu triecieniem sasniedza Krievijas naftas infrastruktūru Volgogradas un Samāras apgabalos. Krievijas Ģenerālštābs apstiprināja, ka tika trāpīts «Lukoil-Volgogradneftepererabotka» naftas pārstrādes rūpnīcai Volgogradā un «Samāra» līnijas ražošanas-dispečeru stacijai (LVDS) Samāras apgabalā. Abos objektos tika reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēki. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina «taisnīgi atbild» uz Krievijas eskalāciju, un pateicās SBU, HUR, SBS, SSO un SZR karavīriem.
-
Vācija apsūdz Krieviju drona uzbrukumā Ukrainas lidmašajai Leipcigas lidostā
Naktī uz 5. augustu drons ar 1,8 kg Semtex sprāgstvielas ietriecās Ukrainas An-124 kravas lidmašanas spārnam Leipcigas/Halles lidostā Vācijā, bet nesprāga. Kopīgā The Telegraph un Welt am Sonntag izmeklēšanā par iespējamo organizētāju identificēts Krievijas motociklistu kluba pārstāvis Oļegs Ļevuškins, bet par tiešo izpildītāju — Baltkrievijas aģents Andrejs Karšakovs. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju un paziņoja par atbildes pasākumiem.
-
Krievijas militārie izdevumi 2027. gadam sasniegs rekordaugstu 17,1 triljonu rubļu
Krievijas budžeta plāni liecina par gatavošanos ilgstošam karam pret Ukrainu — 2027. gadam paredzētie militārie izdevumi sasniegs 17,1 triljonu rubļu (aptuveni 205 miljardus ASV dolāru), kas ir vairāk nekā par 40% virs šogad plānotā un gandrīz 380% vairāk nekā pirms pilna mēroga iebrukuma. Kremlis ir atteicies no iepriekšējiem plāniem samazināt izdevumu pieaugumu, neraugoties uz pieaugošo budžeta deficītu un valsts parādu. Vienlaikus Krievija atkārto kodol draudus un brīdina Eiropas valstis par iespējamiem uzbrukumiem aiz Ukrainas robežām.
-
Ņujorkas Laiks publicē dokumentu par Krievijas plānu iznīcināt Ukrainas enerģētikas sistēmu
The New York Times publicēja sīkāku informāciju par dokumentu, ko Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihals pirms divām nedēļām Parīzē iesniedza Eiropas partneriem. Dokuments apraksta trīs posmu Krievijas triecienu kampaņu ar līdz 1000 raķetēm, droniem un bumbām, kuras mērķis ir iznīcināt Ukrainas enerģētikas sistēmu un atslēgt lielākās pilsētas no elektrības, siltuma un ūdens. NYT atzīmēja, ka nevarēja neatkarīgi pārbaudīt dokumenta autentiskumu.
-
Rinkēvičs: Latvija izvietos kodolieročus, ja NATO kolektīvi tā nolēms
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija ir gatava izvietot kodolieročus savā teritorijā, ja NATO kolektīvi pieņems šādu lēmumu. Vienlaikus viņš uzsvēra, pašlaik par to nenotiek konkrētas sarunas un ka Latvijas likumdošanā šādam izvietojumam nav juridisku šķēršļu.
-
Tramps vaino Ukrainu ASV dīzeļdegvielas cenu kāpumā un apsver eksporta aizliegumu
ASV prezidents Donalds Tramps 30. septembrī Baltajā namā žurnālistiem paziprināja, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpniecībai, nevis situācija Tuvajos Austrumos, ir galvenais ASV dīzeļdegvielas cenu kāpuma iemesls. Viņš atkārtoti aicināja Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un nenoliedza iespēju aizliegt ASV dīzeļdegvielas eksportu.
-
ASV Finanšu ministrija noteikusi jaunas sankcijas Krievijas finanšu tīklam A7
ASV Finanšu ministrija 1. oktobrī noteikusi jaunas sankcijas Krievijas finanšu kompānijai A7, to pieskaitot sankciju sarakstam un atzīstot par nopietnu transnacionālu noziedzīgu organizāciju. Pasākumi ietilpst operācijā «Ekonomiskais izstumtais» (Economic Outcast), kuras mērķis ir Irānas izolēšana. A7 tīklu, kura apjoms aptuveni atbilst 13% no Krievijas 2025. gada ārējās tirdzniecības apgrozījuma, izmantojis Irānas Revolucionāro gvardu korpuss un Krievija, lai apietu sankcijas.
-
Putins Valdai runā liek priekšā NATO draudus, kodolieroču retoriku un ultimātu par Donbasu
Vladimirs Putins 1. oktobra uzrunā 23. Valdai diskusiju kluba plenārsēdē atkārtoja apgalvojumus, ka karu esot sācis Rietumi, pieprasīja Ukrainas neitralitāti, noraidīja savstarpēju uzbrukumu pārtraukšanu kuģiem un naftas rūpnīcām, kā arī izteica kodolieroču retoriku, salīdzinot tos ar šaujamo ieroci uz skatuves sienas, kas „obligāti izšaus”.
-
Četri ASV Kongresa locekļi aicina Trampu nevis mazināt, bet piemērot «Grahama likumu» pret Krieviju
Četri ASV Pārstāvju palātas locekļi no Kongres Ukrainas atbalsta grupas nosūtījuši vēstuli prezidentam Donaldam Trampam, aicinot viņu nemazināt sankcijas pret Krieviju un aktivizēt tā sauktā «Grahama likuma» «elleiskos» ierobežojumus. Vēstule ir atbilde uz mediju ziņām, ka Trampa administrācija varētu apsvērt sankciju atvieglošanu apmaiņā pret Krievijas turēto politieslodzīto atbrīvošanu.
-
Krievijas jūras naftas eksporta ieņēmumi sasnieguši rekordu — 2,75 miljardi dolāru nedēļā
Krievijas jūras naftas eksporta vērtība nedēļā līdz 27. septembrim sasniedza 2,75 miljardus dolāru — augstāko rādītāju kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Ieņēmumu kāpumu veicināja gan lielāki apjomi, gan augošās Urals un ESPO cenas, ko saista ar Tuvo Austrumu krīzi un Saūda Arābijas naftas cauruļvada bojājumiem. Vienlaikus Ukraina ar dronu uzbrukumiem ir izslogusi aptuveni piekto daļu Krievijas primārās pārstrādes jaudu, un Maskava līdz oktobra beigām pagarinājusi dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu.
-
Krievija līdz 31. oktobrim pagarina dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu
Krievijas valdība pagarinājusi dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu ražotājiem līdz 2026. gada 31. oktobrim, atsaucoties uz iekšējo degvielas deficītu, ko saasina Ukrainas dronu triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpniecībai. Paredzams, ka vispārējais degvielas eksporta aizliegums saglabāsies spēkā līdz 2027. gada 31. janvārim.
-
Berlinē notika maršs par okupēto Oļešku iedzīvotāju atbalstu
Ukrainas pilsoniskā kustība Vitsche Berlin 28. septembrī organizēja gājienu cauri Berlīnes centram, pieprasot humāno piekļuvi un civiliedzīvotāju evakuāciju no Krievijas okupētās Oļeškas Hersonas apgabalā. Pasākums notika laikā, kad Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzina "kritisko situāciju" pilsētā, bet mēģināja vainot Ukrainu, kamēr Ukrainas Centrs pretddezinformācijai to nodēvēja par Kremļa propagandas taktiku.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: Krievijas dienas zaudējumi – aptuveni 1440 karavīru, kopējie zaudējumi tuvojas 1,53 miljoniem
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 29. septembra rītā ziņoja, ka Krievija iepriekšējā diennaktī zaudējusi aptuveni 1440 karavīru. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas kopējie personāla zaudējumi tiek lēsti aptuveni 1 532 500 kritušo un ievainoto. Ģenerālštābs publicēja arī dienas un kopējos tehnikas zaudējumus, bet neatkarīgas aplēses (BBC/Mediazona, NATO) sniedz ievērojami zemākus rādītājus.
-
Briselē piedāvā jaunu shēmu Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanai Ukrainas interesēs
Politikas komentētājs Hugo Dakonss un līdzautori Briselē EPC analītiskajā centrā piedāvājuši mehānismu, ar kuru Krievijas Centrālās bankas iesaldētie aktīvi no nacionālo depozitāriju, tostarp Euroclear un Clearstream, tiktu pārcelti uz īpaša ES instrumenta bilanci. Mērķis ir pasargāt depozitārijus no Krievijas tiesas prasībām un sagatavot tiesisko pamatu turpmākai Ukrainas finansēšanai.
-
Ukrainas zemniekiem draud naudas trūkums, Brisele atteikusi 220 miljonu eiro atbalstu
Ukrainas agrārpolitikas ministrs Tarass Visockis brīdina, ka valsts zemniekiem naudas pietiks aptuveni līdz Jaunajam gadam, bet pavasarī var rasties vēl asāka finansējuma krīze, ko saasina Krievijas bloķētais Melnās jūras eksports. Eiropas Komisija noraidījusi Ukrainas 220 miljonu eiro pieprasījumu zemnieku atbalstam — tā vietā plānots 250 miljonu dolāru aizdevums no Pasaules Bankas.
-
Krievijas mobilie ugunsgrēku grupas, iespējams, izmanto Ķīnas QW-18/19 MANPADS
Krievijas pretgaisa aizsardzības mobilās ugunsgrēku grupas, domājams, sākušas izmantot Ķīnas ražotos portatīvos pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksus QW-18/19. Sistēma tika novērota mācībās Rostovas apgabalā Krievijas 51. pretgaisa aizsardzības divīzijas 51. mobilās ugunsgrēku grupas bruņojumā, un Krievijas karavīri to dēvē par "Iva". Palaišanas iekārtas ir bez marķējuma, kas var liecināt par mēģinājumu slēpt izcelsmes valsti.
-
Krievija naktī uz 29. septembri apšaudīja desmit Ukrainas apgabalus, tostarp Kijevu
Krievijas spēki naktī uz 29. septembri ar raķešu un liela apjoma dronu uzbrukumu skāra Kijevu un vismaz desmit Ukrainas apgabalus. Galvaspilsētā tika bojāts «Kijev-Pasažirskij» dzelzceļa stacijas depo, datu un biznesa centri, dzīvojamās ēkas un energoinfrastruktūra; Odesas apgabalā trāpīts izglītības iestādei, kopmītnei un diviem ārvalstu kuģiem. Ukrainas gaisa aizsardzība ziņoja par visu raķežu un 106 trieciendronu notriekšanu, un prezidents Zelenskis pateicās ASV, Norvēģijai, Francijai un Vācijai par pretgaisa aizsardzības atbalstu.