Putins Valdai runā liek priekšā NATO draudus, kodolieroču retoriku un ultimātu par Donbasu
Vladimirs Putins 1. oktobra uzrunā 23. Valdai diskusiju kluba plenārsēdē atkārtoja apgalvojumus, ka karu esot sācis Rietumi, pieprasīja Ukrainas neitralitāti, noraidīja savstarpēju uzbrukumu pārtraukšanu kuģiem un naftas rūpnīcām, kā arī izteica kodolieroču retoriku, salīdzinot tos ar šaujamo ieroci uz skatuves sienas, kas „obligāti izšaus”.
Galvenais
- Putins 1. oktobrī uzstājās 23. Valdai diskusiju kluba plenārsēdē, kas ilga no 28. septembra līdz 1. oktobrim un pulcēja 120 dalībniekus no 40 valstīm.
- Putins paziņoja, ka Ukrainai jāpaliek neitrālai valstij, atsaucoties uz 1990. gada 16. jūlija Ukrainas PSR Valsts suverenitātes deklarāciju.
- Putins salīdzināja kodolieročus ar šaujamo ieroci, kas „obligāti izšauj”, un paziņoja, ka tiešs uzbrukums Krievijai vai Kaļiņingradai izvirzītu jautājumu par visu pieejamo ieroču izmantošanu.
- Putins noraidīja priekšlikumu par savstarpēju uzbrukumu pārtraukšanu kuģiem un naftas rūpnīcām, nosaucot to par „ absurdu” un uz jautājumu par to atbildot „Nē”.
- Putins atzina, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpnīcām Krievijai radījuši zaudējumus aptuveni 1% apmērā no IKP; Ukrainas Ģenerālštābs ziņo, ka bojāti vairāk nekā 45% Krievijas rafinēšanas jaudu.
- Putins uzstāja, ka Krievija gatava izbeigt karu ar miera sarunām, bet ar ultimātiem – pilnīgu Donbasas okupāciju un Ukrainas neitrālu statusu; Trampa miera priekšlikumus viņš raksturoja kā „grūtus” lēmumus Krievijai un „virzību pareizajā virzienā”.
- Eiropas Komisija nosodīja Krievijas „bezatbildīgo kodolretoriku”, bet Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs aicināja ES sākt dialogu ar Krieviju, atsaucoties uz kodolu trieciena risku.
Kas notika
1. oktobrī Vladimirs Putins uzstājās 23. Valdai diskusiju kluba plenārsēdē, kas no 28. septembra līdz 1. oktobrim pulcēja 120 dalībniekus no 40 valstīm. Savā uzrunā viņš atkārtoja vairākas iepriekšējās nostājas un izvirzīja jaunus nosacījumus. Putins apgalvoja, ka karu esot sākuši Rietumi, nevis Krievija, ka Ukraina nevar pastāvēt kā neatkarīga valsts un ka tā tiek vadīta no ārpuses. Viņš pieprasīja, lai Ukraina paliek neitrāla, atsaucoties uz 1990. gada 16. jūlija Ukrainas PSR Valsts suverenitātes deklarāciju, un skaidroja, ka vēlākais Ukrainas konstitūcijā iekļautais mērķis iestāties NATO ir viens no pašreizējā konflikta cēloņiem.
Kodolieroču jautājumā Putins salīdzināja tos ar šaujamo ieroci uz skatuves sienas, kas „obligāti izšauj”, un brīdināja, ka tiešs uzbrukums Krievijai vai Kaļiņingradai neizbēgami izvirzītu jautājumu par visu pieejamo ieroču izmantošanu. Vienlaikus viņš apgalvoja, ka negrasās veikt uzbrukumus uzņēmumiem valstīs, kas piegādā ieročus Ukrainai, bet to „rūpīgi uzrauga”.
Runājot par iespējamiem diplomātiskiem risinājumiem, Putins noraidīja priekšlikumu par savstarpēju triecienu pārtraukšanu kuģiem un naftas rūpnīcām, nosaucot to par „absurdu” un uz atkārtotu jautājumu atbildot „Nē”. Viņš tomēr raksturoja Donalda Trampa miera priekšlikumus kā „grūtus” lēmumus Krievijai, bet „virzību pareizajā virzienā”, vienlaikus izvirzot ultimātus: pilnīgu Donbasas okupāciju un Ukrainas neitrālu statusu. Putins arī atzina, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpnīcām Krievijai radījuši zaudējumus aptuveni 1% apmērā no IKP; Ukrainas Ģenerālštābs ziņo, ka bojāti vairāk nekā 45% Krievijas rafinēšanas jaudu. Putins aicināja arī veikt ANO reformu, piešķirot lielāku svaru Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji savā ziņojumā par Putina uzrunu uzsver kodolretorikas dimensiju – „ieroča uz sienas” salīdzinājumu un Kaļiņingradas formulējumu par „visiem pieejamajiem ieročiem” – kā galveno. Plaša uzmanība veltīta arī noraidījumam priekšlikumam par savstarpēju triecienu pārtraukšanu, kā arī Putina atzīšanai, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpnīcām radījuši zaudējumus aptuveni 1% no IKP, ko mediji salīdzina ar Ukrainas Ģenerālštāba ziņoto par vairāk nekā 45% Krievijas rafinēšanas jaudu bojāšanu.
Ukrainas izdevumi piešķir lielu vietu ekspertu komentāriem, tostarp Viktoram Šlinčakam, kurš uzrunu interpretē kā signālu, ka Maskava gatavojas uz ilgstošu starptautiskās nestabilitātes periodu un pozicionē sevi kā nākotnes pasaules kārtības centru, ne tikai kā karā iesaistītu pusi. Ziņojumi kontekstualizē Valdai uzrunu arī plašākā diplomātiskajā fonāmenī: Zelenska uzstāšanos ANO Ģenerālajā asamblejā par Krievijas zaudējumiem, Vitkofa–Kušnera tikšanos, iespējamo Abu Dabī tikšanos un Zelensa apgalvojumu, ka neitralitātes jautājums vairs nav dienas kārtībā. Ukrainas mediji konsekventi raksturo Putina neitralitātes prasību kā vēsturiski maldinošu, norādot uz 1990. gada suverenitātes deklarāciju un 2019. gada konstitūcijas grozījumu, kas pieņemts pēc Krievijas 2014. gada okupācijas.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais ievadā iekļautais neukraiņu avots – Azerbaidžānas aģentūra APA – koncentrējas šauri uz vienu virsraksta līmeņa ģeopolitisku apgalvojumu, proti, ka Trampa miera priekšlikumi ietver „grūtus” lēmumus Krievijai, bez detalizētas kodolieroču, enerģētikas vai neitralitātes jautājumu segšanas. Šī viena starptautiskā telegrāfa ziņa atspoguļo Putina nostāju, ka priekšlikumi ir „virzība pareizajā virzienā”, vienlaikus Krievijai meklējot drošības garantijas, bez redakcionāliem pretpunktiem, kas ir raksturīgi Ukrainas ziņojumiem. Starptautiskais materiāls nepievēršas ne Kaļiņingradas kodolformulējumam, ne Valdai „ieroča uz sienas” metaforai, ne arī noraidījumam priekšlikumam par savstarpēju triecienu pārtraukšanu, tāpēc šie aspekti šajā avotu kopumā starptautiskajā skatījumā paliek ārpus kadra.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras trīs būtiskos jautājumos. Pirmkārt, par to, vai Putins piekristu savstarpējai triecienu pārtraukšanai uz kuģiem un naftas rūpnīcām: vieni fakti fiksē viņa vārdus, ka šis priekšlikums ir „absurds” un ka uz jautājumu par to viņš atbildējis „Nē”, bet cits fakts to pašu uztver kā „jā” par savstarpēju pārtraukšanu. Otrkārt, par to, vai pirms uzrunas bija īpašs Krievijas Ārlietu ministrijas kodoldrauds saistībā ar Kaļiņingradu: viens fakts to piedēvē ministrijai, bet Putins pats savus Kaļiņingradas vārdus rāmēja kā atbildi uz mēģinājumiem iebiedēt Krieviju, nevis kā draudu. Treškārt, par dokumentu, uz kuru Putins atsaucās: viņš sacīja, ka neitralitātes klauzula ir deklarācijā, uz kuras pamata Ukraina „saņēma neatkarību”, tomēr fakti liecina, ka viņš faktiski atsaucās uz 1990. gada Ukrainas PSR Valsts suverenitātes deklarāciju, bet 1991. gada Neatkarības aktā neitralitātes noteikuma nav.
Konteksts
23. Valdai sesija norisinājās no 28. septembra līdz 1. oktobrim un pulcēja 120 dalībniekus no 40 valstīm. 1990. gada 16. jūlija Ukrainas PSR Valsts suverenitātes deklarācija pauda nodomu nākotnē kļūt par pastāvīgi neitrālu valsti, bet 1991. gada Neatkarības aktā neitralitātes klauzulas nav. Ukrainas konstitūcijā 2019. gada februārī tika iekļauts pants par „Eiratlantiskā kursa neatgriezeniskumu” – piecus gadus pēc Krievijas okupācijas Krimā un daļā Donbasa. Saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba datiem Ukrainas triecieni ir bojājuši vairāk nekā 45% Krievijas naftas rafinēšanas jaudu; 22. septembrī tika trāpīts Kuibiševas rūpnīcai Samārā. Prezidents Zelenskis 23. septembrī paziņoja, ka Ukraina iznīcinājusi 45% Krievijas naftas pārstrādes jaudas; „The Atlantic” ziņoja par iespējamu ASV–Ukrainas–Krievijas tikšanos Abu Dabī, lai apspriestu savstarpēju atteikšanos no triecieniem pret enerģētikas infrastruktūru. Saskaņā ar Doneckas OVA datiem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Doneckas apgabalā nogalināti 4335 un ievainoti 10 583 cilvēki (izņemot Mariupoli un Volnovahu); analītiķi augusta beigās vērtēja Krievijas kontroli apgabalā 79,89% apmērā. Septembrī Krievija nodota pagaidu pārvaldībā Šveices uzņēmuma Nestlé, Vācijas Metro AG un Francijas Auchan aktīvi Krievijā – tas bija fons, uz kura Putins Valdai runāja par Rietumu aktīviem Krievijā.