Tēma: Krievija
-
Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs Vašingtonā ticies ar ASV amatpersonām; sarunas novērtētas kā "konstruktīvas"
Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs 28. septembrī Vašingtonā ticies ar ASV amatpersonām, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā un iespējamos ASV–Krievijas enerģētikas projektus pēc tā. Tikšanos kā "konstruktīvu" novērtēja nezināms Baltā nama avots, ziņo aģentūra Reuters. Dmitrijevs ir arī Krievijas tiešo investīciju fonda (RDIF) vadītājs, un viņš tikās ar ASV Finanšu ministrijas un Enerģētikas ministrijas pārstāvjiem.
-
Donori Briselē apspriež turpmāku finansiālo palīdzību Ukrainai; SVF lēš finansējuma trūkumu līdz 54 mljrd dolāru
Septembra 29. datumā Briselē tikās Ukrainas donori, lai paātrinātu sarunas par turpmāku finansiālo palīdzību. SVF provizoriski lēsis, ka Ukrainas finansējuma trūkums līdz 2029. gadam var sasniegt aptuveni 54 mljrd dolāru. ES dalībvalstis joprojām nav vienojušās par mehānismu, kā nodrošināt papildu finansējumu — daļa atbalsta aptuveni 210 mljrd eiro izmantošanu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, citas ierosina jaunu kopīgu ES parādu emisiju.
-
Igaunijas drošības dienests: Milrem Robotics ēkas dedzināšana Tallinā bija Krievijas specdienestu organizēta sabotāža
Igaunijas Iekšējās drošības dienests (Kapo) secinājis, ka 14.–15. augusta naktī notikusī Milrem Robotics ēkas ugunsgrēks Tallinas Lasnamē rajonā bija iepriekš plānota sabotāžas akcija, kuru uzdeva Krievijas Federācijas specdienesti. Trīs aizdomās turamie – Latvijas pilsoņi – tika aizturēti Latvijā un nodoti Igaunijai. 29. septembrī Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas lietvedības pārstāvi, premjerministrs Kristens Mihals paziņoja par secinājumiem ar pilnu pārliecību, bet Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidīja apsūdzības kā nepamatotas.
-
Droni uzbruka naftas bāzei «Edelweiss-95» Krasnodaras novadā
Ukrainas drošības dienests (SBU) paziņoja, ka naktī uz 28. septembri ar droniem veicis uzbrukumus četrām naftas bāzēm Krasnodaras novadā Krievijā, tostarp «Edelweiss-95» un «Din-Jug-Oil» Novotitarovskasas ciematā. Triecienu rezultātā izcēlušies ugunsgrēki, par ko ziņoja vietējie iedzīvotāji un Krievijas OSINT kanāls Astra. Krievijas novada iestādes sākotnēji uzbrukumu oficiāli neapstiprināja.
-
Zelenskis: Ukrainas spēki naktī trāpījuši Krievijas aizsardzības rūpnīcām Tulā un Voronežā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ziņoja, ka naktī uz 28. septembri Ukrainas bruņotie spēki trāpījuši divām Krievijas aizsardzības rūpnīcām Tulas un Voronežas apgabalos, kā arī naftas objektiem Krasnodaras novadā, dronu palaišanas vietām Kalugas un Orelas apgabalos, mērķiem Brjanskā un vienam mērķim Melnajā jūrā. Operācijā piedalījās gan SBU, gan Aizsardzības spēki.
-
Tramps parakstījis Krievijas „elles sankciju" likumu; Ukraina iesaistās tā ieviešanā
ASV prezidents Donalds Tramps aptuveni nedēļu pirms raksta publicēšanas parakstīja senatora Lindsija Greema iniciēto „elles sankciju" likumu, ko pieņēmuši abi Kongresa palātas. Likums kodificē sankcijas pret Krieviju piecās jomās — enerģētikā, ēnu flotes, finanšu sektorā, aizsardzības rūpniecības kompleksā un apiešanas mehānismos — un nosaka līdz 500% tarifus Krievijas precēm un līdz 100% tarifus trešo valstu precēm. Ukraina jau nodevusi ASV pusei konkrētus priekšlikumus, tostarp ar tirgotāju, tankeru un kapteiņu sarakstiem, un aktīvi strādā ar Kongresu, lai mudinātu Baltā nama administrāciju pilnībā īstenot likumu līdz 18. oktobra termiņam.
-
Krievija piedāvā 20 miljonu dolāru atlīdzību par Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandiera atrašanās vietu
Krievija caur postpadomju kriminālajiem tīkliem piedāvājusi 20 miljonu dolāru atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu atrast Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieri Robertu 'Madjaru' Brovdi, ziņo The Wall Street Journal. Krievijas tiesas Brovdi jau notiesājušas aizmuguriski par safabricētiem terorisma apsūdzībamiem, piespriežot viņam gan 18 gadus, gan mūža ieslodzījumu. Brovdi vadībā nelielā vienība, kas veido 2,5% no Ukrainas bruņoto spēku sastāva, nodrošina aptuveni trešdaļu Krievijas zaudējumu pēdējā gada laikā.
-
Budanovs: Ziemeļkoreja mācās no kara Ukrainā un bruņojas, tostarp masveidā ražojot dronus
Kijevas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ziemeļkoreja mācās no kara Ukrainā un izmanto šo pieredzi savas militārās industrializācijas nostiprināšanai, tostarp esot sākusi vienreizlietojamo trieciendronu masveida ražošanu. Budanovs arī uzsvēra, ka Ziemeļkoreja piegādā ieročus un materiālus Krievijai un nosūta savus karavīrus tiešai dalībai karadarbībā pret Ukrainu, brīdinot par saistību starp šo iesaisti un destabilizāciju Korejas pussalā un Klusā okeāna reģionā.
-
Budanovs: Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Patriot raķetēm
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Starshield satelītsakaru iespējām, kā arī Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu starplidojumu raķetes, lai varētu iedarboties uz Krievijas raķešu kompleksiem. Intervijas fragments tika publicēts viņa Telegram kanālā svētdien, 27. septembrī.
-
Tramps cer iespējamu Zelenska un Putina darījumu pirms ziemas; Zeļenskis to noraida
ASV prezidents Donalds Tramps 26. septembrī izteica cerību, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis un Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu panākt vienošanos pirms «smagās ziemas». Tās pašas dienas vakara uzrunā Zeļenskis noraidīja šādu nianse, apgalvojot, ka Putins negrasās beigt karu un pastāvīgi atrod jaunus ieganstus, lai izvairītos no tikšanām un trīspusēja formāta sarunām.
-
Ukrainas spēki naktī uz 26. septembri trāpīja KTRV rūpnīcai Azovā un vairākiem Krievijas militārajiem objektiem
Naktī uz 2026. gada 26. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki kopā ar SBU Alpha specvienību un Ukrainas Jūras spēkiem trāpīja Azovas optikas-mehānikas rūpnīcai Rostovākas apgabalā, kas ietilpst Krievijas Taktisko raķešu korporācijā (KTRV). Vienlaikus tika trāpīts Iljas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, Pantsir-S2 zenītraķešu artilērijas kompleksam Rostovākas apgabalā, kā arī munīcijas noliktavai Sjeverodoneckā un P-18 Terek radarstacijai pie Semenivkas Doneckas apgabalā. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja triecienus.
-
Šveices referendumā 27. septembrī lemj par stingrāku neitralitātes definīciju
Svētdien, 27. septembrī, Šveices vēlētāji referendumā lems, vai konstitūcijā nostiprināt stingrāku valsts gadsimtiem seno neitralitātes definīciju. "Par" balss faktiski liegtu Šveicei noteikt sankcijas pret Krieviju, ja tās nebūtu apstiprinājusi ANO Drošības padome, kurai Maskava var uzlikt veto, kā arī izslēgtu militāro sadarbību ar aliansēm, piemēram, NATO, izņemot uzbrukuma vai tiešu draudu gadījumus. Aptaujas liecina, ka gandrīz divas trešdaļas vēlētāju pretnostāsies iniciatīvai.
-
Makrons ierosina «dubultmoratoriju»: apturēt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām un karadarbību Melnajā jūrā
Francijas prezidents Emanuels Makrons intervijā BFMTV paziņoja par nodomu rosināt «dubultmoratoriju» — Ukrainas triecienu apturēšanu pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un karadarbības izbeigšanu Melnajā jūrā. Vienlaikus Francija strādās pie kuģniecības atjaunošanas Hormuza šaurumā un aicinās G7 valstis atkārtoti izmantot stratēģiskās naftas rezerves.
-
Krievijas valsts aģentūra RIA Novosti izdevusi un pēc tam dzēsusi sleju ar kodoldraudiem Lietuvai
Krievijas valsts ziņu aģentūra RIA Novosti 25. septembrī īsi publicēja un aptuveni trīs stundas vēlāk dzēsa sleju, kurā tika atklāti draudēts Lietuvai ar kodoltriecienu. Slejas autors bija RuBaltic.Ru redaktors Oļegs Nosovičs, kurš rakstā apgalvoja, ka Krievija varētu aprobežoties ar raķešu triecieniem, neieviešot sauszemes kontingentu. Aģentūra paziņoja, ka raksts neatspoguļo tās redakcijas vai Krievijas Federācijas valsts politikas viedokli.
-
Krievijas naftas rūpnīcas un aizsardzības uzņēmumi naktī uz 25. septembri tika pakļauti Ukraiņas dronu triecieniem
Naktī uz 2026. gada 25. septembri Ukrainas droni veica plašu uzbrukumu vairākiem Krievijas reģioniem, trāpot divām lielām naftas pārstrādes rūpnīcām Permā un Novoshakhtinskā, kā arī Almaz-Antej koncernam piederošajai elektronikas rūpnīcai Uļjanovskā un uzņēmumam Voronežsintezkaučuk. Krievijas gubernatori apstiprināja bojājumus un darba apturēšanu, bet Ukrainas Ģenerālštābs un prezidents Volodimirs Zelenskis uzbrukumus atzina oficiāli. Permas un Novoshakhtinskas rūpnīcas iepriekš jau bija pakļautas dronu triecieniem augustā.
-
Ukraina gatava trīspusējai tikšanās formātam ar ASV un Krieviju; Vašingtona ierosinājusi AAE
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pavēstīja, ka ASV puse piedāvājusi trīspusēju tikšanos Ukrainas–ASV–Krievijas formātā un kā vietu ieteikusi Apvienoto Arābu Emirātus. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha apliecināja, ka Ukraina ir gatava šādām sarunām, bet pauda šaubas par Krievijas gatavību mieram, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova uzrunu ANO Drošības padomē. Kremlis savukārt apstiprināja, ka kontakti notiek un ka trīspusējā tikšanās varētu notikt tuvākajā laikā.
-
Krievijas sūtnis Dmitrijevs dodas uz ASV uz sarunām ar Trampa administrāciju
Krievijas līdera Vladimira Putina sūtnis Kirils Dmitrijevs trešdien, 24. septembrī, ieradās Amerikas Savienotajās Valstīs, lai Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā tiktos ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvjiem, tostarp Stīvu Vitkofu un Džeredu Kušneru. Vizīte notika, kamēr 50 valstis un Eiropas Savienība ANO nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par atbalstu Ukrainai, aicinot Krieviju pārtraukt uguni — ASV šim paziņojumam nepievienojās.
-
Dānijas izlūkdienesti: Krievija varētu pastiprināt hibrīdkaru pret Rietumiem un NATO
Dānijas Aizsardzības izlūkdienests 24. septembrī publicēja jaunu draudu novērtējumu, brīdinot, ka Krievija tuvākajos mēnešos, visticamāk, pastiprinās hibrīdo karu pret Rietumu valstīm un NATO. Izlūkdienesta vadītājs Tomass Arenkiels paziņoja, ka pastāv "neliels, bet augošs" risks, ka Krievija veiks ierobežotu militāru uzbrukumu kādai NATO valstij austrumu flangā. Dānijas Civilās drošības aģentūra pēc novērtējuma paaugstināja kiberuzbrukumu draudu līmeni, bet Igaunijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka Dānijas brīdinājums lielākoties atbilst tās pašas situācijas izpratnei.
-
NATO virspavēlnieks: alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu saistībā ar Krievijas sabotāžām
NATO Augstākais sabiedrotais virspavēlnieks Eiropā Aleksuss Grinkevičs (Alexus Grinkevich) intervijā Reuters paziņoja, ka alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu, reaģējot uz virkni sabotāžu un citiem incidentiem, kurus, visticamāk, saista ar Krieviju. Viņš aicināja saglabāt mieru un noraidīja pieņēmumu, ka Maskava varētu izmantot ASV augstas precizitātes raķešu krājumu izsīkšanu karā ar Irānu, lai uzbruktu NATO. Grinkevičs novērtēja ierobežota Krievijas uzbrukuma risku NATO teritorijai kā "neticamu, bet neizslēdzamu".
-
El Mundo: CIA brīdinājusi Eiropu par iespējamu Krievijas dronu operāciju; Makrons un Kroseto to noliedz
Spāņu izdevums El Mundo publicēja ziņojumu, ka ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIA) brīdinājusi vairākas Eiropas valdības par iespējamu Krievijas dronu operāciju pret Spāniju, Franciju vai Itāliju. Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto publiski noraidīja šo informāciju, radot pretrunu starp ziņojuma esamību un oficiāliem paziņojumiem.