Tēma: Krievija
-
El Mundo: CIA brīdinājusi Eiropu par iespējamu Krievijas dronu operāciju; Makrons un Kroseto to noliedz
Spāņu izdevums El Mundo publicēja ziņojumu, ka ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIA) brīdinājusi vairākas Eiropas valdības par iespējamu Krievijas dronu operāciju pret Spāniju, Franciju vai Itāliju. Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto publiski noraidīja šo informāciju, radot pretrunu starp ziņojuma esamību un oficiāliem paziņojumiem.
-
Zelenskis un Tramps tikās Ņujorkā: Ukraina gatava ierobežotiem pamieriem, Krievija noraida
22. septembrī Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijas laikā, prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējamos deeskalācijas ceļus Krievijas–Ukrainas karā. Ukraina paziņoja, ka ir gatava jebkuram ierobežota pamiera formātam enerģētikas, graudu un jūras jomā, ar nosacījumu, ka Krievija rīkojas reciproci. Tomēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidīja enerģētikas pamiera priekšlikumu, un ISW analīze secināja, ka Maskava turpinas pie maksimālistiskām prasībām. Trīspusējā tikšanās tika atlikta uz G20 samitu Maiami 14.–15. decembrī, uz kuru oficiāli uzaicināts arī Vladimirs Putins.
-
Tihanovska: Lukašenko ir gatavs nodrošināt Baltkrievijas teritoriju Krievijas uzbrukumiem Ukrainai
Baltkrievijas opozīcijas līdere Sviatlana Tihanovska, uzrunājot medijus ANO Ģenerālās asamblejas nedēļas laikā Ņujorkā, paziņoja, ka Lukašenko ir gatavs nodrošināt Putinam Baltkrievijas teritoriju, loģistiku un infrastruktūru uzbrukumiem Ukrainai no ziemeļu robežas. Viņa uzsvēra, ka Lukašenko un Putina saikne ir «simbiotiska draudzība», no kuras nav iespējams viņus šķirt, un brīdināja, ka Baltkrievijas infrastruktūra jau tiek izmantota Krievijas vajadzībām.
-
Rubio tiksies ar Lavrovu Ņujorkā GĀ sesijas laikā
ASV valsts sekretārs Marko Rubio trešdien, 23. septembrī, Ņujorkā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Tikšanās notiek dienu pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
-
Polija 23. septembrī pacēla iznīcinātājus Krievijas uzlidojuma laikā Ukrainā
23. septembra rītā Polija pacēla militāro aviāciju un paaugstināja gaisa aizsardzības gatavību, reaģējot uz Krievijas gaisa triecienu Ukrainā. Uz laiku tika apturēta darbība Lubļinas un Žešuvas lidostās, un uz paaugstinātu gatavību tika pārvietoti robežpārejas punkti uz Polijas–Ukrainas robežas. Pēc operācijas beigām lidostas atsāka darbu, un Polijas militāristi ziņoja, ka Polijas gaisa telpas pārkāpumi nav fiksēti.
-
Rubio: pašlaik nav enerģētikas pamiera starp Ukrainu un Krieviju
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka pašlaik nepastāv enerģētikas pamiera vienošanās starp Ukrainu un Krieviju, tomēr abas puses esot izteikušas interesi par ierobežotu pamieru, kas skartu graudu un enerģētikas jomu. Rubio uzsvērs, ka karš tiks izbeigts ar sarunu ceļā noslēgtu vienošanos, nevis ar kādas puses izšķirošu militāru uzvaru, un ka ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs turpināt centienus, lai mazinātu domstarpības starp Ukrainu un Krieviju.
-
Krievija naktī uz 23. septembri raidīja 161 dronu; Ukrainas GKS neitralizēja 122 mērķus
Krievija naktī uz 23. septembri (no plkst. 18:00 22. septembrī) uzbruka Ukrainai ar 161 dažāda tipa droniem, tostarp 82 reaktīvajiem (strūklas) trieciendroniem «Shahed», kā arī «Gerbera» droniem, «Parodia» mānekļiem un mazajām spārnotajām raķetēm «Banderol»/«Dan-T». Līdz plkst. 08:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 119 ienaidnieka dronus un 3 «Banderol»/«Dan-T» raķetes — kopā 122 mērķus. Trālesumi. triecieni reģistrēti 18 vietās, nokritušas atlūzas — 8 vietās. Brīdī, kad tika sagatavota atskaite, uzbrukums vēl turpinājās un ienaidnieka droni atradās Ukrainas gaisa telpā.
-
Zelenskis paziņo par Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem un zaudējumiem 2026. gadā; apstiprina gatavību tikties ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Wall Street Journal paziņoja, ka Krievija 2026. gadā okupējusi 890 km Ukrainas teritorijas, bet Ukraina atbrīvojusi 800 km. Viņš arī norādīja, ka Krievijas karaspēka zaudējumi šogad sasnieguši 270 tūkstošus cilvēku. Pēc sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā 22. septembrī Zelenskis apliecināja gatavību tikties ar Putinu un pauda cerību, ka Tramps palīdzēs izbeigt karu līdz ziemai. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs savukārt paziņoja, ka priekšnoteikumu pārejai uz "miera sliežu" sarunām pašlaik nav.
-
51 ANO dalībvalstis aicina Krieviju piekrist pilnīgai un beznosacījuma pamieram
2026. gada 23. septembrī ANO Drošības padomes sanāksmes priekšvakarā 51 ANO dalībvalsts izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot Krieviju piekrist pilnīgam, tūlītējam un beznosacījuma pamieram un iesaistīties jēgpilnās miera sarunās. Paziņojumu publiski prezentēja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Tajā uzsvērts, ka Ukraina jau 2025. gada martā piekrita pilnīgam un beznosacījuma pamieram. Amerikas Savienotās Valstis šo paziņojumu neparakstīja.
-
ES pagarina Ukrainai vērstās sankcijas uz trim gadiem, vienlaikus izņemot no saraksta Usmanovu un Fridmanu
ES Padome 22. septembrī pagarināja ierobežojošos pasākumus pret personām, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vēl uz 36 mēnešiem – līdz 2029. gada 22. septembrim. Vienlaikus no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Ališers Usmanovs un Mihails Frīdmans. Nākamajā dienā Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ar dekrētu apžēloja 20 cilvēkus, tostarp Francijas pilsoni Martēnu Rajānu, kurš bija notiesāts par spiegošanu. Ukraina lēmumu nosauca par „nekaunīgu” un nepamatotu.
-
Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā nodēvē Putinu par "nullto pacientu" un sola sāpīgu ziemu Krievijai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī uzstājās ar runu 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā, kurā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nosauca par "nullto pacientu", kas izplata kara ideju pasaulē. Viņš paziņoja, ka Ukraina nesen nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus, un atklāja, ka Krievija savā karā pret Ukrainu izmanto 47 valstu pilsoņus. Zelenskis arī brīdināja, ka Ukraina padarīs gaidāmo ziemu sāpīgu arī Krievijai, ja Maskava turpinās uzbrukt enerģētikas infrastruktūrai, un nāca klajā ar jaunu pretraķešu aizsardzības programmu FREYJA.
-
Ukrainas droni uzbrukuši Kuijbiševas naftas pārstrādes rūpnīcai Samārā
Naktī uz 22. septembri Ukrainas aizsardzības spēku droni uzbrukuši Kuijbiševas naftas pārstrādes rūpnīcai Samāras apgabalā Krievijā, izraisot lielu ugunsgrēku rūpnīcas teritorijā. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs un Bezpilota sistēmu spēki apstiprināja uzbrukumu, vienlaicīgi tika ziņots arī par triecienu Bašņeftas-UNPZ rūpnīcai Ufā. Krievijas varas iestādes, tostarp Samāras apgabala gubernators, ugunsgrēku rūpnīcā neminēja.
-
ES pagarina Krievijas sankcijas uz trim gadiem, bet izņem no saraksta Usmanovu un Fridmanu
22. septembrī ES vēstnieki vienojās par kompromisu: individuālās sankcijas, kas saistītas ar Ukrainas teritoriālo integritāti, tiks pagarinātas uz 36 mēnešiem — līdz 2029. gada 22. septembrim. Vienlaikus no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans. Latvija, kas bija vienīgā dalībvalsts, kas pretojās šādam izņēmumam, nobalsoja atturoties un paziņoja, ka noteiks nacionālās sankcijas pret abiem uzņēmējiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ārlietu ministrs Andrijs Sibiha asi kritizēja lēmumu.
-
Zelenskis un Tramps Ņujorkā apspriež enerģētisko pamieru, Patriot ražošanu un iespējamu tikšanos ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 22. septembrī tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Ukraina ierosināja savstarpēju enerģētiskā pamiera pārtraukšanu — Ukrainas triecienu pārtraukšanu Krievijas NSP un enerģētikas objektiem apmaiņā pret Krievijas uzbrukumu pārtraukšanu Ukrainas enerģētikai, siltumapgādei un ūdensapgādei. Puses apsprieda arī Patriot pretraķešu ražošanas licencēšanu Ukrainā, un Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties ar Putinu ar Trampa palīdzību.
-
Kalla sola jaunu ES sankciju kārtu par Krievijas vēlēšanām okupētajās Ukrainas teritorijās
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kalla paziņoja, ka rosinās Eiropas Savienībai noteikt sankcijas pret personām, kuras veicinājušas Krievijas Valsts domes vēlēšanu rīkošanu Ukrainas okupētajās teritorijās. Viņa Krievijas vēlēšanas raksturoja kā smagu triecienu Krievijas demokrātijai un norādīja, ka to iznākums nekad nav bijis apšaubāms.
-
Nezināms gaisa objekts pārkāpa Moldovas gaisa telpu no Ukrainas Vinnicas apgabala
Moldovas Aizsardzības ministrija ziņoja par gaisa telpas pārkāpumu, ko naktī no 20. uz 21. septembri fiksēja plkst. 00:17. Objekts virzījās no Triusivkas ciema Vinnicas apgabalā cauri Hrustovas pilsētai Piedņestras reģionā un pazuda no radariem pie Tabani ciema Bričenu rajonā plkst. 00:44. Drošības apsvērumu dēļ valsts ziemeļu reģiona gaisa telpa tika ierobežota 24 minūtes.
-
Krievija paplašina oglekļa šķiedras rūpnīcu Tatarstānā; eksperti brīdina par iespējamu 78% pieaugumu trieciendronu ražošanā
Krievijas valsts uzņēmums Alabuga-Volokno paplašina oglekļa šķiedras rūpnīcu Tatarstānā, plānojot līdz 2029. gadam saražot papildu 500 tonnas aviācijas klases oglekļa šķiedras gadā. Eksperti lēš, ka šī jauda ļautu izgatavot aptuveni 28 000 papildu tāla darbības trieciendronu gadā – par aptuveni 78% vairāk nekā pašreizējā ražošana. Dokumenti, ko apkopoja Ukrainas Centrs drošības un sadarbības jautājumos, ir apstiprināti gan Ukrainas valdības, gan ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas par Ķīnu.
-
Ukrainas dronu trieciens apturējis Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcu; Krievijā izslēgti vairāk nekā 45% rafinēšanas jaudu
Naktī uz 20. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki ar liela mēroga dronu un raķešu uzbrukumu skāra Gazpromneft-Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcu Kapotnjas rajonā. Triecienos tika bojātas abas primārās destilācijas iekārtas – AVT-6 un kombinētā «Euro+» iekārta – kā arī izomerizācijas iekārta, un rūpnīca pilnībā apturēja naftas pārstrādi. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka kopš 21. septembra ukraiņu triecieni Krievijas NPK ir izslēguši vairāk nekā 45% Krievijas projektēto naftas pārstrādes jaudu. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins raksturoja uzbrukumu kā «lielāko» dronu triecienu Krievijas galvaspilsētai un apgalvoja, ka vairāk nekā 1600 droni esot notriekti.
-
Kijeva un Maskava esot neapmierinātas ar ASV sūtni Vitkofu sarunās par karu
Avoti ziņo, ka gan Ukraina, gan Krievija ir vīlušās ASV īpašā sūtņa Stīva Vitkofa darbā miera sarunās. Vitkofs tiek turēts aizdomās par Putina piedāvājuma «3+2» nepareizu sapratni, par neformālu uzvedību sarunās un par nespēju panākt Ukrainas teritoriālas piekāpšanās. Baltais nams šo informāciju noraidījis kā «viltus ziņas».
-
Masveidīgs Ukraiņas dronu trieciens Maskavai un Maskavas apgabalam; uzbruktas naftas rūpnīca un noliktavu komplekss
Naktī uz 20. septembri Ukrainas bruņotie spēki ar droniem un raķetēm veica masveidīgu uzbrukumu Maskavai un Maskavas apgabalam. Kapotnjas rajonā ticis trāpīts Gazpromņeftģ-Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai (МНПЗ), bet Sofjinas ciematā Ramenskas rajonā nodegusi kompānijas "Sovremennye Skladskie Tekhnologii" noliktavu kompleksa ēka. Maskavas mērs Sobjaņins to nodēvēja par lielāko dronu uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai, bet gubernators Voroņobovs ziņoja par vismaz diviem bojāgājušajiem un sešiem ievainotajiem apgabalā. Uzbrukums notika pēdējā Krievijas Valsts domes vēlēšanu dienā.