Tēma: Krievija
-
Ukrainas izlūkdienests rāda Ziemeļkorejas raķetes komponentus Japānas parlamenta delegācijai Kijivā
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) 19. septembrī Kijivā rādīja Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes komponentus Japānas parlamenta delegācijai, kuru vadīja Pārstāvju palatas spīkers Ejsuke Mori. HUR uzsvēra, ka Ziemeļkorejas ieroči apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī Japānu un citas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis.
-
Krievija plāno aprīkot triecienšāviņus ar satelītneatkarīgu navigācijas sistēmu «Ariadna», apgalvo Ukrainas prezidenta padomnieks
Ukrainas prezidenta padomnieks aizsardzības tehnoloģiju jautājumos Serhijs Beskrestnovs (pazīstams ar pseidonīmu «Flash») paziņojis, ka Krievija plāno uzstādīt jaunu navigācijas sistēmu «Ariadna» uz Shahed triecienšāviņiem un vadāmajām aviācijas bumbām (KAB). Sistēma darbojas, izmantojot trīs uz zemes izvietotus radiosignālu raidītājus, un ļautu ieročiem darboties līdz 100 km Ukrainas teritorijā bez atkarības no satelītu signāliem.
-
NATO augstākais ģenerālis apgalvo, ka alianse ir gatava atbildēt uz iespējamu Krievijas eskalāciju austrumu flangā
NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Draqone 19. septembrī Kopenhāgenā 32 NATO augstāko militāro vadītāju tikšanās laikā paziņoja, ka alianse ir gatava atbildēt uz iespējamu Krievijas eskalāciju austrumu flangā. Viņš uzsvēra, ka NATO rīcībā ir aptuveni 4000 lappusēs militāru plānu aizsardzībai, un paziņojums nāk pēc brīdinājumiem no Polijas, Francijas, Nīderlandes, Lietuvas un Latvijas par iespējamiem Krievijas hibrīduzbrukumiem vai tiešiem uzbrukumiem NATO valstīm.
-
ICAO oficiāli atbildējusi Ukrainai par lidojumu bīstamību Krievijas gaisa telpā
Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) oficiāli atbildējusi uz Ukrainas vēstuli par riskiem, ko rada lidojumi Krievijas gaisa telpā, un nodeva Ukrainas nostāju visām dalībvalstīm, pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sbiha. Viņš aicināja starptautiskās aviokompānijas, apdrošinātājus un nozares pārstāvjus ņemt draudus vērā un pārtraukt darbību Krievijā.
-
Igaunijas izlūkdienests: Krievijas zaudējumi virs 10 000 karavīru nedēļā jau trešo nedēļu pēc kārtas
Igaunijas Aizsardzības spēku Izlūkošanas centra vadītājs pulkvedis Ants Kiviselgs paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku zaudējumi karā pret Ukrainu trešo nedēļu pēc kārtas pārsniedz 10 000 karavīru nedēļā, bet Ukrainas bruņotie spēki turpina uzbrukuma operācijas Doneckas apgabalā un veic triecienus Krievijas naftas, ķīmijas, dronu un militārajiem objektiem dziļi Krievijas teritorijā.
-
Tramps parakstīja Greima sankciju likumu pret Krieviju un Irānu
ASV prezidents Donalds Tramps 18. septembrī parakstīja likumu, kas nosaukts par godu mirušajam senatoram Lindsejam Greimam un paredz līdz 100% muitas tarifus valstīm, kuras turpina pirkt Krievijas naftu un gāzi. Likums paplašina arī sankcijas pret Krievijas militāro vadību, finanšu un enerģētikas sektoru, ēnu floti un ieroču ražošanā izmantojamo preču eksporta kontroli. Dokumentu līdz ar Greimu bija izstrādājis senators Ričards Blūmentāls, sākotnēji tas paredzēja 500% tarifus, bet galīgajā redakcijā likme samazināta līdz 100%.
-
Itālijas prokuratūra atklāj Krievijas izlūkdienestu tīklu vēstniecībās Itālijā un Vatikānā
Itālijas laikraksts "Riformista" publicēja Romas prokuratūras izmeklēšanu, kas atklāj Krievijas izlūkdienestu darbinieku tīklu, kas darbojies Krievijas vēstniecībās Itālijā un Vatikānā. Tika identificēti vairāki GRU un SVR saistītie darbinieki, tostarp jūras atašejs Ivans Gorbačovs un viņa vietnieks Mihails Astahovs, kuri tika izraidīti no Itālijas pēc divu Itālijas izlūkdienesta bijušo darbinieku aresta. Izmeklēšanu izraisīja incidents Vācijā, kur Baltkrievijas pilsonis ar Krievijas pasi tika aizturēts aizdomās par drona uzbrukuma gatavošanu Leipcigas lidostai.
-
Igaunijas premjers: ja Krievija izsludina mobilizāciju, robeža tiks nekavējoties slēgta
Igaunijas premjerministrs Kristen Mihals paziņoja, ka Igaunija ir gatava nekavējoties slēgt robežu ar Krieviju, ja Maskava izsludinās vispārēju mobilizāciju. Paziņojums izskanēja valdības preses konferencē kopā ar ārlietu ministru Margusu Cakhnu, kurš komentēja valdības dokumentu reģistrā parādījušos dokumentu par iespējamu Krievijas mobilizāciju.
-
Ukraina ar dronu triecieniem naktī uz 17. septembri skārusi Rostovas militāro aerodromu un Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīcu
Naktī uz 17. septembri Ukrainas bruņotie spēki ar dronu triecieniem skāra divus mērķus Krievijas teritorijā – militāro aerodromu «Rostovas-Centrālnyj» Rostovā pie Donas un naftas pārstrādes rūpnīcu «Slavņeft-JaNOS» Jaroslavļā. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja abu triecienu veikšanu, norādot, ka Rostovā bojāts viens An-12, divi An-26 transporta lidmašīnas un trīs helikopteri, bet Jaroslavļas rūpnīcas trieciens veikts kā SDB, Bezpilota sistēmu spēku, Galvenās izlūkošanas pārvaldes un Ārējās izlūkošanas dienesta kopīga operācija.
-
Krievijas trieciendrons nokritis 4 km no Polijas robežas; Varšava aktivizējusi iznīcinātājus
2026. gada 17. septembrī Krievijas trieciendrons nokrita vai tika iznīcināts aptuveni 4 km no Polijas-Ukrainas robežas Ukrainas teritorijā Volīnijas apgabalā pie Dorohuskas–Jahodiņas robežpārejas punkta. Polija pacēla gaisā iznīcinātājus, izvirzīja gaisa aizsardzības un radarsistēmas trauksmes režīmā un uz laiku apturēja darbību Ļubļinas un Žešovas lidostās. Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka drons, visticamāk, trācis benzīntanki, un aizsardzības ministrs Vladekslavs Kosinjaks-Kamišs pavēlīja pastiprināt F-16 un helikopteru darbību.
-
ASV Pārstāvju palāta pieņemusi «Lindsija O. Greima 2026. gada sankciju pret Krieviju un Irānu aktu»
ASV Pārstāvju palāta 16. septembrī (17. septembra naktī pēc Kijivas laika) ar 262 balsīm «par» un 159 «pret» pieņēma likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju un Irānu, nosūtot to Donalda Trampa parakstīšanai. Likums nosaukts par godu jūlija mēnesī mirušajam republikāņu senatoram Lindsijam Greimam un autorizē līdz 100% tarifu noteikšanu valstīm, kas ir starp pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem. Ukrainas amatpersonas likumu uzņēma atzinīgi, Krievija to nosauca par «nedraudzīgu soli», bet Ķīna un Indija pauda bažas.
-
Kijivas atbalstītā partizānu kustība «Ateš» ziņo par sabotāžu pie Krievijas raķešu komponenšu rūpnīcas Voroņežā
Partizānu kustība «Ateš» paziņoja, ka tās aģents iekļāvis elektriskajā apakšstacijā pie rūpnīcas «VZPP-Sborka» Krievijas Voroņežā un iznīcinājis galveno sadales skapi. Rūpnīca ražo komponentus raķetēm «Х-101», kompleksiem «Iskander-K» un zenītraķešu artilērijas kompleksiem «Pantsir-S1». Pēc kustības teiktā, elektroapgādes atjaunošana rūpnīcai aizņēma nedēļas un aizkavēja šo ieroču sistēmu ražošanu.
-
Vācija gatavo slimnīcu sistēmu iespējamam karam ar Krieviju
Vācija veic plašu slimnīcu gatavības pārbaudi, ņemot vērā Krievijas draudu pieaugumu. Bundesvērs apsver 1979. gadā būvētās kodolkara izturīgās slimnīcas bunkura Ulmā atjaunošanu, taču medicīnas personāla un resursu trūkums rada nopietnus izaicinājumus. Vācijas vadība atzīst, ka veselības aprūpes sistēma nav gatava masveida ievainoto uzņemšanai.
-
Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas apturē darbu pēc Ukrainas dronu triecieniem
Sizranas un Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijā apturēja naftas pārstrādi pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem, ziņoja Reuters, atsaucoties uz trim nozares avotiem. Sizranas rūpnīca pārtrauca darbu 15. septembrī, bet Saratovas rūpnīca — 11. septembrī.
-
Ukrainas robežsardze: Baltkrievija atkal ieslēdzusi signāla retranslatorus Krievijas dronu atbalstam
Ukrainas Valsts robežas sardzes dienesta preses sekretārs Andrijs Demčenko paziņoja, ka Baltkrievija atkal aktivizējusi savā teritorijā retranslatorus, kas pastiprina Krievijas "Šahed" un "Gerbera" tipa dronu signālu. Tas ļauj Krievijas lidrobotniem no Krievijas teritorijas pietuvoties Baltkrievijas robežai, saņemt pastiprinātu signālu un ielidot dziļāk Ukrainas rietumu apgabalos — Rovnu, Volinu un Lvivu, kā arī trāpīt punkta "Jagodina" tuvumā uz robežas ar Poliju. Demčenko arī norādīja, ka Baltkrievijā pašlaik nav sagatavota triecienu grupējuma iebrukumam Ukrainā.
-
ASV apsūdz piecus cilvēkus, kas saistīti ar Krievijas specdienestiem, sazvērestībā nogalināt Krievijas disidentus un sabotēt ES valstīs
ASV Tieslietu departaments 16. septembrī izvirzīja apsūdzības piecām personām, kas saistītas ar Krievijas izlūkdienestiem. Tiesas dokumenti liecina, ka tīkls kopš 2024. gada vervēja cilvēkus ASV un Eiropā, lai uzraudzītu un nogalinātu Krievijas opozīcijas pārstāvjus, kā arī lai īstenotu sabotāžas aktus pret civilo un militāro infrastruktūru ES valstīs, kas atbalsta Ukrainu. Visi apsūdzētie joprojām atrodas brīvībā, un Kremlis noraidījis apsūdzības.
-
Krievijas ģenerālmajoru Antonu Grunisi nogalinājis Ukrainas bezpilota sistēmu spēku trieciens Doneckas apgabalā
Krievijas 4. atsevišķās motorizētās strēlnieku brigādes komandieris ģenerālmajors Antonu Grunisi nogalināts karā pret Ukrainu. Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku pavēlnieks Roberts Brovdi ("Madjars") 16. septembrī publiski apstiprināja, ka triecienu 12. septembrī pagaidu okupētajā Doneckas apgabalā veica 427. atsevišķā bezpilota sistēmu brigāde "Rarog". Grunisa bojāeja nāk neilgi pēc viņa ziņojuma Vladimiram Putinam par it kā pilnīgu Kostjantiņivkas ieņemšanu — apgalvojumu, ko Ukraina noraidījusi.
-
Kim Čen Uns nosūta Putinam vēstuli ar solījumu paplašināt sadarbību un atbalstīt Krieviju "svētajā karā"
Ziemeļkorejas līderis Kim Čen Uns pirmdien nosūtīja vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, reaģējot uz viņa sveicienu Ziemeļkorejas dibināšanas 78. gadadienā. Vēstulī Kims pauda nodomu visaptveroši paplašināt sadarbību ar Krieviju un izteica pārliecību par Krievijas uzvaru tā dēvētajā "svētajā karā" – formulējumā, kuru aģentūra Reuters saista ar Krievijas karu pret Ukrainu.
-
ASV paplašina sankcijas pret Krievijas banku VTB saistībā ar Irānu
ASV Finanšu ministrija pirmdien, 15. septembrī, noteica jaunas sankcijas pret Krievijas otro lielāko banku VTB, apsūdzot to Irānas sankciju apiešanas atbalstīšanā. Pasākumi papildina 2022. gadā noteiktās sankcijas un ir daļa no plašākas ASV kampaņas pret Teherānu. VTB jau piedzīvo finansiālas grūtības, un tā akcijas augustā nokrita līdz vēsturiskam minimumam.
-
Putins pārceļ Valdai klubu no Sočiem uz Maskavas apgabalu bažās par ukraiņu droniem
Kremļa organizētā Valdai diskusiju kluba ikgadējā tikšanās, kas tradicionāli notiek Sočos, pārcelta uz Maskavas apgabalu. Laikraksts Financial Times, atsaucoties uz četriem avotiem, vēsta, ka vietas maiņa pieprasīta Putina drošības dienesta dēļ saistībā ar pastiprinātiem ukraiņu dronu uzbrukumiem.