Tēma: Krievija
-
Ukrainas dronu uzbrukumi apturējuši vai būtiski samazinājuši trešdaļas lielāko Krievijas dīzeļdegvielas rūpnīcu ražošanu
Trīs no sešām lielākajām Krievijas dīzeļdegvielas rūpnīcām septembrī pilnībā apturējušas vai būtiski samazinājušas ražošanu pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem, kas skāruši aptuveni pusi no Krievijas dīzeļdegvielas ražošanas jaudas. ASV prezidents Donalds Tramps 13. septembrī aicināja Zelenski pārtraukt uzbrukumus Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūrai; Ukraina atbildēja, ka ir gatava pamieram, ja Krievija arī pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem.
-
Krievija ar dronu uzbruka dzelzceļa vilcienam pie Polijas robežas, kurā atradās bijušie Eiropas līderi
2026. gada 13. septembrī Krievijas drons uzbruka pasažieru vilciena lokomotīvei netālu no Jahodinas robežpārejas punkta uz Ukrainas un Polijas robežas. Uzbrukumā neviens cilvēks necieta. Dažas minūtes pirms uzbrukuma no Jahodinas stacijas izbrauca cits speciālais vilciens ar bijušajiem Eiropas premjerministriem un citām augstām amatpersonām, tajā skaitā Borisu Džonsonu, Sanu Marinu un Kārlī Bildu.
-
Zelenskis paziņo par iespējamu tikšanos ar Trampu Ņujorkā, lai apspriestu enerģētikas un jūras pamieru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenkis intervijā, kas tika pārraidīta 14. septembrī, sacīja, ka viņš, iespējams, tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļā no 21. līdz 23. septembrim. Tikšanās dienas kārtībā būtu enerģētikas un jūras pamiers ar Krieviju pirms ziemas sezonas, kā arī graudu koridora atjaunošana Melnajā jūrā.
-
Ukrainas spēki Sočos trāpījuši Krievijas S-400 radars 92N6, kā arī virkni citu militāru mērķu
Ukrainas Aizsardzības spēku vienības 13. septembrī un 14. septembra naktī trāpījušas vairākus svarīgus Krievijas militāros objektus, tostarp Sočos esošu S-400 "Triumf" zenītraķešu sistēmas daudzfunkcionālo radaru 92N6, kā arī triecienbezpilota lidaparātu noliktavas, palaišanas un vadības vietas, radarus, retranslētājus un radionavigācijas sistēmu vairākos Krievijas un okupētajos apgabalos. Informāciju par uzlidojumiem publicēja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
-
Pidlasa: viena kara diena Ukrainai 2026. gadā izmaksā 190 miljonus dolāru
Roksolana Pidlasa, Augstākās Radas budžeta komitejas vadītāja, Jaunās Eiropas stratēģijas konferencē Kijivā paziņoja, ka viena kara diena Ukrainai 2026. gadā izmaksā aptuveni 190 miljonus dolāru — par 50 miljoniem vairāk nekā 2024. gadā. Viņa uzsvēra, ka šī summa neietver partneru piegādāto ieroču vērtību, un izklāstīja Ukrainas aizsardzības finansējuma stāvokli: astoņos mēnešos uz drošību un aizsardzību iztērēti gandrīz 42 miljardi dolāru, bet pašu resursi — tikai aptuveni 39 miljardi.
-
Irāna lūgusi Krievijai modernizētos Geran-5 dronus lietošanai pret Izraēlu un ASV
Irāna šogad vērsusies pie Krievijas ar lūgumu piegādāt modernizētus Geran-5 reaktīvos dronus, kas sākotnēji izstrādāti no Irānas Shahed tipa konstrukcijām, ziņo Financial Times, atsaucoties uz Rietumu izlūkdatiem. Geran-5 ir Krievijas tālāka attīstība Irānas Shahed droniem; tā ražošana sākta 2023. gadā, un jaunākais variants spēj attīstīt ātrumu līdz 600 km/h, nest 90 kg kaujas galviņu un darboties līdz 1000 km attālumā.
-
Tramps paziņo par Ukrainas un Krievijas vienošanos pārtraukt enerģētikas objektu triecienus, bet ne Kyivs, ne Maskava to neapstiprina
14. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps vietnē Truth Social apgalvoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās pārtraukt triecienus viena otras enerģētikas infrastruktūrai. Nevi ne Kijeva, ne Maskava šo vienošanos oficiāli neapstiprināja – prezidents Zelenskis to raksturoja kā nosacītu ASV priekšlikumu, kas prasa partneru garantijas, ka Krievija atturēsies no uzbrukumiem Ukrainas enerģētikai un citai kritiskajai infrastruktūrai.
-
Krievijas drons trāpījis pasažieru vilcienam pie Ukrainas-Polijas robežas; diplomātu vilciens atstājis staciju pirms uzbrukuma
2026. gada 13. septembra rītā Krievijas drons trāpīja pasažieru vilciena lokomotīvei Jahodinas stacijā apmēram divus kilometrus no Polijas robežas Volīnijas apgabalā. Ukrzaliznytsia norādīja, ka īsi pirms uzbrukuma stacijā atradies diplomātiskais vilciens ar bijušajiem Eiropas vadītājiem un drošības padomniekiem, un to, ka šis vilciens, iespējams, bija īstais mērķis. Negadījumā neviens necieta; Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca ārkārtas sanāksmi un brīdināja par iespējamu eskalāciju.
-
Krievija naktī uz 14. septembri uz Ukrainu raidīja 108 dronus; notriekti vai apspiesti 85
Krievijas bruņotie spēki naktī uz 2026. gada 14. septembri (no 13. septembra vakara) raidīja uz Ukrainu 108 trieciena un mānekļa bezpilota lidaparātus — Shahed tipa (tostarp reaktīvos), Gerbera un Parodia tipa mānekļdronus. Ukraina ziņo, ka plkst. 8.00 rītā pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai apspiedusi 85 no tiem, bet trāpījumi fiksēti septiņās vietās. Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats brīdināja, ka uzbrukums var turpināties dienas gaitā no ziemeļu un austrumu virzieniem.
-
Kūšners: Krievijas–Ukrainas miera līguma lielākā daļa ir sagatavota, bet teritoriālais jautājums joprojām ir šķērslis
ASV prezidenta īpašais sūtnis Džareds Kūšners 12. septembrī videozvanā uzrunāja Jaltas Eiropas stratēģijas forumu (YES) Kijivā un paziņoja, ka lielākā daļa Ukrainas un Krievijas miera nolīguma ir sagatavota, bet atlikušais šķērslis ir teritoriālais jautājums — Ukraina nevēlas atkāpties uz līniju, ko izvirzījis Putins. Kūšners pauda cerību, ka nākamie soļi sarunās tiks paziņoti tuvāko divu nedēļu laikā. Viņš arī teica, ka ASV strādā pie trīspusējas sanāksmes organizēšanas, un Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs paziņoja, ka jauns trīspusēju sarunu raunds varētu notikt oktobrī.
-
Tramps aicina Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūrai
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien, 2026. gada 13. septembrī, golfa turnīra Irish Open laikā savā Doonbeg klubā Īrijā aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārtraukt triecienus pret Krievijas dīzeļdegvielas ražotnēm, apgalvojot, ka šie uzlidojumi izraisa globālu dīzeļdegvielas trūkumu. Tramps arī apgalvoja, ka Trampa administrācija jau runājusi ar Zelenski par šo jautājumu. Trampa apgalvojumu nopublicēti atspēkoja Polijas ārlietu ministrs Radislavs Sikorskis un kāds augsta ranga Eiropas amatpersona.
-
Krievijas droni trāpa poļu pierobežā esošajai infrastruktūrai; Tusk brīdina par eskalācijas risku Polijā
Naktī uz 13. septembri un tās rītā Krievijas dronu uzbrukumi skāra infrastruktūru netālu no punkta «Jahodiņa–Dorohuska» uz Ukrainas un Polijas robežas. Bojātas tika gāzes uzpildes stacija, kravas automašīna un, pēc «Ukrzaliznytsia» datiem, arī pasažieru vilciena «Kijeva–Varšava» lokomotīve aptuveni divus kilometrus no Polijas robežas. Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca ārkārtas sanāksmi un paziņoja, ka nevar izslēgt Krievijas eskalācijas draudus Polijas teritorijā.
-
Naktī uz 12. septembri Bulgārijā aizdegusies EMCO munīcijas noliktava; izmeklē sabotāžas versiju
Naktī uz 12. septembri Bulgārijas Gabrovo apriņķī pie ciema Careva Livada eksplozijā un ugunsgrēkā aizdegusies Bulgārijas aizsardzības uzņēmuma EMCO munīcijas noliktava. Neviens nav cietis. Tā ir otrā līdzīgā nelaime EMCO objektos dažu nedēļu laikā, un Bulgārijas varasiestādes izskata iespējamu sabotāžu un ārēju iejaukšanos.
-
Ukrainas bezpilota sistēmu spēki apgalvo, ka desmit nedēļu laikā sasitušas 285 Krievijas ēnu flotes kuģus
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku (СБС) komandieris Roberts 'Madjar' Brovdi pavēstīja, ka kopš operācijas 'МоЛоЧКа' sākuma Melnajā un Azovas jūrā sasistas 285 Krievijas ēnu flotes vienības. Pēc viņa teiktā, Azovas jūra un Kerčas šaurums ēnu flotes kuģiem ir faktiski bloķēti, bet ziemeļu un ziemeļaustrumu Melnajā jūrā to kustība ir būtiski apgrūtināta.
-
Francija atbalsta Usmanova izņemšanu no ES sankciju saraksta; vienošanās par pagarināšanu nav panākta
ES valstu vēstnieki piektdien nespēja vienoties par personu sankciju pret Krievijas režīmu un militāri rūpniecisko kompleksu pagarināšanu, kuru termiņš beidzas 15. septembrī. Slovākija bloķēja pagarināšanu, pieprasot izņemt no saraksta uzņēmējus Aliseru Usmanovu un Mihailu Fridmanu, un Francija tai pievienojusies, insistējot uz Usmanova izņemšanu. Parīze to skaidro kā politisku kompromisu, lai nodrošinātu Slovākijas atbalstu sankciju režīma pagarināšanai, taču citu ES dalībvalstu vidū šī nostāja izraisījusi neapmierinātību.
-
Vācija identificē divus aizdomās turētos par drona uzbrukumu Leipcigas lidostai; saistība ar Krievijas GRU
Vācijas izmeklētāji ir identificējuši divus galvenos aizdomās turētos par 4. augusta drona uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostai — Baltkrievijas pilsoni Andreju Ka. un Krievijas pilsoni Oļegu Le., kuru saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU. Uzbrukumā bija paredzēts izmantot trīs dronus ar aptuveni 1,8 kg Semtex sprāgstvielas, bet trešais drons sasniedza Ukrainas Antonov lidmašīnu un nesprāga detonatora kļūmes dēļ. 1. septembrī Vācija oficiāli vainoja Krieviju uzbrukumā un pieņēma diplomātiskus pasākumus.
-
Zelenskis aicina ES pastiprināt sankcijas pret Krievijas uzņēmējiem Fridmanu un Usmanovu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja Eiropas Savienību pastiprināt spiedienu uz Krievijas biznesu un oligarhiem, nosaucot Mihailu Fridmanu un Alisheru Usmanovu, kamēr ES valstu vēstnieki 11. septembrī atkal nespēja vienoties par personu sankciju pagarināšanu. Zelenskis uzsvēra, ka 500 trieciendroni dienā nav īstais brīdis, lai runātu par sankciju mīkstināšanu.
-
Budanovs: jauns trīspusēju Ukrainas–ASV–Krievijas miera sarunu raunds tiek gatavots oktobrim
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs 12. septembrī, uzstājoties Kijivā YES konferences ietvaros, paziņoja, ka tiek gatavots jauns trīspusēju Ukrainas, ASV un Krievijas miera sarunu raunds, kas varētu notikt oktobrī. Viņš apstiprināja trīspusējo formātu, bet neatklāja iespējamo sarunu vietu, un sacīja, ka Ukraina gatavojas oktobra sarunām. Budanovs arī uzsvēra, ka Krievijas dronu uzbrukumi turpināsies, un ka ASV puse nesenajā vizītē Kijivā nav nākusi klajā ar fundamentāli jaunām idejām.
-
Medvedevs apstiprina «Vienotās Krievijas» apņemšanos turpināt ilgstošu karu Ukrainā
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un «Vienotās Krievijas» vadītājs Dmitrijs Medvedevs intervijā laikrakstam «Vedomosti» oficiāli apstiprinājā partijas apņemšanos turpināt karu Ukrainā un virzīt sabiedrības ilgtermiņa militarizāciju. Institute for the Study of War (ISW) analītiķi šo paziņojumu vērtē kā valdošās partijas prokara platformas nostiprināšanu pirms septembrī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām.
-
Ukrainas droni naktī uz 11. septembri trāpījuši Sarevatas naftas rūpnīcai un Ozon noliktavai
Naktī uz 11. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbrukuši Krievijas pilsētai Sarevatā, izraisot ugunsgrēkus Sarevatas naftas pārstrādes rūpnīcā, kas pieder «Роснефть», un uzņēmuma Ozon loģistikas centrā. Sarevatas apgabala gubernators Romāns Busargins ap pulksten 2 naktī ziņoja par dronu draudiem reģionā. Ozon apstiprināja trāpījumu un darbinieku evakuāciju; uzņēmums uz laiku apturējis pasūtījumu pieņemšanu Sarevatā un apgabalā.