Tramps aicina Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūrai
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien, 2026. gada 13. septembrī, golfa turnīra Irish Open laikā savā Doonbeg klubā Īrijā aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārtraukt triecienus pret Krievijas dīzeļdegvielas ražotnēm, apgalvojot, ka šie uzlidojumi izraisa globālu dīzeļdegvielas trūkumu. Tramps arī apgalvoja, ka Trampa administrācija jau runājusi ar Zelenski par šo jautājumu. Trampa apgalvojumu nopublicēti atspēkoja Polijas ārlietu ministrs Radislavs Sikorskis un kāds augsta ranga Eiropas amatpersona.
Galvenais
- Tramps 13. septembrī Doonbegā, Īrijā, aicināja Zelenski pārtraukt triecienus pret Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūru, vainojot tos globālā dīzeļdegvielas trūkumā.
- Tramps sacīja, ka trūkumu izraisa Krievijas–Ukrainas karš, nevis ASV karš pret Irānu vai Tuvo Austrumu notikumi.
- Tramps apgalvoja, ka viņa administrācija jau runājusi ar Zelenski par triecienu pārtraukšanu, un ka Ukrainai ir pieejami daudzi citi mērķi.
- Polijas ārlietu ministrs Radislavs Sikorskis kopīgā preses konferencē Kijivā ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu publiski nepiekrita Trampa apgalvojumam.
- ASV dīzeļdegvielas cena 12. septembrī sasniedza rekordu – vairāk nekā 6 dolāri par galonu, liekot domāt par Trampa administrācijas politisko motivāciju pirms 3. novembra starpvēlēšanām.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trampa aicinājums liek tiešu publisku spiedienu uz Ukrainu atteikties no kara laikā nozīmīgas stratēģijas – triecieniem pret Krievijas enerģētikas sektoru, kas finansē un nodrošina degvielu Krievijas karam. Pretrunas starp Trampa apgalvojumu un Eiropas amatpersonu vērtējumu rada jautājumu par patiesajiem globālā dīzeļdegvielas trūkuma cēloņiem. Situācija notiek ASV starpvēlēšanu izskaņā un rekordaugstu dīzeļdegvielas cenu apstākļos, kas piešķir strīdiam tiešu iekšpolitisku dimensiju.
Kas notika
2026. gada 13. septembrī, svētdien, ASV prezidents Donalds Tramps golfa turnīra Irish Open laikā savā Doonbeg klubā Grāfistē Klēra, Īrijā, žurnālistiem aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārtraukt triecienus pret Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūru. Tramps apgalvoja, ka šie uzlidojumi izraisa globālu dīzeļdegvielas trūkumu, ko viņš saistīja ar Krievijas–Ukrainas karu, nevis ar ASV karu pret Irānu vai Tuvo Austrumu situāciju. Viņš arī paziņoja, ka viņa administrācija jau runājusi ar Zelenski par šo jautājumu, un ka Ukrainai ir pieejami daudzi citi mērķi Krievijā. Tramps neiesniedza pierādījumus savam apgalvojumam. Nākamajā dienā, 14. septembrī, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija atzinīgi vērtē Trampa aicinājumu, bet atteicās atbildēt, vai Krievija pati ir gatava pārtraukt triecienus pret Ukrainas ekonomisko infrastruktūru. Polijas ārlietu ministrs Radislavs Sikorskis kopīgā preses konferencē Kijivā ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu publiski pauda nepiekrišanu Trampa apgalvojumam.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumu strukturē ap Trampa aicinājumu un tiešo ASV–Ukrainas diplomātisko apmaiņu, bieži izmantojot virsrakstus par Trampa spiedienu uz Zelenski. Ukrainas avoti uzsver Krievijas pastiprinātos triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru pirms ziemas, Trampa aicinājumu attēlojot kā vienpusēju spiedienu uz Kijivu. Daudzi ukraiņu izdevumi atspēko Trampa apgalvojumu par dīzeļdegvielas trūkuma cēloņiem, atsaucoties uz Polijas ārlietu ministra Sikorska publisko nepiekrišanu un Politico analīzi par Trampa administrācijas meklējumiem atrast „vainīgo" pirms ASV starpvēlēšanām. Daži ukraiņu mediji ziņo par Radio NV aptauju, kurā vairākums respondentu uzskata, ka Ukraina nedrīkst piekrist Trampa aicinājumam.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji (AP, Politico, Der Spiegel) ziņojumu centrē uz Trampa citātu un viņa vēstījumu Zelenskim „neuzbrukt dīzeļdegvielai". ASV un Vācijas izdevumi uzsver laika ziņā svarīgu kontekstu – rekordaugstas ASV dīzeļdegvielas cenas un tuvo 3. novembra starpvēlēšanu tuvošanos, Trampa izteikumus aplūkojot iekšpolitiskā kontekstā. Politico analīzi, ko citē starptautiskie mediji, piemin augsta ranga Eiropas amatpersonu, kas Trampa loģiku nodēvējusi par „absurdu" un norādījusi, ka Krievijas dīzeļdegvielas eksports nekad nav bijis nozīmīgs ASV patēriņam. Polijas prese izceļ Sikorska publisko nepiekrišanu. Starptautiskajā ziņojumā iekļauti arī ASV enerģētikas sekretāra Krisa Vaita un finanšu sekretāra Skota Besenta komentāri, kas atbalsta Trampa „enerģijas šoka" naratīvu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras Trampa izteikuma datumā – vairums avotu norāda svētdienu, 2026. gada 13. septembri, bet viens raksts to kļūdaini attiecina uz 2025. gadu, cits – uz „13. augustu". Galvenā domstarpība ir par globālā dīzeļdegvielas trūkuma cēloni: Tramps to piedēvē Ukrainas triecieniem pret Krievijas rūpnīcām, bet augsta ranga Eiropas amatpersona, kas iepazīta ar ASV starpniecības sarunām, šo loģiku nodēvējusi par „absurdu" un uzsvērusi, ka Krievijas dīzeļdegvielas eksports nekad nav būtiski ietekmējis ASV patēriņu. Polijas ārlietu ministrs Sikorskis publiski nepiekrita Trampa apgalvojumam. Vienlaikus ASV enerģētikas sekretārs Vait un finanšu sekretārs Besents atbalstīja Trampa „enerģijas šoka" skaidrojumu. Avoti atšķiras arī jautājumā, vai Tramps personīgi runājis ar Zelenski par triecienu pārtraukšanu – Tramps apgalvo, ka jā, bet vienā vēlākā ziņojumā teikts, ka viņš runājis ar Putinu, nevis Zelenski. Kremlis Trampa aicinājumu atzinīgi novērtēja, bet atteicās apņemties pārtraukt triecienus pret Ukrainas infrastruktūru.
Konteksts
Ukraina jau ilgstoši veic tālas darbības triecienus, tostarp ar droniem, pret Krievijas naftas un gāzes nozari, kas finansē un nodrošina degvielu karam; šī kampaņa izraisījusi degvielas tirdzniecības ierobežojumus pašā Krievijā, neskatoties uz to, ka Krievija ir viens no pasaules lielākajiem eksportētājiem. ASV dīzeļdegvielas cena 12. septembrī sasniedza rekordu – virs 6 dolāriem par galonu. Augusta sākumā ASV viceprezidents Dž. D. Venss lūdza Zelenski ierobežot triecienus pret naftas tankkuģiem Novorosijskā ASV uzņēmumu Chevron un ExxonMobil interesēs; Ukraina, domājams, piekrita ar izņēmumiem. 2026. gada jūlija sākumā Tramps publiski raksturoja Ukrainas triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām kā eskalāciju, kas varētu novest pie kara beigām. Tajā pašā nedēļā Tramps paziņoja, ka viņš esot „brīnišķīgi" runājis ar Vladimiru Putinu, kurš vēloties noslēgt darījumu kara izbeigšanai. Kopš 2026. gada februāra ASV–Izraēlas karš pret Irānu ir samazinājis pasaules naftas un gāzes piedāvājumu; IEA norādījusi, ka dīzeļdegviela īpaši cietusi, jo bojātas Persijas līča valstu un Krievijas rūpnīcas. Krievija nesenajās nedēļās pastiprinājusi gaisa triecienu kampaņu pret Ukrainu, izmantojot ballistiskās raķetes un reaktīvos dronus, uzbrukot Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai pirms ziemas.