Tēma: Krievija
-
Ukrainas izlūkdienests identificē 17 tankkuģus, kas Krievijai piegādājuši 562 000 tonnu degvielas
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) publiski nosaukusi 17 tankkuģus un to kapteiņus — Krievijas, Ķīnas un Indijas pilsoņus —, kuri 2026. gada jūlijā–septembrī caur pārkraušanas punktiem Ēģiptē, Turcijā, Marokā un Dienvidkorejā piegādājuši Krievijai vairāk nekā 562 000 tonnu benzīna un dīzeļdegvielas.
-
Ukrainas droni uzbrūk Urālķīmijas rūpnīcai «Azot» Permas novadā
11. septembra rītā Ukrainas droni uzbruka ķīmiskā uzņēmuma «Urālķīmija» filiālei «Azot» Krievijas pilsētā Berezņiki Permas novadā. Pēc sprādzieniem uzņēmuma teritorijā tika novērots dūms, un tehnoloģiskais process tika pilnībā apturēts. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka reģionā droni esot notriekti.
-
Zelenskis: ja Krievija izraisīs elektrības atslēgumus Ukrainā, Ukraina atbildēs „ar cieņu"
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 11. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir iemācījusies „ar cieņu" atbildēt uz Krievijas triecieniem un ir gatava atbildēt uz jebkuru Krievijas operāciju, tostarp potenciāliem triecieniem Ukrainas enerģētikas sistēmai nākamajā ziemā. Paziņojumi tika izteikti Jaltas Eiropas stratēģijas (YES) 2026 sanāksmē sarunā ar žurnālistu Farīdu Zakariju un publicēti arī Zelenska Telegram kanālā. Zelenskis vienlaikus piedāvāja alternatīvu – enerģētisko pamieru un Melnās jūras atbloķēšanu, kā arī uzsvēra, ka līdz septembra beigām var parādīties pirmie rezultāti sarunās par kara izbeigšanu.
-
Anthropic: ar Krievijas hakeru grupu saistīts aktors izmantojis Claude AI kiberuzbrukumu automatizēšanai pret Ukrainu un Eiropu
Anthropic ziņojumā atklāts, ka kiberaktors GTG-20006, ko pētnieki saista ar Krievijas hakeru grupu Midnight Blizzard, izmantojis uzņēmuma Claude Code AI rīku, lai automatizētu kiberuzbrukumus pret Ukrainu, Eiropas valstīm, aizsardzības un diplomātiskajām organizācijām, kā arī militāro bezpilota lidaparātu izstrādātājiem. Uzbrukumi bija vērsti uz vairāk nekā 20 organizācijām, tostarp ministrijām, izlūkdienestiem, vēstniecībām un aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem.
-
Tramps paziņo, ka Putins vēlas izbeigt karu, bet ASV, Ukrainas un Eiropas amatpersonas to apšauba
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas noslēgt vienošanos par kara izbeigšanu Ukrainā. Vienlaikus ASV, Ukrainas un Eiropas izlūkdienestu amatpersonas pauda šaubas par Putina nodomu nopietnību. Tramps arī pastāstīja, ka ar Putinu runāja vienu stundu un ka trīspusējā tikšanās varētu notikt, kaut gan viņš norādīja, ka galvenais šķērslis ir „divi cilvēki, kas ienīst viens otru" — Putins un Zelenskis. Fonā turpinās apmaiņa ar tāla darbības rādiusa uzbrukumiem: ukraiņu drons trāpīja rūpniecības objektam Krievijas Jamalas reģionā aptuveni 2800 km no robežas, bet Krievijas triecienos vairākos Ukrainas reģionos gāja bojā vismaz seši cilvēki.
-
ES apspriež Krievijas aktīvu pārvietošanu no Belgijas uz jaunu ES kontrolētu glabātāju
ES tiek apsvērta ideja pārvietot iesaldētos Krievijas aktīvus no Beļģijas Euroclear uz jaunu ES kontrolētu glabātāju, lai atbalstītu Ukrainu un vienlaikus mazinātu Beļģijas tiesiskās bažas. Ukraina jau iesniegusi konkrētu priekšlikumu, taču Brisele to pagaidām vērtīgi uzskata par teorētisku iespēju, ne gatavu plānu.
-
Ukrainai izsīkst Patriot un F-16 raķešu krājumi; Krievija palielina dronu un ballistisko raķešu ražošanu
Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķešu krājumi F-16 un Patriot sistēmām ir gandrīz izsmelti, kamēr Krievija paplašina reaktīvo dronu un ballistisko raķešu ražošanu. Ukraina meklē lētākas Eiropas alternatīvas, piemēram, SAMP/T baterijas un kopīgo Freyja projektu.
-
Ukrainas triecieni Makhachkalas ostā Dagestānā un trīs Krievijas kuģiem Novorosiijskā
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 10. septembrī apstiprināja triecienu Makhachkalas jūras ostai Krievijas Dagestānas Republikā. Naktī ostas teritorijā tika reģistrēts ugunsgrēks, bojājumu apmērs tiek precizēts. Iepriekš, 9. septembrī, trāpīts arī Novorosiijskas degvielas noliktavām un vismaz trim Krievijas kara kuģiem.
-
Ukrainas izlūkdienesti brīdina: Krievija līdz gada beigām testēs jaunu ballistisko raķeti ar 800 km darbības rādiusu
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) direktora vietnieks Vādims Skibickis brīdinājis, ka Krievija plāno līdz 2026. gada beigām veikt jauna tipa ballistiskās raķetes ar darbības rādiusu līdz 800 km noslēguma izmēģinājumus, un to laikā var tikt apdraudēti mērķi Ukrainas rietumos. Viņš to paziņoja Ukrainas–NATO Starpparlamentārās padomes sesijā. Vienlaikus Ukraina saskaras ar PAC-2 pārtvērējraķešu trūkumu Patriot sistēmām, un 8. septembrī Vācija paziņoja par neatliekamu PAC-2 piegādi no Bundesvēra krājumiem.
-
Krievija naktī uz 8. septembri apšaudīja Kijivu ar raķetēm un droniem; nogalināti vismaz divi cilvēki
Krievijas spēki naktī uz 8. septembri veica masveidīgu kombinētu raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai, izmantojot ballistiskās un spārnotās raķetes un 166 trieciendronus. Uzbrukums notika neilgi pēc ASV prezidenta speciālo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera aizbraukšanas no Kijivas, pārtraucot iepriekš izsludināto trīs dienu pauzi galvaspilsētu apšaudēs. Nogalināti vismaz divi cilvēki (abi Solomjanskas rajonā), ievainoti vismaz desmit. Postījumi un ugunsgrēki reģistrēti vismaz piecos Kijivas rajonos.
-
SBU aizturējusi Krievijas FSB aģentu Mikolajivas apgabalā
Ukrainas Drošības dienests (SBU) aizturējis virsnieku vienā no Ukrainas artilērijas brigādēm Mikolajivas apgabalā, kurš pēc patvaļīgas prombūtnes no dienesta tika savervēts Krievijas FSB un atgriezies dienestā, lai vāktu izlūkošanas datus un nodotu koordinātas Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu triecieniem pret Ukrainas Aizsardzības spēku vienībām Mikolajivas un Odesas apgabalos. Aizturēšana tika paziņota pirmdien, 7. septembrī.
-
HUR vadītājs Ivščenko noraida «specdienestu kara» versiju pēc Kijivas šaušanās
Ukrainas Militārās izlūkošanas dienesta (HUR) vadītājs Oļegs Ivščenko intervijā aģentūrai «Ukrinform» pirmo reizi publiski komentēja 2. septembra bruņoto sadursmi starp SBU un HUR darbiniekiem Kijivā. Viņš nosauca incidentu par «nepieņemamu», uzsvēra, ka atbildībai jābūt personiskai, nevis kolektīvai, un noraidīja runas par «specdienestu karu».
-
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs: Krievijai var pietikt resursu karam līdz 2028. gadam
Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Oļegs Ivaščenko intervijā aģentūrai Ukrinform paziņojis, ka Krievija karā pret Ukrainu izmanto algotņus no vairāk nekā 40 valstīm un, neskatoties uz ekonomiskām grūtībām, izsīkušu kontraktvēršanas modeli un vairāk nekā 60% iedzīvotāju noskaņojumu pret karu, joprojām varētu spēt turpināt karadarbību arī 2027. un 2028. gadā.
-
Droni naktī uz 7. septembri uzbrukuši Permai un citiem Krievijas reģioniem
Naktī uz 2026. gada 7. septembri droni uzbrukuši Krievijas pilsētai Permai, kur atrodas viens no lielākajiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām – «Lukoil-Permnefteorgsintez». Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņu bruņotie spēki trāpījuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rjazaņas apgabalā, Permas novadā un Tatāristānā, kā arī uzbrukuši trieciendronu bāzei Kurskas apgabalā un mērķim Melnajā jūrā. Permā gājusi bojā viena un četuras personas ievainotas; Krievijas reģionos līdz ar to cietuši arī Belgorodas, Voroņežas un Čuvašijas apgabali.
-
ASV sūtņi apmeklē Kijivu pēc tikšanās ar Putinu: bez konkrēta progresa, bet ar plāniem par 'ziemas paketi' un atgriešanos trīspusējā formātā
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī Maskavā tikās ar Vladimiru Putinu un 6. septembrī ieradās Kijivā – pirmo reizi Ukrainā kopš Trampa otrā termiņa sākuma. Kijivā notika trīs sarunu raundi, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieku piedalīšanās otrajā raundā. Puses vienojās par atgriešanos ASV–Ukrainas–Krievijas trīspusējā formātā un par ASV atbalstītu "ziemas paketi" Ukrainai, taču konkrēts izrāviens netika panākts, un ASV Kara studiju institūts (ISW) ziņo, ka Kremlis nav gatavs uz būtiskiem kompromisiem.
-
ATESH: partizāni pirms Ukrainas uzlidojuma Permas NAF naftas rūpnīcai sagrauž sakaru torni
Kustība ATESH paziņoja, ka tās aģenti sagrauza sakaru torni Permas rajonā Permas novadā, Krievijā, neilgi pirms Ukrainas aizsardzības spēku lidrobešu trieciena «LUKOIL-Permnefteorgsintez» naftas rūpnīcai 21. augustā. Pēc ATESH ziņotā, tornis bija rezerves kanāls operatīvās informācijas apmaiņai starp uzņēmuma apsardzi un militārajiem vienībām, kas atbilda par objekta segšanu, un tā iznīcināšana traucēja sakaru koordināciju.
-
Lavrovs raksturo Leipcigas drona incidenta sekas kā "īsta kara sākumu"
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca Vācijas reakciju uz Leipcigas/Halles lidostā notikušo drona uzbrukuma mēģinājumu par "īsta kara sākumu", salīdzinot to ar diplomātisko pārstāvniecību slēgšanu pirms Otrā pasaules kara. Vācija 1. septembrī oficiāli apsūdzēja Krieviju uzbrukuma organizēšanā, slēdza pēdējo Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un izbeidza "Krievijas nama" darbību Berlīnē. Krievija atbildēja ar Vācijas Ģētes institūta filiāļu slēgšanu un draudiem.
-
Ukrainas droni naktī uz 6. septembri trāpījuši Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai un Rostovas apgabala mērķiem
Naktī uz 2026. gada 6. septembri Ukrainas bruņoto spēku vienības ar droniem veica uzbrukumu Krievijas Rjazaņas un Rostovas apgabalos. Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks, kā arī trāpīts Rostovas-pie-Donas lidlaukam, radara stacijai "Podljot" un divām zenītraķešu iekārtām "Pantsir-S1". Krievijas varas iestādes oficiāli nav apstiprinājuši rūpnīcas bojājumus.
-
Ukrainas bruņotie spēki 4. septembrī trāpīja vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem
2026. gada 4. septembrī Ukrainas aizsardzības spēki trāpīja vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem Brjanskas un Luhanskas apgabalos, tostarp radarstacijai, elektroniskās karadarbības (EW) kompleksam un bezvadu tīkla (mesh-network) retranslatoram, ko Krievijas okupanti izmanto Shahed tipa dronu uzbrukumu koordinēšanai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 5. septembrī apstiprināja sitienus un norādīja, ka postījumu apmērs tiek precizēts.
-
Krievija naktī uz 5. septembri uzbruka Ukrainai ar ballistiskajām raķetēm un 167 droniem
Krievija naktī no 4. uz 5. septembri uzbruka Ukrainai ar Iskander-M/KN-23 ballistiskajām raķetēm un 167 trieciendroniem – Shahed, Gerbera un Parodijas tipa mānekļiem. Līdz plkst. 8:30 Ukrainas gaisa spēki bija notriekuši vai nomākuši 128 dronus. Trāpījumi fiksēti 23 vietās; upuri ziņoti Dņepropetrovskas, Kijivas un Mikolajivas apgabalos.