Tēma: Krievija
-
Krievija naktī uz 5. septembri apzināti triecienos Kijivas un Borispolas lidostām; Zelenskis to saista ar ASV delegācijas vizīti
Krievijas spēki naktī uz 5. septembri ar dronu uzbrukumu viļņiem skāra vairākus Ukrainas reģionus, tostarp Kijivu un Kijivas apgabalu. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija pirmo reizi ilgā laikā apzināti trāpījusi Kijivas (Žuljani) un Borispolas lidostām, un saistīja šos triecienus ar gaidāmo ASV specpārstāvju Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizīti. Borispolā trācis dzīvojamai deviņstāvu mājai; divas sievietes guvušas traumas, 15 cilvēki evakuēti. Uzbrukumi skāruši arī Dņepropetrovskas, Odesas, Hersonas, Harkivas, Sumu un Mikolajivas apgabalus.
-
Albānija atteica ļaut Krievijas «ēnu flotes» tankkuģim HANUMAN ienākt Duresas ostā
2026. gada 29. augustā Albānija liedza tankkuģim HANUMAN, ko Ukrainas Militārā izlūkdienests (HUR) pieskaita Krievijas «ēnu flotei», ienākt Duresas ostā. HUR informāciju publiskoja 4. septembrī un raksturoja šo lēmumu kā starptautiskas sankciju solidaritātes pierādījumu.
-
Beessents: Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpnīcām padziļina globālo enerģētisko šoku
ASV finanšu ministrs Skots Beessents paziņoja, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpnīcām padziļina globālo enerģētisko šoku. Pēc divu dienu G20 finanšu ministru sanāksmes Ziemeļkarolīnā viņš arī aizstāvēja lēmumu tikties ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu, sakot, ka sarunas ir nepieciešamas, lai atrisinātu Krievijas–Ukrainas konfliktu.
-
Krievija naktī uz 4. septembri ar raķeti un 121 dronu uzbruka vairākiem Ukrainas reģioniem; nogalināti vismaz četri cilvēki
Krievija naktī no 3. uz 4. septembri ar vienu vadāmo Х-31 raķeti un 121 dronu, aptuveni puse no kuriem bija reaktīvie, veica plašu gaisa uzbrukumu Ukrainai. Trāpījumi un kritušas atlūzas reģistrētas 21 vietā; postījumi un cietušie fiksēti Odesā, Kijevā un Kijivas apgabalā, Dņepropetrovskas, Čerkasu, Harkovas un Zaporižjas apgabalos. Dņepropetrovskas apgabalā gāja bojā divi policisti, kuri dokumentēja uzbrukuma sekas, bet Sočos, Krievijā, aizdegās Rosneft naftas bāze.
-
Ukrainas dronu trieciens Sočos: aizdegusies naftas bāze un gaisa aizsardzības divizions
Naktī uz 4. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki ar droniem uzbruka Sočiem un tās tuvumā esošajai Sīriusa federālajai teritorijai Krasnodaras novadā Krievijā. OSINT analīze liecina, ka trāpīts Krievijas S-300/S-400 gaisa aizsardzības divizionam, kā arī aizdegusies naftas bāze Adlera rajonā; vietējās iestādes ziņo par degvielas trūkumu un ievieš ierobežojumus Soču lidostā.
-
Ukrainas militāristi apstiprina divu lielu Krievijas naftas rūpnīcu darbības pārtraukšanu
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 4. septembrī apstiprināja, ka pēc triecieniem, ko veikušas Ukrainas bruņotie spēki, ir pārtraukusi darbu divas lielas Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas — «ЛУКОЙЛ-Нижегороднефтеоргсинтез» Kstovā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, un komplekss «НОВАТЭК-Усть-Луга» Slobidkā, Ļeņingradas apgabalā. Kstovas rūpnīca tika trāpīta 26. augustā, bet Ustjļugas komplekss — 1. septembrī.
-
Budanovs atklāj, ka gadiem uzturējis sakarus ar Krievijas GRU vadītāju un «Vagner» dibinātāju
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs laikrakstam The New York Times pastāstījis, ka vairākus gadus uzturējis aizkulises sakarus ar Krievijas militārās izlūkdienesta (GRU) vadītāju admirāli Igoru Kostjukovu un mirušo PMC «Vagner» dibinātāju Jevgeņiju Prigožinu. Viņš arī ieteicis prezidentam Volodimiram Zelenskim nepiekāpties Donbasa kompromisos, kas ļautu Maskavai formāli kontrolēt teritorijas, ko tās armija nav spējusi ieņemt.
-
Trampa specpārstāvji Vītkofs un Kušners nedēļas nogalē dosies uz Maskavu un Kijivu
ASV prezidenta Donalda Trampa speciālie sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners 5. septembrī plāno ierasties Maskavā, bet 6. septembrī – Kijivā, nesaņemot piedāvājumu kara izbeigšanai. Ukrainas prezidents Volodymirs Zelenskis 4. septembra vakara uzrunā apstiprināja vizīti un paziņoja, ka Ukraina atturēsies no gaisa triecieniem Krievijā pārrunu laikā, aicinot Krieviju uz abpusēju klusumu. Tramps Baltajā namā žurnālistiem sacīja, ka sūtņi ved līdzi konkrētu kara izbeigšanas priekšlikumu.
-
Ukrainas jūras spēku drons Soču ostā trāpījis Krievijas atbalsta kuģim "Nefrit"
2026. gada 3. septembrī Ukrainas jūras spēku bezapkalpes virsūdens kuģis (jūras drons) Soču ostā, Krasnodaras novadā, Krievijā trācīja Krievijas karoga daudzfunkcionālo atbalsta kuģi "Nefrit". Triecienā tika novērots spēcīgs sprādziens un dūmi kuģa apkārtnē. Ukrainas Jūras spēki raksturoja uzbrukumu kā triecienu pretinieka loģistikai un militāri ekonomiskajai infrastruktūrai.
-
Zelenskis: saskaņoti provizoriski datumi tikšanām ar Trampa sūtņiem Maskavā un Kijivā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. septembrī paziņoja, ka ir saskaņoti provizoriski datumi tikšanām ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem gan Krievijas galvaspilsētā Maskavā, gan Ukrainā, un Kijivas tikšanās tiek plānota tuvākajās dienās. Kā Trampa īpašie sūtņi, kas varētu ierasties Ukrainā, tiek minēti Stīts Vitkofs un Džareds Kušners.
-
Maskavas lidostas aptur darbu otro nakti pēc Zelenska brīdinājuma par Krievijas gaisa telpas bīstamību
Maskavas lidostas Vnukovo un Šeremetjevo otro nakti pēc kārtas apturēja lidojumu pieņemšanu un izlidošanu, ziņo Rosaviatsia. Iemesls ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 1. septembra publiskais brīdinājums aviosabiedrībām un apdrošinātājiem par Krievijas gaisa telpas bīstamību civilajai aviācijai. Ukraina par draudiem informējusi ICAO un aicinājusi pilnībā aizliegt civilos lidojumus virs Krievijas. Krievijas amatpersonas, tostarp Vladimirs Putins, noraidījuši brīdinājumus kā "valsts terorismu".
-
Vācija apsūdz Krieviju drona sabotāžā Leipcigas lidostā; Eiropa atsauc Krievijas diplomātus
Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju sabotāžas mēģinājumā, kas saistīts ar sprāgstvielu nēsājošu dronu, kuru aptuveni mēnesi iepriekš atrada Leipcigas lidostā. Reaģējot uz to, Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādephuls paziņoja par Krievijas konsulāta Bonnā un "Krievijas nama" Berlīnē slēgšanu. Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Apvienotā Karaliste, Francija, Beļģija, Nīderlande un ES atsauca Krievijas diplomātus, lai nodotu protestus.
-
Krievija apgalvo, ka naktī notriekusi 416 dronu; bezpilota laivas trāpa Soču ostā
Naktī no 2. uz 3. septembrī vairākos Krievijas reģionos notika masveidīgs dronu uzbrukums, bet rīta pusē bezpilota virsūdens kuģi uzbruka Soču jūras ostai Krasnodaras novadā, izraisot ugunsgrēku. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka visā naktī esot notriekti 416 dronu, tostarp virs 14 apgabaliem, Maskavas apgabala un anektētās Krimas. Maskavas apgabala gubernators Andrejs Voroļovs ziņoja par 56 notriektiem droniem virs reģiona. Ukraiņas Jūras spēki apstiprināja, ka Soču ostā trāpīts kuģim Nefrit.
-
Dānijas izlūkdienests brīdina par Krievijas plānotām diversijām pret aizsardzības uzņēmumiem
Dānijas Drošības un izlūkošanas dienests (PET) publiski paziņojis, ka Krievijas specdienesti veic konkrētu diversiju plānošanu pret Dānijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem, īpaši tiem, kas saistīti ar militāro palīdzību Ukrainai. PET kontizlūkošanas nodaļas vadītājs Emīls Grēsholms uzsvēra, ka Krievijas mērķis ir apturēt konkrētas aizsardzības piegādes Ukrainai un iebiedēt Dāniju, liekot tai atteikties no atbalsta Ukrainai. Brīdinājums nācis dienu pēc tam, kad Vācija publiski apsūdzēja Krieviju hibrīduzbrukumā Leipcigas lidostā.
-
Vācija plāno palielināt militāro atbalstu Ukrainai pēc dronu incidenta Leipcigas lidostā
1. septembrī Vācija oficiāli nosodīja Krieviju par hibrīduzbrukumu Leipcigas/Halles lidostā augustā un paziņoja par atbildes pasākumiem. Plānots piegādāt Ukrainai tūkstošiem trieciendronu un Iris-T pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu, kā arī paplašināt izlūkdienestu sadarbību. Tiks slēgts Krievijas ģenerālkonsulāts Bonnā un "Russkij dom" Berlīnē, un Vācija virzīs jaunas ES sankcijas pret Maskavu.
-
Pirmskrievijas PGV virsnieks sašauts Saratovas apgabalā; upuri saista ar uzbrukumu Ukrainai
3. septembra rītā nezināms uzbrucējs uz motocikla šāva uz Krievijas Kosmiskās aviācijas virsnieku Engelsas rajonā Saratovas apgabalā. Krievijas Izmeklēšanas komiteja apstiprināja incidentu un ierosināja krimināllietu par slepkavības mēģinājumu. Krievijas mediji upuri identificē kā ģenerālmajoru Mikolaju Varahoviču, 22. smagās bumbvedēju aviācijas divīzijas komandieri. Tikai dažas dienas iepriekš – 31. augustā – Ukrainas SBU un Ģenerālprokuratūra paziņoja viņam aizdomas par piedalīšanos 2024. gada 8. jūlija triecienā pret Okmatdīta bērnu slimnīcu Kijevā.
-
Sašautā SBU un GUR sadursme Kijivā: Kas zināms par incidentu ar RDK komandieri Kaplunovu
2. septembra naktī un rītā Kijivas Berezņaku masīvā notika apšaude starp Ukrainas Drošības dienesta (SBU) un Militārās izlūkošanas direktorāta (GUR) pārstāvjiem, kuras rezultātā trīs GUR darbinieki tika ievainoti. Konflikts bija saistīts ar Krievijas Brīvprātīgo korpusa (RDK) komandiera vietnieka Stepana Kaplunova nolaupīšanu, kas notika 23. augustā. SBU apgalvo, ka Kaplunovs gatavoja atentātu pret Čečenijas Ičkerijas emigrācijas valdības vadītāju Ahmedu Zakajevu, taču Kaplunovs un viņa aizstāvis to noliedz, saucot notikušo par nelikumīgu aizturēšanu. Prezidents Zelenskis incidentu nodēvēja par "nekaunīgu" un atlaida SBU augstu stāvošu darbinieku Oļegu Hramovu.
-
Putins aicina Krieviju un Ukrainu vienoties par kara izbeigšanu, draudus par Krievijas gaisa telpu nodēvējot par «valsts terorismu»
Vladimirs Putins Vladivostokā notiekošajā Austrumu ekonomikas forumā paziņoja, ka Krievijai un Ukrainai kara izbeigšana galvenokārt jāvieno savstarpēji, bet citas valstis – tostarp ASV un Ķīna – ir gatavas atbalstīt. Viņš sacīja, ka redz iespēju miermīlīgam risinājumam, vienlaikus Ukrainas brīdinājumus par Krievijas gaisa telpas bīstamību nodēvējot par «valsts terorismu», kas apgrūtina divpusējas miera sarunas.
-
Kijevā otro dienu notriektas Krievijas reaktīvās 'Geran-5' droni; ievainoti 13 cilvēki
3. septembrī Ukrainas gaisa aizsardzība otro dienu pēc kārtas notrieca Krievijas reaktīvās trieciendronus 'Geran-5' Kijivas apkārtnē, ziņoja prezidenta padomnieks Serhijs 'Flash' Beskrestnovs. Viņš brīdināja, ka ieroci ar 500–600 km/h ātrumu esošie reaktīvie pārtvērēji nav īpaši efektīvi. Kijivā ievainoti 13 cilvēki, tostarp bērns.
-
Krievija izmanto Maldīvu lidostu kā tranzīta punktu sankciju apiešanai
WSJ izmeklēšana atklāj, ka Krievija, izmantojot starptautisko lidostu Malē, caur Maldīvām importē no ASV, Eiropas un Ķīnas sankcionētas un dual-use precesiunas. Vietējie starpnieki ar Krievijai piesaistītām loģistikas kompānijām apstrādā muitošanu, bet krava pēc tam tiek pārkrauta Aeroflot reisos uz Maskavu. Daļa kravu nonāk pie sankcionētiem Krievijas uzņēmumiem, tostarp aviokompānijas S7 Airlines meitas uzņēmumiem.