Tramps paziņo, ka Putins vēlas izbeigt karu, bet ASV, Ukrainas un Eiropas amatpersonas to apšauba
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas noslēgt vienošanos par kara izbeigšanu Ukrainā. Vienlaikus ASV, Ukrainas un Eiropas izlūkdienestu amatpersonas pauda šaubas par Putina nodomu nopietnību. Tramps arī pastāstīja, ka ar Putinu runāja vienu stundu un ka trīspusējā tikšanās varētu notikt, kaut gan viņš norādīja, ka galvenais šķērslis ir „divi cilvēki, kas ienīst viens otru" — Putins un Zelenskis. Fonā turpinās apmaiņa ar tāla darbības rādiusa uzbrukumiem: ukraiņu drons trāpīja rūpniecības objektam Krievijas Jamalas reģionā aptuveni 2800 km no robežas, bet Krievijas triecienos vairākos Ukrainas reģionos gāja bojā vismaz seši cilvēki.
Galvenais
- Tramps trešdien paziņoja, ka Putins vēlas noslēgt darījumu par kara izbeigšanu Ukrainā, un nodēvēja telefonsarunu par "lielisku".
- Kremlis pavēstīja, ka Trampa un Putina stundu garā saruna bija "ļoti konstruktīva un atklāta"; Putins esot teicis, ka viņam nav "agresīvu plānu" pret Eiropu.
- Tramps pieļāva trīspusēju tikšanos ar Putinu un Zelenski, bet sacīja, ka šķērslis ir tas, ka Putins un Zelenskis "ienīst viens otru".
- ASV, Ukrainas un Eiropas izlūkdienestu amatpersonas šaubās par viņa patieso interesi izbeigt karu, kas ilgst vairāk nekā četrus gadus.
- The New York Times, atsaucoties uz Eiropas amatpersonām, ziņoja, ka Zelenskis paziņojis sabiedrotajiem par 27 miljardu ASV dolāru budžeta deficītu, ko Eiropas amatpersonas nodēvējušas par negaidīti lielu.
- Ukrainas Speciālo operāciju spēki trāpīja divām gāzes kondensāta pārstrādes rūpnīcām Jamalas reģionā — aptuveni 2800 km no robežas; Krievijas gubernators Dmitrijs Arčuhovs apgalvo, ka zaudējumi bijuši niecīgi.
- Krievijas uzbrukumos vairākos Ukrainas reģionos trešdien gāja bojā vismaz seši cilvēki; Kijivā bojā gāja viena sieviete, kopumā pilsētā ievainoti 16 cilvēki.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trampa publiskais optimisms par Putina vēlmi noslēgt vienošanos paver iespēju divpusējām vai trīspusējām augstākā līmeņa tikšanāmies, taču ASV, Ukrainas un Eiropas izlūkdienestu amatpersonas to skeptiski vērtē, uzsverot, ka Krievija, iespējams, nevēlas patiesi izbeigt karu. Ziņotais 27 miljardu dolāru Ukrainas budžeta deficīts var sasprindzināt Kijivas attiecības ar sabiedrotajiem īpaši jutīgā diplomātiskajā brīdī. Vienlaikus karš turpinās ar tāla darbības rādiusa apmaiņu — ukraiņu trieciens objektiem aptuveni 2800 km attālumā no robežas un Krievijas uzbrukumi vairākos Ukrainas reģionos.
Kas notika
Trešdien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas noslēgt darījumu par kara izbeigšanu Ukrainā, un nodēvēja savu 8. septembra telefonsarunu ar Putinu par "lielisku". Kremlis raksturoja stundu garo sarunu kā "ļoti konstruktīvu un atklātu" un pavēstīja, ka Putins Trampam teicis, ka viņam nav "agresīvu plānu" pret Eiropu; Krievijas prezidenta ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs piebilda, ka Putins sniedzis "objektīvu un detalizētu" kaujas lauka situācijas analīzi. Tramps pieļāva trīspusēju tikšanos ar Zelenski un Putinu, bet sacīja, ka galvenais šķērslis ir tas, ka abi vadoni "ienīst viens otru". Tomēr, neraugoties uz šiem kontaktiem — tostarp ASV specizlūku direktora Džona Retklifa vizīti Maskavā augusta beigās un Trampa specpārstāvju Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera ceļojumu uz Maskavu un Kijivu 5.–6. septembrī — ASV, Ukrainas un Eiropas izlūkdienestu amatpersonas šaubās par viņa patieso nodomu nopietnību. The New York Times ziņoja, ka Zelenskis informējis sabiedrotos par negaidīti lielu 27 miljardu dolāru budžeta deficītu; Eiropas amatpersonas pauda neizpratni par pieprasījuma apmēru un bažas, ka tas varētu apgrūtināt Kijivas attiecības ar sabiedrotajiem. Vienlaikus turpinājās apmaiņa ar tāla darbības rādiusa uzbrukumiem: Ukrainas Speciālo operāciju spēki trāpīja divām gāzes kondensāta pārstrādes rūpnīcām Jamalas reģionā aptuveni 2800 km no robežas — ko Kijiva raksturoja kā dziļāko triecienu kopš 2022. gada, bet Krievijas gubernators Dmitrijs Arčuhovs apgalvoja, ka zaudējumi bijuši niecīgi. Krievijas triecienos vairākos Ukrainas reģionos trešdien gāja bojā vismaz seši cilvēki un desmitiem ievainoto.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais pieejamais starptautiskais avots — Al Jazeera Arabic — trijās cieši saistītās sižeta līnijās novieto līdzvērtīgi Trampa pausto politisko saskaņu ar Putinu, ukraiņu dziļo triecienu Krievijā un Krievijas uzbrukumus Ukrainas pilsētām, iestrādājot Eiropas amatpersonu šaubas par Putina nodomiem un ziņoto 27 miljardu dolāru Ukrainas budžeta deficītu bez redaktora vērtējuma.
Kur atspoguļojums atšķiras
Tramps apgalvoja, ka Putins vēlas noslēgt darījumu par kara izbeigšanu, bet ASV, Ukrainas un Eiropas izlūkdienestu amatpersonas šaubās par Putina patieso interesi izbeigt karu. Attiecībā uz ukraiņu triecienu Jamalas reģionā: Ukrainas uzņēmums Fire Point paziņoja, ka drons veicis vairāk nekā 3300 km un trāpījis mērķim, Ukrainas Speciālo operāciju spēki ziņoja, ka trieciens bijis vērsts uz divām gāzes kondensāta pārstrādes rūpnīcām, bet Krievijas gubernators Dmitrijs Arčuhovs apgalvoja, ka trieciens skāris Novijurengojas apkārtni, zaudējumi bijuši niecīgi un nav bojāgājušo; Maskava notikumu nekomentēja.
Konteksts
Iepriekšējās trīspusējās sarunas starp Maskavu, Vašingtonu un Kijivu notika vairākkārt, pēdējo reizi Ženēvā 2025. gada februārī. Augusta beigās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs tikās ar Krievijas izlūkošanas amatpersonām Maskavā, lai mudinātu izbeigt karu. Mēneša sākumā Ukraina brīdināja, ka pastiprinās tāla darbība rādiusa triecienus, lai padarītu Krievijas gaisa telpu nedrošu. Novijurengoja, kur trāpīja ukraiņu drons, atrodas nedaudz uz dienvidiem no Ziemeļu polārā loka un tajā dzīvo aptuveni 100 000 cilvēku.