Vācijas ārlietu ministrs aicina Ukrainu pirkt vairāk ieroču no Vācijas uzņēmumiem un aicina atgriezties Ukrainas vīriešus
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls intervijā "Bild" paziņoja, ka Ukraina būtu jāiegādājas vairāk ieroču no Vācijas ražotājiem, un ka ukraiņu vīriešiem, kuri pakļauti mobilizācijai un pašlaik atrodas Vācijā, būtu jāatgriežas dzimtenē. Ministrs arī teica, ka Berlīne ir gatava palīdzēt Ukrainas valdībai identificēt šos vīriešus, izmantojot reģistrācijas datus un sociālo pabalstu informāciju, bet uzsvēra, ka atgriešanai jānotiek "bez piespiešanas". Paziņojumi nāk saistībā ar Vācijas apsūdzībām Krievijai par iesaisti drona uzbrukuma mēģinājumā Leipcigas/Halles lidostā augusta beigās un ar ES lēmumu pagarināt pagaidu aizsardzību ukraiņiem līdz 2028. gada 4. martam, vienlaikus to ierobežojot vīriešiem, kuri nepilda militāro dienestu.
Galvenais
- Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņoja, ka Ukrainai būtu jāpērk vairāk ieroču no Vācijas ražotājiem, norādot, ka Berlīne nav pilnībā apmierināta ar pašreizējo pasūtījumu apjomu.
- Vādefuls aicināja Ukrainas vīriešus mobilizācijas vecumā, kas pašlaik atrodas Vācijā, atgriezties Ukrainā, vienlaikus uzsverot, ka tam jānotiek "bez piespiešanas".
- Vādefuls teica, ka Berlīne ir gatava palīdzēt Ukrainas valdībai identificēt šos vīriešus, izmantojot datus par sociālajiem pabalstiem, reģistrāciju un uzturēšanās atļaujām.
- Vādefuls pauda šo nostāju intervijā ar "Bild" un atbalstīja Kristīgi sociālās savienības (CSU) līdera Markusa Zēdera līdzīgu aicinājumu.
- Jūlijā ES Padome pagarināja pagaidu aizsardzību ukraiņiem līdz 2028. gada 4. martam, vienlaikus ierobežojot to vīriešiem vecumā no 23 līdz 60 gadiem, kuri nepilda militārā dienesta pienākumus Ukrainā; ierobežojums stājās spēkā 5. augustā.
- Dažas dienas pirms Vādefula paziņojumiem Vācija apsūdzēja Krieviju par iesaisti drona uzbrukuma mēģinājumā Leipcigas/Halles lidostā augustā, uz ko Krievija noraidīja apsūdzības un reaģēja, paziņojot par Krievijas konsulāta Bonnā un Krievijas kultūras centra Berlīnē slēgšanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vācijas ārlietu ministra paziņojumi iezīmē izteikti transakcionālāku pieeju atbalstam Ukrainai — militāro palīdzību arvien vairāk saista ar gaidām par Vācijas aizsardzības rūpniecības pasūtījumiem. Piedāvājums nodot datus par Ukrainas vīriešiem mobilizācijas vecumā rada jautājumus par datu aizsardzību un par to, kādu spiedienu tas izraisa uz ukraiņu bēgļiem ārzemēs. Šīs norises ietilpst plašākā Eiropas tendencē, kas kodificēta ES Padomes lēmumā: pagaidu aizsardzība pagarināta līdz 2028. gada 4. martam, bet vienlaikus ierobežota personām, kas nepilda militārā dienesta pienākumus. Visbeidzot, paziņojumi nāk pēc Vācijas apsūdzībām Krievijai par drona uzbrukuma mēģinājumu Leipcigas/Halles lidostā, kas saasinājusi divpusējās attiecības.
Kas notika
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls intervijā "Bild" pauda vairākus svarīgus paziņojumus. Pirmkārt, viņš aicināja Ukrainu palielināt ieroču iepirkumus no Vācijas uzņēmumiem, norādot, ka Berlīne, būdama viens no lielākajiem Ukrainas donoriem, nav apmierināta ar pašreizējo pasūtījumu apjomu un ka Vācijas aizsardzības rūpniecībai būtu jāgūst labums no šī atbalsta. Otrkārt, viņš paziņoja, ka Ukrainas vīriešiem mobilizācijas vecumā, kuri pašlaik uzturas Vācijā, būtu jāatgriežas dzimtenē. Treškārt, viņš apliecināja, ka Vācija varētu palīdzēt Ukrainas valdībai šo vīriešu identificēšanā, jo tai ir dati par sociālo pabalstu saņēmējiem, reģistrācijām un uzturēšanās atļaujām, vienlaikus uzsverot, ka atgriešanai jānotiek "bez piespiešanas". Vādefuls arī atbalstīja CSU līdera Markusa Zēdera līdzīgu aicinājumu. Viņš pavēstīja, ka šo jautājumu iepriekšējā mēnesī apsprieda ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vizītes laikā Kijivā, kurā apliecināja Vācijas turpmāku atbalstu Ukrainas aizsardzībai pret Krieviju. Šie paziņojumi nāca dažas dienas pēc tam, kad Vācija apsūdzēja Krieviju par iesaisti drona uzbrukuma mēģinājumā Leipcigas/Halles lidostā augustā, ko Vācijas iestādes raksturoja kā katastrofu, no kuras izdevās izvairīties vien ar niecīgu starpību. Krievija šīs apsūdzības noraidīja, bet reaģēja, paziņojot par Krievijas konsulāta Bonnā un Krievijas kultūras centra Berlīnē slēgšanu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (kā to citēja TASS) Vācijas rīcību nodēvēja par "reāla kara sākumu"; Vādefuls šo vērtējumu noraidīja, sakot, ka Vācijai nebija citas izvēles kā reaģēt uz incidentu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir ukraiņu mediji un aģentūra, tāpēc sižets tiek atspoguļots caur ukraiņu perspektīvu. Ukraiņu mediji uzsver, ka pati Ukraina bija tā, kas vērsās ES ar lūgumu izņemt ukraiņu vīriešus mobilizācijas vecumā no pagaidu aizsardzības programmas — to apstiprināja ES Iekšlietu un migrācijas komisārs Magnus Brūnners. Tāpat ukraiņu presē tiek akcentēta Vādefula piedāvājuma "bez piespiešanas" daļa un viņa gatavība dalīties ar datiem, kas ļautu Ukrainas iestādēm ar vēstuļu palīdzību aicināt vīriešus atgriezties. Paralēli tiek izcelts patriotiskais aspekts — ka ukraiņu vīriešiem ārzemēs būtu jāatgriežas, lai aizstāvētu valsti.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, par ES pagaidu aizsardzības lēmuma datumu: daļa avotu ("НВ", "LIGA.net") min, ka 15. jūlijā ES dalībvalstis vienojās pagarināt aizsardzību līdz 2028. gada 4. martam, bet Padome rakstveida procedūrā to apstiprināja 30. jūlijā; viens avots ("hromadske") to raksturo kā 2026. gada 4. augusta lēmumu par pagarinājumu uz vēl vienu gadu. Otrkārt, avoti atšķiras jautājumā par to, vai pagaidu aizsardzības ierobežojums attiecas tikai uz jaunajiem pieteikuma iesniedzējiem vai arī uz personām, kurām šis statuss jau ir piešķirts ES. "hromadske" uzsver, ka ierobežojums attiecas tikai uz jaunajiem iesniedzējiem un neattiecas uz personām, kurām statuss jau ir.
Konteksts
Jūlijā ES Padome pagarināja pagaidu aizsardzību ukraiņiem līdz 2028. gada 4. martam, vienlaikus ierobežojot to personām mobilizācijas vecumā, kuras nepilda militārā dienesta pienākumus Ukrainā. Ierobežojums, kas stājās spēkā 5. augustā, liedz vīriešiem vecumā no 23 līdz 60 gadiem saņemt pagaidu aizsardzību, ja viņi nevar apliecināt militārā dienesta izpildi saskaņā ar Ukrainas likumu. Ungārija balsoja pret šo lēmumu, un Ungārijas premjerministrs Pēters Magjārs paziņoja, ka Budapešta paturēs tiesības piešķirt aizsardzības statusu vīriešiem, kas pamet Ukrainu kara dēļ. ES Iekšlietu un migrācijas komisārs Magnus Brūnners norādīja, ka lūgums izslēgt ukraiņu vīriešus mobilizācijas vecumā no pagaidu aizsardzības programmas nāca pašas Ukrainas. Augmentā Vācija apsūdzēja Krieviju par iesaisti drona uzbrukuma mēģinājumā Leipcigas/Halles lidostā, ko Vācijas iestādes raksturoja kā katastrofu, no kuras izdevās izvairīties ar niecīgu starpību. Krievija šīs apsūdzības noraidīja; Vācija reaģēja, paziņojot par Krievijas konsulāta Bonnā un Krievijas kultūras centra Berlīnē slēgšanu. Ukrainas un Vācijas aizsardzības sadarbība virzās uz jaunu plaša mēroga vienošanos par kopīgu dronu, raķešu un programmatūras izstrādi un ražošanu, kā arī Vācija paziņoja par papildu Patriot sistēmas starppapēžu raķešu steidzamu nosūtīšanu Ukrainai pirms gaidāmajiem Krievijas uzbrukumiem ziemas sezonā.