ES plāno kopā ar Ukrainu izstrādāt «Freyja» prettanku aizsardzības sistēmu; sola atlikušos SAFE līdzekļus novirzīt uz projektiem ar Ukrainas uzņēmumiem
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 16. septembrī ikgadējā uzrunā par Stāvokli Savienībā Eiropas Parlamentā paziņoja, ka ES plāno kopīgi ar Ukrainu izstrādāt pieejamu modulāru prettanku aizsardzības sistēmu, balstoties uz projektu «Freyja». Viņa arī paziņoja par jaunu programmu kopīgiem projektiem ar Ukrainas uzņēmumiem, kas tiktu finansēta no atlikušajiem ES aizsardzības fonda SAFE līdzekļiem, un uzsvēra, ka ES pirmo reizi ir apstiprinājusi amerikāņu Patriot (PAC-3) prettanku raķešu iegādi Ukrainai.
Galvenais
- Urzula fon der Leiena 16. septembrī uzrunā par Stāvokli Savienībā Eiropas Parlamentā paziņoja par nodomu kopīgi ar Ukrainu izstrādāt pieejamu modulāru prettanku aizsardzības sistēmu, balstoties uz projektu «Freyja».
- Sistēma «Freyja» apvieno Ukrainas kaujas pieredzi un inovācijas ar Eiropas tehnoloģisko līderpozīciju un ražošanas jaudu; tās arhitektūra ir plānota kā atvērta.
- Ukrainai plānots ražot starta iekārtas un prettanku raķetes, bet Eiropas partneriem – augstas precizitātes komponentus, piemēram, radarus, sensorus, vadības sistēmas un elektroniku.
- ES pirmo reizi apstiprinājusi amerikāņu Patriot (PAC-3) prettanku raķešu iegādi Ukrainai; fon der Leiena uzsvēra, ka tās steidzami jāpiegādā.
- Tiks izveidota jauna programma kopīgiem projektiem ar Ukrainas uzņēmumiem, finansēta no atlikušajiem ES fonda SAFE (Security Action for Europe) līdzekļiem; SAFE ir 150 miljardu eiro aizsardzības aizdevumu programma.
- Pirmais sistēmas «Freyja» prototips plānots 2027. gada pirmajā pusē.
- Fon der Leiena raksturoja gaidāmo ziemu kā šī kara smagāko un apsolīja Ukrainai līdz šim spēcīgāko ES atbalstu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis paziņojums iezīmē konkrētu ES soli pretī prettanku aizsardzības sistēmas kopīgai izstrādei ar Ukrainu, mērķtiecīgi samazinot atkarību no ASV piegādātām sistēmām, vienlaikus novirzot neizmantotos ES aizsardzības fonda SAFE līdzekļus uz kopīgiem projektiem ar Ukrainas uzņēmumiem un tādējādi faktiski integrējot Ukrainu ES aizsardzības rūpnieciskajā bāzē.
Kas notika
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 16. septembrī Eiropas Parlamentā sacīja ikgadējo uzrunu par Stāvokli Savienībā, kurā izklāstīja virkni ar Ukrainu saistītu iniciatīvu. Viņa paziņoja, ka ES plāno kopīgi ar Ukrainu izstrādāt pieejamu modulāru prettanku aizsardzības sistēmu, balstoties uz projektu «Freyja» – Ukrainas vadītu projektu, ko īsteno Fire Point un kurā Ukrainai būtu jāražo starta iekārtas un prettanku raķetes, bet Eiropas partneriem – augstas precizitātes komponenti, piemēram, radari, sensori, vadības sistēmas un elektronika. Sistēmas arhitektūra plānota kā atvērta, ļaujot kombinēt komponentus no dažādiem ražotājiem.
Fon der Leiena arī paziņoja par jaunu programmu kopīgiem projektiem ar Ukrainas uzņēmumiem, kuru finansētu no atlikušajiem fonda SAFE līdzekļiem. SAFE ir 150 miljardu eiro ES aizsardzības aizdevumu programma; dažas dalībvalstis nav pilnībā izmantojušas savas piešķīrumus, atstājot neizmantotus līdzekļus (neoficiāli aplēsts aptuveni 10 miljardu eiro apmērā). Turklāt viņa uzsvēra, ka ES pagājušajā nedēļā pirmo reizi ir apstiprinājusi amerikāņu Patriot PAC-3 prettanku raķešu iegādi un ka tās steidzami jāpiegādā Ukrainai.
Uzrunā viņa raksturoja gaidāmo ziemu kā šī kara smagāko, brīdinot, ka Ziemeļkorejas raķetes un Krievijas droni nespēs salauzt Ukrainas pretošanās garu, un apsolīja, ka ES sniegs Ukrainai līdz šim spēcīgāko atbalstu – tostarp humāno palīdzību, elektroapgādi un kritiskās infrastruktūras aizsardzību un ātru atjaunošanu.
Konteksts
«Freyja» ir Ukrainas vadīts prettanku aizsardzības projekts, ko izstrādā Fire Point; FP-7.x virszemes-gaiss prettanku raķete tika testēta jūnijā, katrai starta iekārtai plānots 4–6 raķešu skaits, un vienas raķetes cena tiek ziņota kā ievērojami zemāka nekā Patriot un SAMP-T. Fire Point ir atzinusi, ka «Freyja» joprojām ir kritiski atkarīga no Rietumu komponentiem, tostarp tehniskās dokumentācijas radariem, infrasarkanajiem pašnovadības galviņām un datu pārraides sistēmām.
SAFE ir 150 miljardu eiro ES aizsardzības aizdevumu programma; dažas dalībvalstis nav pilnībā izmantojušas savus piešķīrumus, atstājot neiztērētus līdzekļus, ko fon der Leiena ierosināja novirzīt uz projektiem, kas saistīti ar Ukrainu. Šis paziņojums pārsteidza dažas ES valstis, jo īpaši Poliju, kas bija plānojusi izmantot neizmantotos SAFE līdzekļus saviem aizsardzības projektiem.
11. septembrī Briselē notika pirmā ES un Ukrainas dronu alianses sēde, apvienojot deviņus Ukrainas un deviņus Eiropas uzņēmumus. 8.–9. septembrī prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar aizsardzības uzņēmumu vadītājiem Norvēģijā, lai apspriestu «Freyja» antiballistisko programmu. Uzrunā netika pieminēti iesaldētie Krievijas aktīvi, neskatoties uz iepriekšējām Briseles gaīdām.