Ukrainas valdība iesniegusi 2027. gada budžeta projektu: aizsardzībai 66,8% izdevumu, 52,6 miljardi dolāru nepieciešami no starptautiskās palīdzības

Kāpēc tas ir svarīgi

2027. gada budžets ir vēsturiski visvairāk uz karu orientētais Ukrainas budžets – aizsardzība un drošība veido 66,8% no visiem izdevumiem jeb 4,86 triljonus grivnu (43,8% no IKP). Kopējie izdevumi pārsniedz 8 triljonus grivnu, vairāk nekā četras reizes pārsniedzot pirmskara līmeni, un valsts ar saviem resursiem nespēj segt pat pusi. Budžeta līdzsvarošanai nepieciešami 52,6 miljardi dolāru starptautiskās palīdzības, un neatkarīgi analītiķi lēš, ka pat pēc plānotajām nodokļu izmaiņām saglabājas 36,5–37,8 miljardu dolāru finansēšanas plaisa. Vairāk nekā 131 miljards grivnu plānoto ieņēmumu ir atkarīgs no nodokļu likumdošanas izmaiņām (PVN, akcīzes), kuras parlamenta Budžeta komisijas vadītāja pati uzskata par maz ticamām.

Kas notika

Ukrainas Ministru kabinets 2026. gada 15. septembra vakarā apstiprināja un iesniedza Verhovnajai Radai 2027. gada valsts budžeta projektu (reģistrēts kā likumprojekts Nr. 16000). Projektu izstrādāja Finanšu ministrija.

Projektā plānotie ieņēmumi ir 5 triljoni 648 miljardi grivnu (par 452,1 miljardu jeb 8,7% vairāk nekā 2026. gada plānā ar grozījumiem), izdevumi – 7 triljoni 272 miljardi grivnu (par 864,9 miljardiem jeb 13,5% vairāk). Kopējie valsts budžeta izdevumi 2027. gadā, ieskaitot sociālo fondu un citas pozīcijas, pārsniegs 8 triljonus grivnu – vairāk nekā četrkārtīgi vairāk nekā pirms pilna mēroga iebrukuma.

Lielākā daļa izdevumu – 4 triljoni 885 miljardi grivnu jeb 43,8% no IKP, par 517,9 miljardiem (+11,9%) vairāk nekā 2026. gadā – atvēlēta aizsardzībai un drošībai. Tikai Aizsardzības ministrijai piešķirti 3,76 triljoni grivnu. No aizsardzības izdevumiem 1,73 triljoni grivnu (35,7%) ir ES līdzekļi ieročiem, kas var tikt piegādāti natūrā.

Nozīmīgākās sociālās un citas izdevumu pozīcijas: sociālie pabalsti un Labklājības ministrijas pasākumi – 540,3 miljardi grivnu (+15,5%), izglītība – 328,5 miljardi grivnu (+21,6%), veselība – 292,5 miljardi grivnu (+13,9%). Budžets paredz arī 65% algu kāpumu skolotājiem, ārstiem un medmāsām.

Nozaru atbalsts: ekonomikai un uzņēmējdarbībai – 96 miljardi grivnu (+45,7 miljardi), enerģētikas sektoram – aptuveni 100 miljardi grivnu, tostarp 60 miljardi grivnu enerģētikas objektu aizsardzībai un atjaunošanai pēc Krievijas uzbrukumiem un izkliedētās gāzes ģenerācijas attīstībai. Veterānu politikai atvēlēti 20,5 miljardi grivnu, IKP – 83,2 miljardi grivnu, reģionu un kopienu atbalstam – 133,6 miljardi grivnu. Sociālo fondu izdevumi sasniegs 1,31 triljonu grivnu.

Budžeta līdzsvarošanai nepieciešami 52,6 miljardi dolāru starptautiskās palīdzības, ko plānots piesaistīt no ES, G7 valstīm ERA ietvaros, SVF, Pasaules bankas, Lielbritānijas un citiem partneriem. Tomēr vairāk nekā 131 miljards grivnu plānoto ieņēmumu ir atkarīgs no izmaiņām Nodokļu kodeksā (PVN +1 pp līdz 21%, akcīze degvielai +4 pp), kuras Budžeta komisijas vadītāja Roksolana Pidlasa uzskata par maz ticamām. Vēl 52,5 miljardi grivnu iespējami, ja parlaments pagarinās 50% banku peļņas nodokli un prezidents parakstīs likumu par digitālo platformu aplikšanu ar nodokli.

Deputātiem amandamenti jāiesniedz līdz 1. oktobrim; pirmais lasījums plānots oktobra beigās.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visi informācijas avoti ir Ukrainas – valsts aģentūras un mediji (Novinarnia, NV, ZN.UA, Ukrinform, Interfax-Ukraina, Forbes Ukraine). Ukrainas žurnālistika konsekventi uzsver kara mēroga ietekmi uz budžetu, premjerministra frāzi par «kara valsts budžetu» atkārto aģentūras un mediji. Detalizēta nozaru sadalījuma uzskaitīšana (aizsardzība, izglītība, veselība, sociālā politika, veterāni, enerģētika, lauksaimniecība, ceļu fonds, telešons) padara budžeta projektu par visaptverošu sociālo un drošības dokumentu. Analītiskie un opozīcijas noskaņotie mediji īpaši izceļ fiskālo nestabilitāti – atkarību no starptautiskās palīdzības, nepieciešamību pēc nodokļu celšanas, parlamenta atbalsta trūkumu un plaisu starp plānoto un apstiprināto finansējumu. Plaša uzmanība pievērsta arī politiski un kultūras ziņā simboliskām piešķīrumu pozīcijām – Valodu ombuda finansējuma gandrīz dubultošanai, Plast skautu kustības atbalstam, kā arī telešona un sabiedriskā raidorganizācijas (Suspilne) finansēšanai. Enerģētikas segmenta ziņojumi izceļ Krievijas uzbrukumos bojāto objektu aizsardzību un izkliedētās ģenerācijas attīstību kā drošības un noturības prioritāti.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras vairākos būtiskos jautājumos:

1. Nodokļu izmaiņām pakļauto ieņēmumu apjoms: parlamenta Budžeta komisijas vadītāja Roksolana Pidlasa min vairāk nekā 131 miljardu grivnu, kas saistīts ar PVN paaugstināšanu par 1 procentpunktu un degvielas akcīzes paaugstināšanu par 4 procentpunktiem, bet deputāts Jaroslavs Žeļezņaks min 117,3 miljardus grivnu, norādot, ka dokumentos nav precizēta PVN likme un spēkā stāšanās datums.

2. Premjerministra vārds: vairāki raksti par kara budžeta raksturojumu nosauc Serhiju Korecki (Koreckis/Korčetski), bet viens raksts par enerģētikas prioritātēm kā premjerministru min Denisu Šmihalu.

3. Kopējā finansēšanas plaisa: oficiālā starptautiskā atbalsta nepieciešamība ir 52,6 miljardi dolāru, bet neatkarīgie analītiķi (Concorde Capital, Oleksandrs Paraščijs) lēš nenosegto plaisu 36,5–37,8 miljardu dolāru apmērā, savukārt 2027. gada beigās iespējamais iztrūkums var sasniegt aptuveni 80 miljardus dolāru, ja apstākļi pasliktināsies.

4. Nodokļu pieņēmumu ticamība: vairāki mediji iekļauj nodokļu pieaugumus kā jau budžetā iestrādātus, bet citi – kā atkarīgus no parlamenta apstiprinājuma, un Budžeta komisijas vadītāja personīgi uzskata šīs izmaiņas par maz ticamām.

Konteksts

Ukrainas budžeta procedūra paredz, ka Ministru kabinets iesniedz projektu parlamentam, pēc kura deputāti līdz 1. oktobrim var iesniegt amandementus un pirmais lasījums tiek gaidīts oktobra beigās. 2025. gadā prezidents aicināja deputātus pieņemt septiņus vēl neizskatītus likumprojektus, kas nepieciešami 2026. gada budžeta deficīta segšanai, pirms tiek pabeigts jaunais projekts.

Nozīmīgākās ar drošību nesaistītās izdevumu pozīcijas ietver plānoto 65% algu kāpumu skolotājiem, ārstiem un medmāsām; aptuveni 96 miljardus grivnu ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalstam; un aptuveni 100 miljardus grivnu enerģētikas sektoram, tostarp 60 miljardus grivnu enerģētikas objektu aizsardzībai un atjaunošanai pēc Krievijas uzbrukumiem.

Projektā iekļauti arī sociālie izdevumi 540,3 miljardu grivnu apmērā (+15,5%), izglītībai 328,5 miljardi grivnu (+21,6%) un veselības aprūpei 292,5 miljardi grivnu (+13,9%) salīdzinājumā ar 2026. gada precizēto plānu.