Zelenskis Ukrainā izveido jaunu reģionālo formātu «Karpatu astotnieks»

Kāpēc tas ir svarīgi

«Karpatu astotnieks» ir jauns reģionālās sadarbības formāts, ko dibinājis Zelenskis un kas apvieno astoņas Karpatu reģiona valstis un ES, izvirzot ciešāku sadarbību drošībā, enerģētikā, loģistikā un pārrobežu ekonomikā kā platformu dziļākai Ukrainas (un Serbijas) tuvināšanai ES. Samits devis konkrētus rezultātus: parakstīta deklarācija ar plānu rīkot ikgadējus samitus, piedāvāts 95 projektu investīciju portfelis aptuveni 40 miljardu eiro vērtībā un vairāk nekā 50 vienošanās par vairāk nekā 1 miljardu eiro, kā arī ierosināts 1,5 GW Karpatu vēja enerģijas klasteris, kas nostiprinātu ES centienus mazināt atkarību no Krievijas enerģijas. Vienlaikus Polija samitā paziņoja par pievienošanos pretbalistisko raķešu koalīcijai, padziļinot drošības dimensiju.

Kas notika

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. septembrī Bukovelā, Ivano-Frankivskas apgabalā, atklāja pirmo jaunā reģionālā formāta «Karpatu astotnieks» (C8) samitu. C8 apvieno Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Poliju, Slovākiju, Čehiju, Austriju, Ungāriju un ES; samits ilgst līdz 20. septembrim. Pirmajā dienā tika parakstīta deklarācija par Karpatu integrācijas iniciatīvas dibināšanu, kas paredz ikgadējus samitus un sadarbību drošībā, enerģētikas noturībā, pārrobežu loģistikā, kritiskās infrastruktūras atjaunošanā, Karpatu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un veterānu atbalstā.

Ekonomiskajā daļā tika piedāvāts 95 projektu investīciju portfelis aptuveni 40 miljardu eiro vērtībā (aptuveni puse – enerģētikas projekti: saule, vējš, energouzkrājumi, jauni starpsavienojumi un pazemes gāzes krātuves), kā arī vairāk nekā 50 vienošanās par vairāk nekā 1 miljardu eiro. Zelenskis ierosināja izveidot Karpatu vēja enerģijas klasteri ar 1,5 GW jaudu.

Samitā ieradās Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, Rumānijas prezidents Nikušors Dans un Polijas premjers Donalds Tusks. Zelenskis tikās ar katru no viņiem atsevišķi: ar Danu apsprieda SAFE programmu, kopīgu dronu ražošanu, infrastruktūru, humānajiem jautājumiem un Melnās jūras drošību; ar Tusku – vienotību, kara izbeigšanu, jaunu Polijas palīdzības paketi un Karpatu iniciatīvas tālāku attīstību; ar Vučiču – Eiropas integrāciju un Krievijas uzlidojumus. Tusks samita laikā paziņoja, ka Polija ir pievienojusies pretbalistisko raķešu koalīcijai, kuras mērķis ir kopēja Eiropas aizsardzības sistēma pret ballistiskajām raķetēm.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji C8 samitu galvenokārt atspoguļo kā Zelenska iniciatīvu, izceļot investīciju apjomu, parakstīto vienošanos skaitu un enerģētikas projektu (tostarp ierosināto 1,5 GW vēja klasteri) nozīmi ES enerģētiskās neatkarības no Krievijas kontekstā. Uzmanība pievērsta Zelenska divpusējām tikšanām ar Serbijas, Rumānijas un Polijas līderiem kā pierādījumam uzlabotām attiecībām ar kaimiņvalstīm, kā arī deklarācijā iekļautajam veterānu atbalsta un reintegrācijas blokam. Vienlaikus izskan arī kritika: bijušais vēstnieks Valerijs Čalijs norāda, ka C8 lielā mērā dublē 2006. gadā spēkā esošo Karpatu iniciatīvu, un uzsver, ka drošības ziņā Ukrainai svarīgāka būtu pievienošanās Bukarestes deviņniekam; atsevišķs viedoklis kritizē lielo valdības un parlamenta delegācijas klātbūtni Bukovelā, kamēr valstī nav aizpildīts budžeta iztrūkums.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras četros punktos. Pirmkārt, par to, kas pārstāvēja Slovākiju premjerministra Roberta Fico vietā, kurš atcēla vizīti slimības dēļ: daļa avotu (piemēram, «Європейська правда») nosauc iekšlietu ministru Matušu Šutaju Eštoku, citi (piemēram, «Укрінформ») – Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Mareku Eštoku. Otrkārt, ziņotais biznesa pārstāvju skaits ekonomiskajā daļā svārstās ap 500 (pēc dažiem avotiem) un ap 550 (pēc citiem). Treškārt, investīciju portfeļa kopējā vērtība tiek minēta kā aptuveni 40 miljardi eiro vai vairāk nekā 42,5 miljardi eiro. Ceturtkārt, Zelenska paziņojums par vienošanām samitā daļā avotu minēts kā 1 miljards eiro, citur – kā 1 miljards dolāru.

Konteksts

Karpatu iniciatīva kā pirms C8 esošs formāts, kas aptver lielāko daļu no tām pašām valstīm, ir spēkā kopš 2006. gada 4. janvāra; bijušais Ukrainas vēstnieks Valerijs Čalijs norāda uz būtisku pārklāšanos arī ar Bukarestes deviņnieku (NATO austrumu flanga formāts), Centrāleiropas iniciatīvu, Via Carpatia un ES Stratēģiju Donavas reģionam. Pretbalistisko raķešu koalīcija tika izveidota Parīzē jūlijā, un pirms Polijas pievienošanās tajā bija 10 Eiropas valstis plus Ukraina. Ukraina un Serbija C8 ietvaros ir ES kandidātvalstis. 17. septembrī Krievijas trieciendrons nokrita netālu no Jahodinas–Doroļiskas robežpārejas punkta uz Ukrainas un Polijas robežas, un 18. septembra rītā Polijas Rzešovas un Lublinas lidostas trešo dienu pēc kārtas pārtrauca darbību Krievijas triecienlīdzekļu klātbūtnes dēļ Rietumukrainas gaisa telpā.