ASV uz laiku atceļ sankcijas Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm; Zelenskis to sauc par «dāvanu Putinam»
ASV prezidents Donalds Tramps pēc 9. oktobra telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vairāku miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegāžu vienošanos. ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielu ASV līdz 2027. gada 17. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lēmumu nosauca par «acīmredzamu vājumu» un «dāvanu Putinam», solot turpināt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām.
Galvenais
- 9. oktobrī Donalds Tramps paziņoja par «ārkārtīgi veiksmīgu» sarunu ar Vladimiru Putinu un vienošanos par vairāku miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi.
- ASV Finanšu ministrija caur OFAC izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas atļauj Krievijas dīzeļdegvielas tirdzniecību, piegādi, izkraušanu un importu ASV līdz 2027. gada 17. aprīlim.
- Volodimirs Zelenskis lēmumu nodēvēja par «nesodāmu un negodīgu», «acīmredzamu vājumu» un «dāvanu Putinam», kas finansēs Kremļa karu.
- Augsta ranga Ukrainas amatpersona aģentūrai Financial Times pavēstīja: «Mēs sadedzināsim viņu naftas rūpnīcas», apliecinot, ka triecieni Krievijas rafinērijām turpināsies.
- Pavālim es Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs pavēstīja, ka Putinam telefonsarunā noraidījis miera sarunu iespēju un uzsvēris, ka Krievija turpinās karadarbību līdz Ukrainas kapitulācijai.
- Saskaņā ar 2022. gada aprīļa Kongresa lēmumu Tramps var atcelt dīzeļdegvielas importa aizliegumu tikai tad, ja Krievija izved karaspēku, pārtrauc draudus NATO valstīm un atzīst Ukrainas pašnoteikšanās tiesības; arī šajā gadījumā atcelšana stājas spēkā ne agrāk kā pēc 90 dienām, ja Kongress to neatceļ.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis lēmums faktiski apgriež Kongresa 2022. gadā noteikto Krievijas enerģētikas resursu importa aizliegumu un ir izpelnījies kritiku no abām ASV politiskajām pusēm, kā arī asu nosodījumu no Kijivas. Zelenska formulējums par «dāvanu Putinam», kas finansēs Kremļa karu, liecina par jaunu spriedzi ASV-Ukrainas attiecībās laikā, kad notiek miera sarunas. Augsta ranga Ukrainas amatpersonas solījums turpināt triecienus Krievijas rafinērijām norāda, ka vienošanās nenesīs situācijas deeskalāciju uz zemes. Vienlaikus eksperti apšauba licences juridisko spēku attiecībā uz Kongresa lēmumu, kas apdraud darījuma izpildāmību.
Kas notika
9. oktobra vakarā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņam bijusi «ārkārtīgi veiksmīga» telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ka panākta vienošanās par vairāku miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgum. Pēc Trampa paziņojuma ASV Finanšu ministrija caur Ārvalstu aktīvu kontroles biroju (OFAC) nekavējoties izdeva vispārējo pagaidu licenci Nr. 135, kas atļauj Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielas pārdošanu, piegādi, izkraušanu un importu ASV līdz 2027. gada 17. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc tikšanās ar ASV Kongresa delegāciju Kijivā un intervijā Axios asi kritizēja šo lēmumu, nodēvējot to par «vāju lēmumu», «acīmredzamu vājumu, kas spēlē Krievijas rokās», un «dāvanu Putinam». Vienlaikus augsta ranga Ukrainas amatpersona aģentūrai Financial Times pavēstīja, ka Kijiva turpinās tālās darbības dronu triecienus Krievijas enerģētikas objektiem. Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs pavēstīja, ka Putinam telefonsarunā noraidījis miera sarunu iespēju un uzsvēris, ka Krievija turpinās militārās darbības līdz Ukrainas kapitulācijai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas četras avota publikācijas ir Ukrainas mediji, un tās viennozīmīgi vērtē sankciju atcelšanu kā koncesiju Putinam. Tās izceļ Zelenska asos formulējumus («vājš lēmums», «dāvana Putinam», «negodīgi»), uzsver augsta ranga Ukrainas amatpersonas solījumu turpināt triecienus Krievijas rafinērijām, norādot uz darījuma neefektivitāti deeskalācijā. Publikācijas izceļ arī ASV Demokrātu un daļas Republikāņu kritiku Trampa administrācijai, pasniegtu kā pretrunīgu soli ASV politiskajā sistēmā, kā arī faktu, ka Putins telefonsarunā noraidījis miera sarunas, – uzsverot, ka koncesija nav devusi nekādu diplomātisku progresu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti fiksē divas galvenās neskaidrības. Pirmkārt, strīds par to, vai Finanšu ministrijas ģenerāllicence juridiski ir pietiekama, ņemot vērā 2022. gada aprīļa Kongresa lēmumu par Krievijas enerģētikas importa aizliegumu – licences pieļaujamība apšaubīta, jo tā neatbilst Kongresa noteiktajiem priekšnoteikumiem (Krievijas karaspēka izvešana, NATO draudu pārtraukšana, Ukrainas pašnoteikšanās atzīšana) un 90 dienu termiņam. Otrkārt, strīds par to, vai Krievijas dīzeļdegviela faktiski sasniegs ASV tirgu: analītiķis Grigorijs Brū no Eurasia Group vērtē, ka solītie apjomi ir mazāki par 2% no ASV dīzeļdegvielas ražošanas un šaubās, vai Maskava atcels degvielas eksporta aizliegumu, kamēr turpinās Ukrainas uzbrukumi rafinērijām, kamēr Tramps runā par «vairākiem miljoniem tonnu» piegādēm.
Konteksts
2022. gada aprīlī ASV Kongress aizliedza Krievijas enerģētikas resursu, tostarp dīzeļdegvielas, importu, nosakot stingrus nosacījumus, kuros prezidents var šo aizliegumu atcelt. Krievija jūlijā pilnībā aizliedza dīzeļdegvielas eksportu, un Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Krievija sāk importēt degvielu – tas rada jautājumus par Maskavas reālo spēju piegādāt solītos apjomus. 13. septembrī Tramps publiski aicināja Ukrainu netriekt Krievijas rafinērijas, vainojot šos uzbrukumus pie degvielas trūkuma. Septembrī Tramps parakstīja Lindsija Greiema sankciju likumu pret Krieviju, taču tā galvenie noteikumi stājas spēkā 18. oktobrī un likums atstāj prezidentam izņēmuma tiesības. Pēc telefonsarunas Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs pavēstīja, ka Putins noraidījis miera sarunas un uzsvēris, ka Krievija turpinās karadarbību līdz Ukrainas kapitulācijai.