Publicēts: · Atjaunināts:

Čehijas izlūkdienesta vadītājs brīdina par Krievijas sabotāžas operāciju pret Eiropu

Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) direktors Mihals Koudelka parlamenta drošības konferencē paziņoja, ka Krievija nākamo mēnešu laikā var veikt bīstamākas darbības – no sabotāžas uzbrukumiem militāri rūpniecības objektiem NATO valstīs līdz ierobežotai militārai operācijai pret kādu NATO valsti. Viņš arī uzsvēra, ka Krievija ir galvenais ilgtermiņa drauds Čehijas drošībai un ka pret Ukrainu atbalstošajām Eiropas valstīm vērstās sabotāžas operācijas kļūst arvien nopietnākas.

Galvenais

  • Mihals Koudelka, BIS direktors un ģenerālleitnants, uzstājās konferencē "Current Security Threats VII" Čehijas parlamenta apakšnams.
  • Koudelka paziņoja, ka Krievija varētu veikt bīstamākas darbības "nākamo mēnešu, nevis gadu laikā".
  • Iespējamo Krievijas darbību vidū viņš minēja sabotāžu pret ieroči Ukrainai ražojošiem militāri rūpnieciskiem objektiem NATO valstīs, dronu vai raķešu uzbrukumus Ukrainu atbalstošajās valstīs un pat ierobežotu militāru operāciju pret kādu NATO valsti.
  • Koudelka raksturoja sabotāžu kā vienu no nopietnākajiem pašreizējiem draudiem, norādot uz pāreju no Telegramā savervētiem arsoņu izraisītājiem uz apmācītiem uzbrucējiem ar konkrētiem mērķiem.
  • Viņš nodēvēja Krieviju, Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju par "ļaunuma asi", kuras vieno kopīgs pretinieks – demokrātiskās valstis.
  • Koudelka uzsvēra, ka Krievijas hibrīdkarš ietver arī uzbrukumus Ukrainas bēgļiem, lai vairotu naidu un šķeltu sabiedrību.

Kāpēc tas ir svarīgi

Vecākais Eiropas izlūkdienesta vadītājs publiski novērtējis Krieviju kā galveno ilgtermiņa draudu un brīdinājis, ka riska situācija var pasliktināties mēnešu, nevis gadu laikā. Novērtējums identificē konkrētus eskalācijas ceļus – sabotāžu pret ieroču rūpnīcām, kas apgādā Ukrainu, dronu vai raķešu uzbrukumus Ukrainas atbalstītājiem un potenciāli ierobežotu operāciju pret NATO valsti. Tas liecina par attīstību no nejaušas, uz aršoniem balstītas sabotāžas uz darbībām, ko veic apmācīti uzbrucēji ar konkrētiem mērķiem un plāniem. Hibrīdkampaņas formulējums, kas tieši vērsta pret Ukrainas bēgļiem un tiecas šķelt uzņemošās sabiedrības, tieši ietekmē Eiropas politiku attiecībā uz bēgļiem un Ukrainu.

Kas notika

Čehijas Drošības informācijas dienesta direktors Mihals Koudelka pirmdien uzstājās drošības konferencē "Current Security Threats VII" Čehijas parlamenta apakšnamā. Savā uzrunā viņš paziņoja, ka Krievija ir galvenais ilgtermiņa drauds Čehijas Republikas drošībai un ka Krievijas situācija karā pret Ukrainu norit slikti. Koudelka brīdināja, ka Krievija varētu veikt bīstamākas un nopietnākas darbības nākamo mēnešu laikā, tostarp sabotāžas uzbrukumus militāri rūpnieciskiem objektiem NATO valstīs, kas ražo ieročus Ukrainai, dronu vai raķešu uzbrukumus Ukrainu atbalstošajās valstīs, kā arī iespējamu ierobežotu militāru operāciju pret kādu NATO valsti. Viņš tomēr norādīja, ka ierobežota operācija pret NATO valsti pašlaik nav tiešs drauds, jo Krievija koncentrē spēkus karā pret Ukrainu, bet risku novērtējums var mainīties, piemēram, pēc mobilizācijas izziņošanas.

Koudelka arī uzsvēra, ka Krievijas sabotāžas operācijas pret Eiropas valstīm, kuras atbalsta Ukrainu, ir viens no nopietnākajiem pašreizējiem draudiem un ka šī tendence pasliktinās. Sākotnēji sabotāžā bija iesaistīti caur Telegram savervēti aģenti, kas izraisīja ugunsgrēkus noliktavās, bet tagadējās operācijās darbojas apmācīti uzbrucēji ar konkrētiem mērķiem un plāniem. Krievijas centieni informatīvajā jomā tika raksturoti kā "kognitīvais karš", kas apvieno kiber, informatīvos un psiholoģiskos instrumentus, lai ietekmētu iedzīvotāju domāšanu un lēmumu pieņemšanu. Koudelka arī uzsvēra, ka Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja veido "ļaunuma asi" ar kopīgu pretinieku – demokrātiskās valstis.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Avotu kopumā nav citu valstu, kas nav ukraiņu, tāpēc salīdzinājums ar starptautisko skatījumu no pieejamās informācijas nav iespējams.

Kur atspoguļojums atšķiras

Ukraiņu avoti atšķirīgi raksta izlūkdienesta vadītāja vārdu: aģentūra Ukrinform lieto "Michal Koudelka", bet portāls Eiropravda – "Mihal Koudelka". Abi avoti viņu identificē kā BIS direktoru un ģenerālleitnantu.

Konteksts

Čehijas izlūkdienests Krievijas, Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas draudus aplūko kopā kā "ļaunuma asi", ko vieno kopīgs pretinieks – demokrātiskās valstis. Krievijas informācijas centieni tiek raksturoti kā kiber, informatīvo un psiholoģisko instrumentu kombinācija, kas vērsta uz iedzīvotāju domāšanas un lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu. Ierobežota operācija pret NATO valsti pašlaik netiek uzskatīta par tiešu draudu Krievijas fokusēšanās dēļ uz karu Ukrainā, taču šis novērtējums var mainīties, piemēram, pēc mobilizācijas izziņošanas.