Čehijas izlūkdienesta vadītājs brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem NATO valstīm
Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) ģenerāldirektors Mihals Koudelka 12. oktobrī parlamenta drošības konferencē brīdināja, ka Krievija tuvākajos mēnešos varētu ķerties pie bīstamākām operācijām pret NATO valstīm, kas atbalsta Ukrainu, tostarp diversijām pret palīdzības objektiem un ieroču noliktavām. Vienlaikus NATO augstākais komandieris Eiropā Aleksuss Grinkevičs publiski izklāstīja trīs daļu atbildes stratēģiju uz iespējamu Krievijas uzbrukumu, bet augsta ranga NATO amatpersona sniedza septembra Krievijas zaudējumu aplēses.
Galvenais
- BIS vadītājs Mihals Koudelka 12. oktobrī parlamenta drošības konferencē brīdināja, ka Krievija tuvākajos mēnešos varētu ķerties pie bīstamākām operācijām pret NATO dalībvalstīm, kas atbalsta Ukrainu.
- Iespējamo scenāriju vidū Koudelka minēja diversijas pret objektiem, kas saistīti ar palīdzību Kijivai, kā arī raķešu vai dronu triecienus un galējā gadījumā ierobežotu militāru operāciju pret vienu kaimiņos esošu NATO valsti.
- Koudelka uzsvēra, ka pašlaik šo scenāriju neuzskata par tūlītēju draudu un ka viņa dienestam nav konkrētas informācijas par tiešiem draudiem Čehijai.
- Koudelka raksturoja Krievijas stratēģiju kā «eskalācija ar mērķi deeskalēt» un norādīja, ka Krievija patlaban ir koncentrējusi spēkus Ukrainā.
- NATO augstākais komandieris Eiropā Aleksuss Grinkevičs publiski izklāstīja trīsdaļīgu atbildi uz iespējamu uzbrukumu: uzbrukuma bloķēšana, ienaidnieka spēku vājināšana un to spēju turpināt karu iznīcināšana.
- Augsta ranga NATO amatpersona novērtēja Krievijas zaudējumus septembrī virs 50 tūkstošiem kritušo un ievainoto, tostarp aptuveni 28 tūkstošiem kritušo.
Kāpēc tas ir svarīgi
Viena no NATO dalībvalsts vadošā izlūkdienesta amatpersona publiski brīdināja par iespējamu Krievijas eskalāciju pret valstīm, kas atbalsta Ukrainu, paplašinot uztverto risku no hibrīdām darbībām līdz diversijām un pat ierobežotai militārai operācijai. Vienlaikus NATO augstākais komandieris Eiropā publiski izklāstīja trīsdaļīgu atbildes stratēģiju, ietverot triecienus mērķiem dziļi aiz frontes līnijas. Augsta ranga NATO amatpersonas publiskotās Krievijas zaudējumu aplēses par septembri liecina par Maskavas spēku nodiluma mērogu karā pret Ukrainu.
Kas notika
Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) ģenerāldirektors Mihals Koudelka 12. oktobrī parlamenta drošības konferencē brīdināja, ka Krievija tuvākajos mēnešos varētu ķerties pie bīstamākām operācijām pret NATO dalībvalstīm, kas atbalsta Ukrainu. Viņš uzskaitīja iespējamos scenārijus: diversijas pret objektiem, kas saistīti ar palīdzību Kijivai, dronu vai raķešu triecienus pret ieroču noliktavām un galējā variantā — ierobežotu militāru operāciju pret vienu kaimiņos esošu NATO valsti. Koudelka uzsvēra, ka pašlaik šo scenāriju neuzskata par tūlītēju draudu, ka Krievija patlaban ir koncentrējusi spēkus Ukrainā un ka viņa dienestam nav konkrētas informācijas par tiešu draudu Čehijai; vienlaikus viņš aicināja gatavoties iespējamiem provokācijas mēģinājumiem bez panikas. Reaģējot uz šo paziņojumu, premjerministrs Andrejs Babiš ieteica Koudelkam pārlasīt BIS devīzi «Audi, vide, tace», uzsverot, ka izlūku informācija domāta galvenokārt valdībai. Bijušais ārlietu ministrs Jans Lipavskis pauda nepiekrišanu, aicinot premjeru aizstāvēt valsti pret Krievijas ietekmi. Pēc Koudelka teiktā, Krievija izvēlas taktiku «eskalācija ar mērķi deeskalēt», un BIS mērķtiecīgi uzrauga operācijas, kas vērstas pret Čehiju un tās sabiedrotajiem. Atsevišķā kontekstā NATO augstākais komandieris Eiropā Aleksuss Grinkevičs prezentēja trīsdaļīgu atbildi uz iespējamu uzbrukumu — uzbrukuma bloķēšana, ienaidnieka spēku vājināšana un to spēju turpināt karu iznīcināšana — ieskaitot triecienus piegādes un vadības objektiem dziļi aiz frontes. Augsta ranga NATO amatpersona sniedza aplēses, ka Krievijas zaudējumi septembrī pārsnieguši 50 tūkstošus kritušo un ievainoto, tostarp aptuveni 28 tūkstošus kritušo.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atspoguļo Koudelka brīdinājuma un Maskavas publiskās pozīcijas kontrastu: Koudelka runāja par iespējamu Krievijas eskalāciju un diversijām pret NATO valstīm, kas atbalsta Ukrainu, kamēr Krievija, kā minēts faktu kopumā, publiski paziņojusi, ka neplāno uzbrukt nevienai Eiropas valstij un atkārtoti noliegusi saistību ar diversijām un hibrīdām operācijām. Vienlaikus paša Koudelka uzstāšanā ir iekšējs kontrasts — viņš ierobežotu militāru operāciju pret kaimiņos esošu NATO valsti piemin kā vienu no scenārijiem, bet skaidri norāda, ka tas nav tūlītējs drauds un ka viņa dienests nav konstatējis konkrētu informāciju par tiešu apdraudējumu Čehijai; tas atšķiras no viņa izteikumu kopējā toni par eskalācijas risku.
Konteksts
Kā faktu kopumā minēts, ka 2014. gadā sprādzienos Vrbētices munīcijas noliktavās gāja bojā divi cilvēki un ka 2024. gadā Čehijas tiesībsargājošās iestādes paziņoja, ka uzskata Krievijas GRU virsnieku iesaisti šajos sprādzienos par pierādītu. Tāpat faktu kopumā norādīts, ka 1. oktobrī Krievijas diktators Vladimirs Putins Valdai Diskusiju kluba plenārsēdē draudēja izmantot kodolieročus konflikta ar NATO gadījumā, ka 1. oktobrī ASV Aizsardzības ministrija paziņoja par aptuveni 40 jūras kājnieku nosūtīšanu uz Baltijas jūras reģionu NATO Baltijas Sargu misijā, un ka 5. oktobrī Bloomberg ziņoja par Grinkeviča «Victory Theory» stratēģijas prezentāciju Varšavā.